Soģu 16 LG8
1. Un Samsons gāja uz Gazu un tur ieraudzīja vienu sievieti, kas bija mauka, un iegāja pie tās.
2. Un Gaziešiem tapa sacīts: Samsons ir šurp atnācis. Un tie gāja apkārt un glūnēja uz viņu cauru nakti pilsētas vārtos un turējās klusu cauru nakti un sacīja: kad rīta gaisma aust, tad to nokausim. Bet Samsons gulēja līdz pusnaktij.
3. Un nakts vidū viņš cēlās un sagrāba pilsētas vārtus ar diviem stabiem un tos izcēla līdz ar aizšaujamo un tos lika uz saviem pleciem un tos uznesa uz kalna galu, kas ir pret Hebronu.
4. Un notikās pēc tam, ka viņš iemīļoja vienu sievieti pie Soreka upes ar vārdu Delila.
5. Tad Fīlistu lielkungi pie tās atnāca un uz to sacīja: pārrunā viņu un lūko, iekš kā viņa lielais spēks stāv, un ar ko viņu spējam pārvarēt, ka viņu saistām un savaldām, tad mēs tev dosim ikkatrs tūkstoš un simts sudraba (gabalus).
6. Tad Delila sacīja uz Samsonu: saki man jel lūdzams, kur slēpjās tavs lielais spēks, un ar ko tevi var saistīt un savaldīt?
7. Un Samsons uz to sacīja: ja mani saistītu ar septiņām zaļām lūku virvēm, kas vēl nav sakaltušas, tad es taptu nespēcīgs un būtu tā kā cits cilvēks.
8. Tad Fīlistu lielkungi pie tās atnesa septiņas zaļas lūku virves, kas nebija sakaltušas, un tā viņu ar tām saistīja.
9. Bet glūnētāji pie tās sēdēja istabā. Un tā sacīja uz viņu: Fīlisti pār tevi, Samson! Tad viņš saraustīja virves tā kā pakulu pavedienu sarautu, kas pie uguns apsvilināts. Un viņa spēks netapa zināms.
10. Tad Delila sacīja uz Samsonu: redzi, tu mani esi mānījis un man melus stāstījis. Nu tad saki man lūdzams, ar ko tevi var saistīt.
11. Un viņš uz to sacīja: ja mani saistītu ar jaunām virvēm, ar ko nekāds darbs nav darīts, tad es taptu bezspēcīgs un būtu kā cits cilvēks.
12. Tad Delila ņēma jaunas virves un viņu ar tām saistīja un uz to sacīja: Fīlisti pār tevi, Samson! Un glūnētāji sēdēja istabā. Bet viņš tās saraustīja no savām rokām tā kā pavedienu.
13. Tad Delila sacīja uz Samsonu: līdz šim tu mani esi mānījis un man melus stāstījis; saki man jel, ar ko tevi var saistīt? Un viņš uz to sacīja: ja tu manas septiņas matu bizes aptītu ap riestavu.
14. Un viņa tās piesita ar tapu un uz to sacīja: Fīlisti pār tevi, Samson! Un viņš uzmodās no sava miega un izrāva aptīto tapu un riestavu.
15. Tad viņa uz to sacīja: kā tu vari sacīt: es tevi mīlēju, kad tomēr tava sirds nav ar mani? Tu nu trīs reiz mani esi mānījis un man neesi sacījis, kur slēpjās tavs lielais spēks.
16. Un kad viņa to ikdienas ar savām runām māca un mocīja, tad viņa dvēsele apnika līdz pat nāvei.
17. Un tas viņai darīja zināmu visu savu sirdi un uz viņu sacīja: uz manu galvu dzenamais nazis nav nācis, jo es esmu Dievam svētīts no mātes miesām; kad (mani mati) taptu nodzīti, tad mans spēks no manis atstātos, un es taptu bezspēcīgs un būtu tā kā visi citi cilvēki.
18. Kad nu Delila redzēja, ka tas viņai visu savu sirdi bija izsacījis, tad viņa nosūtīja un sasauca Fīlistu lielkungus sacīdama: atnāciet vēl šo reiz', jo viņš man izsacījis visu savu sirdi. Tad Fīlistu lielkungi pie viņas atnāca un atnesa sudrabu savā rokā.
19. Bet viņa tam lika aizmigt savā klēpī un aicināja vīru un lika nodzīt viņa galvas septiņas matu bizes un sāka viņu pārvarēt, un viņa spēks no viņa atstājās.
20. Un viņa sacīja: Fīlisti pār tevi, Samson! Un viņš uzmodās no sava miega un domāja: es iziešu šo reizi kā citām reizēm un izraušos; jo viņš nezināja, ka Tas Kungs no viņa bija atstājies.
21. Tad Fīlisti viņu sagrāba un izdūra viņam acis un to noveda uz Gazu un to sēja ar divām vara ķēdēm, un viņam tur cietumā bija jāmaļ.
22. Bet viņa galvas mati sāka atkal ataugt, kad tie bija nodzīti.
23. Tad Fīlistu lielkungi sapulcējās, savam dievam Dagonam lielu upuri upurēt un līksmoties, un tie sacīja: mūsu dievs mūsu ienaidnieku Samsonu nodevis mūsu rokā.
24. Un kad ļaudis viņu redzēja, tad tie teica savu dievu, jo tie sacīja: mūsu dievs mūsu ienaidnieku mums ir rokā devis, kas mūsu zemi ir postījis un lielu pulku no mums nokāvis.
25. Un kad viņu sirds līksmojās, tad tie sacīja: sauciet Samsonu, lai tas mūs pajautrina. Tad tie sauca Samsonu no cietuma nama, un viņš tiem bija par uzjautrināšanu, un tie viņam lika stāvēt starp diviem stabiem.
26. Tad Samsons sacīja uz puisi, kas viņu pie rokas vadīja: laid mani vaļā un ļauj man tos stabus taustīt, uz kā nams stiprināts, un pie tiem atslieties.
27. Bet nams bija pilns ar vīriem un sievām. Un tur bija visi Fīlistu lielkungi, un uz jumta bija kādi trīs tūkstoši vīri un sievas, kas lūkojās uz Samsona uzjautrināšanu.
28. Tad Samsons piesauca To Kungu un sacīja: Kungs, Dievs, piemini mani un stiprini lūdzams mani tikai šo reizi, ak Dievs, ka es par savām divām acīm vienreiz varu atriebties.
29. Un Samsons apkampa divus vidējos stabus, uz kā nams bija stiprināts un uz kā tas turējās, vienu ar savu labo roku un vienu ar savu kreiso roku, un Samsons sacīja:
30. Lai mana dvēsele mirst ar Fīlistiem! Un viņš locījās ar varu, - tad nams krita uz lielkungiem un uz visiem ļaudīm, kas iekšā bija un vairāk bija miroņu, ko viņš mirdams nokāva, nekā ko viņš bija nokāvis, dzīvs būdams.
31. Tad viņa brāļi un viss viņa tēva nams nonāca un ņēma viņu un aiznesa un apraka starp Coru un Eštaoli, Manoūs, viņa tēva, kapā. Un viņš Israēli bija tiesājis divdesmit gadus.