Soģu 1 LG8

1. Un notika pēc Jozuas nāves, ka Israēla bērni To Kungu vaicāja un sacīja: kas mums ies priekšā, karot pret Kanaāniešiem?

2. Un Tas Kungs sacīja: Jūdam būs iet: redzi, Es to zemi esmu devis viņa rokā.

3. Tad Jūda sacīja uz Simeonu, savu brāli: nāc man līdz uz manu daļu, un karosim pret Kanaāniešiem, tad es arīdzan tev iešu līdz uz tavu daļu. Un Simeons viņam gāja līdz.

4. Un Jūda cēlās, un Tas Kungs nodeva viņu rokā Kanaāniešus un Fereziešus, un tas kāva Bezekā desmit tūkstoš vīrus.

5. Un tie atrada Adoni-Bezeku Bezekā un karoja pret viņu un sakāva Kanaāniešus un Fereziešus.

6. Un Adoni-Bezeks bēga, bet tie viņam sekoja un to sagūstīja un nocirta īkšķus pie viņa rokām un kājām.

7. Tad Adoni-Bezeks sacīja: septiņdesmit ķēniņi ar nocirstiem roku un kāju īkšķiem salasīja apakš mana galda druskas; kā es esmu darījis, tā man Dievs ir atmaksājis. Un tie to veda uz Jeruzālemi, un viņš tur nomira.

8. Jo Jūda bērni bija karojuši pret Jeruzālemi un to uzņēmuši un ar zobena asmeni situši un to pilsētu iededzinājuši.

9. Un pēc tam Jūda bērni nogāja karot pret Kanaāniešiem, kas dzīvoja kalnos un pret dienas vidu un ielejā.

10. Un Jūda cēlās pret Kanaāniešiem, kas Hebronē dzīvoja, (bet Hebrones vārds bija senāk KirjatArba,) un tie kāva Šešaju un Ahimanu un Talmaju.

11. Un no turienes tie cēlās pret tiem, kas Debirā dzīvoja, bet Debiras vārds bija senāk KirjatZevere.

12. Un Kālebs sacīja: kas KirjatZeveri kaus un viņu uzņems, tam es savu meitu Aksu došu par sievu.

13. Tad to uzņēma Otniēls, Kenasa, Kāleba jaunākā brāļa, dēls, un viņš tam Aksu, savu meitu, deva par sievu.

14. Un notikās, kad viņa pie tā nāca, tad viņa to paskubināja, no viņas tēva tīrumu lūgt, un viņa nolēca no ēzeļa; tad Kālebs uz to sacīja: kas tev ir?

15. Un tā uz viņu sacīja: dod man svētību, jo tu man esi devis diena vidus zemi, tad dod man arī ūdens avotus. Tad Kālebs viņai deva avotus augšā un avotus ielejā.

16. Un tā Kenieša, Mozus tēvoča, bērni, gāja Jūda bērniem līdz no Palmu pilsētas uz Jūda tuksnesi, kas no Arada uz dienas vidu, un nogāja un dzīvoja starp ļaudīm.

17. Un Jūda cēlās ar savu brāli Simeonu, un tie kāva tos Kanaāniešus, kas Zefatā dzīvoja, un tos izdeldēja; un nosauca tās pilsētas vārdu Horma.

18. Un Jūda uzņēma arī Gazu ar viņas apgabalu, un Aškalonu ar viņas apgabalu un Ekronu ar viņas apgabalu.

19. Un Tas Kungs bija ar Jūdu, ka viņš tos kalnus ieņēma. Jo tos, kas ielejā dzīvoja, viņš nevarēja izdzīt, tāpēc ka tiem bija dzelzs rati.

20. Un Kālebam tie deva Hebroni, kā Mozus bija runājis, un tas no turienes izdzina Anaka trīs dēlus.

21. Bet Benjamina bērni neizdzina Jebusiešus, kas Jeruzālemē dzīvoja; un Jebusieši dzīvo Jeruzālemē ar Benjamina bērniem kopā līdz šai dienai.

22. Un Jāzepa nams arī cēlās uz Bēteli, un Tas Kungs bija ar viņiem.

23. Un Jāzepa nams lika Bēteli izlūkot, bet šīs pilsētas vārds senāk bija Lūza.

24. Un izlūki redzēja vīru no pilsētas ārā nākam un sacīja uz viņu: rādi mums jel, kur pilsētā var iekļūt, tad mēs darīsim žēlastību pie tevis.

25. Un kad viņš tiem rādīja, kur tie varēja iekļūt pilsētā, tad tie pilsētu sita ar zobena asmeni, bet vīru un visus viņa radus tie lika mierā.

26. Tad tas vīrs nogāja uz Hetiešu zemi un uztaisīja pilsētu un nosauca viņas vārdu Lūza; tas ir viņas vārds līdz šai dienai.

27. Un Manasus neizdzina tos, kas bija BetŠeanā, un viņas ciemos, nedz Taānahā un viņas ciemos, nedz Dorā un viņas ciemos, nedz Ibleamā un viņas ciemos, nedz Meģidū un viņas ciemos, un Kanaānieši iesāka palikt šai zemē.

28. Bet kad Israēls palika stiprs, tad viņš Kanaāniešus piespieda pie klausības, bet izdzīt tos neizdzina.

29. Efraīms arīdzan neizdzina Kanaāniešus, kas Gazerā dzīvoja, bet Kanaānieši dzīvoja starp viņiem Gazerā.

30. Zebulons neizdzina Kitronas iedzīvotājus, nedz Naālalas iedzīvotājus, bet Kanaānieši dzīvoja starp viņiem un klausīja.

31. Ašers neizdzina Akko iedzīvotājus, nedz iedzīvotājus, kas Sidonā. Ahlabā, Ahzibā, Helbā, Afekā, Rehobā,

32. Bet Ašerieši dzīvoja starp Kanaāniešiem, tās zemes iedzīvotājiem, jo viņi tos neizdzina.

33. Naftalis neizdzina iedzīvotājus no BetŠemešas, nedz iedzīvotājus no BetAnatas, bet dzīvoja starp Kanaāniešiem, tās zemes iedzīvotājiem, bet BetŠemešas un BetAnatas iedzīvotāji tiem palika par klausītājiem.

34. Un Amorieši iedzina Dana bērnus kalnos, jo tie tiem neļāva nākt ielejā.

35. Amorieši arī iesāka palikt Heres kalnos Ajalonā un Šaālbima, bet Jāzepa nama roka tos spieda, ka tie palika par klausītājiem.

36. Un Amoriešu robeža bija no Akrabu kalniem un no Selas uz augšu.