Soģu 17 LG8

1. Un viens vīrs bija no Efraīma kalniem, tam vārds bija Miha.

2. Tas sacīja uz savu māti: tie tūkstoš un simts sudraba gabali, kas tev ir atņemti, un kādēļ tu esi apzvērējusies un arī man ausīs to sacījusi; redzi, tā nauda ir pie manis, es to esmu ņēmis. Tad viņa māte sacīja: esi svētīts, mans dēls, no Tā Kunga!

3. Tad viņš savai mātei atdeva tūkstoš un simts sudraba gabalus, bet viņa māte sacīja: es svētīdama šo naudu Tam Kungam esmu svētījusi no savas rokas savam dēlam, lai taisa izgrieztu tēlu un lietu bildi; tad nu es tev to atdodu.

4. Bet viņš savai mātei naudu atdeva, un viņa māte ņēma divsimt sudraba gabalus un tos deva sudraba kalējam; tas no tā iztaisīja izgrieztu tēlu un lietu bildi. Un tie bija Mihas namā.

5. Un tam vīram Miham bija dievnams, un viņš taisīja efodu un elku dievus un iesvētīja vienu no saviem dēliem, lai tas viņam būtu par priesteri.

6. Tanīs dienās ķēniņa nebija Israēlā; ikviens darīja, ko viņš domāja esam labu.

7. Bet viens jauneklis bija no Jūda Bētlemes, no Jūda radiem; tas bija Levīts un tur piemājoja.

8. Un tas vīrs bija nogājis no pilsētas, no Jūda Bētlemes, piemist, kur vieta gadītos. Kad nu viņš nāca uz Efraīma kalniem uz Mihas namu, pa savu ceļu staigādams, tad Miha uz viņu sacīja: no kurienes tu nāci?

9. Un viņš uz to sacīja: es esmu Levīts no Jūdu Bētlemes un eju piemist, kur gadīsies.

10. Tad Miha uz viņu sacīja: paliec pie manis un esi man par tēvu un priesteri, tad es tev par gadu došu desmit sudraba gabalus un vajadzīgās drēbes un uzturu. Un Levīts (pie viņa) nogāja.

11. Un Levīts bija ar mieru pie tā vīra palikt, un jauneklis viņam bija kā viens no viņa dēliem.

12. Un Miha Levītu iesvētīja, lai jauneklis viņam būtu par priesteri, un tas bija Mihas namā.

13. Tad Miha sacīja: nu es zinu, ka Tas Kungs man labu darīs, tāpēc, ka man šis Levīts par priesteri.