Soģu 13 LTV1965
1. Bet Israēla bērni joprojām darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, un tas Kungs tos nodeva filistiešu rokās četrdesmit gadus.
2. Un tur bija kāds vīrs no Coras Dana cilts, tā vārds bija Manua, un viņa sieva bija neauglīga, un tā nebija vēl dzemdējusi.
3. Tad tā Kunga eņģelis parādījās šai sievai un sacīja viņai: „Redzi, tu domā, ka tu esi neauglīga, jo tu neesi dzemdējusi, bet tu kļūsi grūta, un tu dzemdēsi dēlu.
4. Tādēļ esi piesardzīga un nedzer vīnu nedz reibināmus dzērienus un neēd neko tādu, kas ir nešķīsts.
5. Jo redzi, tu kļūsi grūta un dzemdēsi dēlu, un dzinēja nazim nebūs nākt pār viņa galvu, jo zēns būs Dievam īpaši novēlēts; lai viņš ir tāds, no mātes klēpja nākot, un viņš uzsāks glābt Israēlu no filistiešu rokas.“
6. Pēc tam tad šī sieva atgriezās un sacīja savam turam, teikdama: „Pie manis atnaca Dieva vīrs; un viņa izskats bija kā Dieva eņģeļa izskats, ļoti bijājams, un es viņu nejautāju, no kurienes tas ir, un viņš man arī neteica savu vārdu.
7. Bet viņi man sacīja: „Redzi, tu kļūsi gūta un dzemdēsi dēlu; bet tagad nedzer vīnu nedz stiprus reibināmus dzērienus un neēd neko tādu, kas ir nešķīsts, jo šis zēns būs Dievam īpaši novēlēts, sākot ar viņa piedzimšanu līdz pat viņa nāves dienai.“
8. Tad Manua lūdza to Kungu un teica: „Ak Kungs, es Tevi lūdzu, lai tas Dieva vīrs, ko Tu biji sūtījis, vēl reiz atnāk pie mums un pamāca mūs, kā mēs ar to zēnu, kam ir jāpiedzimst, lai rīkojamies!“
9. Un Dievs uzklausīja Manuas balsi, un Dieva eņģelis vēlreiz atnāca pie sievas; viņa bija atsēdusies, tīrumā, bet viņas vīrs, Manua, nebija pie viņas.
10. Tad šī sieva steidzās un skrēja un pasacīja savam vīram, tam teikdama: „Redzi, man ir parādījies tas pats vīrs, kas bija pie manis atnācis viņu dienu!“
11. Tad Manua piecēlās, sekoja savai sievai un gāja pie tā vīra un tam sacīja: „Vai tu esi tas vīrs, kufš esi ar šo sievu runājis?“ Un tas sacīja: „Es tas esmu.“
12. Tad Manua teica: „Ja tavs vārds piepildītos, kā tad vajadzētu rīkoties ar šo zēnu, un kas viņam būs jādara?“
13. Tad tā Kunga eņģelis sacīja Manuam: „Šī sieva lai atturas no visa tā, ko es viņai esmu minējis.
14. Neko, kas izaug no vīna koka, viņai nebūs ēst, un viņai nebūs dzert ne vīnu, ne stipru reibināmu dzērienu, un viņai nebūs neko tādu ēst, kas ir nešķīsts; visu, ko es esmu viņai pavēlējis, to lai viņa ievēro.“
15. Tad Manua sacīja tā Kunga eņģe-lim: „Mēs gribam tevi vēl uzkavēt, un gribam tavam cienastam sagatavot kazlēnu.“
16. Bet tā Kunga eņģelis sacīja Manuam: „Ja tu mani arī aizturētu, tad es tomēr tavu ēdienu neēstu, bet ja tu gribi dedzināmo upuri nest, tad nes to tam Kungam!“ —Manua nebija zinājis, ka tas bija tā Kunga eņģelis.
17. Un Manua jautāja tā Kunga eņģelim: „Ka tevi sauc? Ja tavs vārds piepildītos, tad mēs gribētu tevi godināt.“
18. Bet tā Kunga eņģelis viņam sacīja: „Kāpēc tu tā prasi, kāds mans vārds? Tas ir noslēpums.“
19. Un Manua ņēma kazlēnu līdz ar piederīgo ēdamo upuri un to upurēja kā dedzināmo upuri uz klints tam Kungam, kas pie tam lika notikt brīnišķīgām lietām: Manua un viņa sieva bija novērotāji
20. Parādībai, ka tiklīdz liesma no altāfa pacēlās augšup pret debesīm, tā arī tā Kunga eņģelis devās augšup altāra liesmā. Kad Manua un viņa sieva to redzēja, tad viņi nometās pie zemes uz saviem vaigiem.
21. Bet tā Kunga eņģelis vairs neatklājās ne Manuam nedz viņa sievai, un tikai tad Manua saprata, ka tas bija bijis tā Kunga eņģelis.
22. Tad Manua sacīja savai sievai: „Mēs mirdami mirsim, tādēļ ka esam Dievu redzējuši!“
23. Bet viņa sieva sacīja viņam: „Ja tam Kungam būtu paticis mūs nonāvēt, tad viņš nebūtu pieņēmis no mūsu rokām nedz dedzināmo upuri, nedz ēdamo upuri; viņš arī nebūtu mums visas šīs lietas parādījis nedz arī visu to mums licis dzirdēt šinī laikā.“
24. Un sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Simsons; un zēns pieauga, un tas Kungs viņu svētīja.
25. Un tā Kunga gars sāka viņā jau agri rosīties; tas notika Dana nometnē starp Coru un Eštaolu.