Soģu 18 LG8

1. Tanīs dienās ķēniņa nebija Israēlā, un tanīs dienās Daniešu cilts meklēja īpašu vietu sev, kur varētu dzīvot, jo viņai nekāda īpaša vieta starp Israēla ciltīm nebija piešķirta līdz tai dienai.

2. Tad Dana bērni no saviem radiem sūtīja kādus piecus vīrus, no savējiem, kas bija stipri, no Coras un Eštaoles, zemi izlūkot un pārmeklēt, un tie uz viņiem sacīja: ejat, pārmeklējiet zemi. Un tie nāca pie Efraīma kalniem līdz Mihas namam un palika turpat par nakti.

3. Un tur pie Mihas nama būdami viņi pazina jaunekļa Levīta balsi un nogriezās uz turieni un sacīja uz to: kas tevi še atvedis? Un ko tu še dari? Un kas tev šeitan ir?

4. Un tas uz viņiem sacīja: tā un tā man Miha darījis un mani saderējis, un es viņam esmu par priesteri.

5. Tad tie uz viņu sacīja: vaicā jel Dievam, ka mēs atzīstam, vai mūsu ceļš labi izdosies, ko ejam?

6. Un priesteris uz tiem sacīja: ejat ar mieru! Jūsu ceļš, ko ejat, ir taisns Tā Kunga priekšā.

7. Tad tie pieci vīri nogāja un nāca uz Laišu un ieraudzīja tos ļaudis tai vidū droši dzīvojam, pēc Sidoniešu ieraduma mierīgi un droši, un tai zemē nebija neviena valdītāja, kas kādas lietas dēļ kādu apbēdinātu; un tie bija arī tālu no Sidoniešiem un tiem nebija nekādas darīšanas ar nekādu cilvēku.

8. Un tie nāca pie saviem brāļiem uz Coru un Eštaoli, un viņu brāļi uz tiem sacīja: ko jūs sakāt?

9. Tad tie sacīja: celsimies un iesim pret tiem, jo mēs zemi esam izlūkojuši, un redzi, tā ir ļoti laba; un jūs turaties klusu? Neesiet kūtri iet, ka nākat zemi uzņemt.

10. Kad jūs nākat, tad jūs nākat pie drošiem ļaudīm, un tai zemei ir plašas robežas; jo Dievs to devis jūsu rokās, vietu, kur nekāda trūkuma nav nekādā lietā, kas ir virs zemes.

11. Tad no turienes, no Daniešu radiem, no Coras un Eštaoles, aizgāja sešsimt apbruņoti karavīri.

12. Un tie cēlās un apmetas KirjatJearimā Jūdā; tādēļ to vietu nosauca par Dana nometni līdz šai dienai; redzi tas ir aiz KirjatJearimas.

13. Un no turienes tie gāja uz Efraīma kalniem un nāca pie Mihas nama.

14. Tad tie pieci vīri, kas bija gājuši Laisas zemi izlūkot, sacīja uz saviem brāļiem: vai jūs zināt, ka šinī namā ir efods un elka dievi un izgriezts tēls un lieta bilde? Tad nu jūs paši varat zināt, kas jums jādara.

15. Un tie nogriezās uz turieni un nāca pie tā jaunekļa, Levīta, namu, pie Mihas nama, un to apsveicināja mīlīgi.

16. Bet sešsimt vīri, kas bija no Dana bērniem, ar kara rīkiem apbruņoti, stāvēja pie vārtiem.

17. Bet pieci vīri, kas bija gājuši zemi izlūkot, nāca uz turieni un paņēma izgriezto tēlu un efodu un elka dievus un lieto bildi, un priesteris stāvēja pie vārtiem ar sešsimt apbruņotiem vīriem.

18. Kad nu šie Mihas namā nāca un paņēma to izgriezto tēlu un to efodu un tos elka dievus un to lieto bildi, tad priesteris uz tiem sacīja:

19. Ko jūs darāt? Un tie uz viņu sacīja: klusu, turi muti, un ej mums līdz un esi mums par tēvu un par priesteri. Vai tas tev labāk, viena vienīga vīra namā būt par priesteri nekā pie vienas cilts un viena rada Israēlā?

20. Tad tas priesterim bija pa prātam, un viņš ņēma efodu un elka dievus un izgriezto tēlu un gāja līdz ļaužu vidū.

21. Un viņi griezās atpakaļ un nogāja un laida sev priekšā bērniņus un ganāmo pulku un savas dārgās lietas.

22. Kad tie nu tālu no Mihas nama bija nākuši, tad vīri tapa sasaukti, kas bija namos pie Mihas nama, un tie panāca Dana bērnus un uzsauca Dana bērniem.

23. Bet šie atgriezās un sacīja uz Miha: kas tev ir, ka tu savus ļaudis esi sasaucis?

24. Tad viņš sacīja: jūs manus dievus, ko es esmu taisījis, esat atņēmuši līdz ar priesteri un esat aizgājuši; kas tad nu man vēl ir? Un jūs sakāt uz mani: kas tev kait?

25. Bet Dana bērni uz viņu sacīja: lai tava balss pie mums netop dzirdēta, ka ļauni vīri pār tevi nenāk un tu nepazaudē savu dzīvību līdz ar sava nama dzīvību.

26. Tā Dana bērni aizgāja pa savu ceļu. Un kad Miha redzēja, ka tie jo stiprāki bija nekā viņš, tad viņš griezās atpakaļ uz savu namu.

27. Bet tie to ņēma, ko Miha bija taisījis, un to priesteri, kas viņam bija, un gāja uz Laišu pie ļaudīm, kas mierīgi un droši dzīvoja, un tos apkāva ar zobena asmeni, un to pilsētu sadedzināja ar uguni.

28. Un nebija neviena, kas tos būtu izglābis, jo tā bija tālu no Sidonas, un tiem nebija nekādas darīšanas ar ļaudīm, un pilsēta stāvēja ielejā, kas ir pie BetRehobas. Un tie uztaisīja to pilsētu no jauna un dzīvoja tur.

29. Un tie nosauca pilsētas vārdu Dan, pēc sava tēva Dana vārda, kas Israēlim bija dzimis, jebšu tās pilsētas vārds iepriekš bija Laiša.

30. Un Dana bērni tur uzcēla sev izgriezto tēlu, un Jonatāns, Manasus dēla, Geršona, dēls un viņa dēli bija priesteri Daniešu ciltī līdz dienai, kad tās zemes ļaudis tapa aizvesti.

31. Tā tie sev uzcēla Mihas izgriezto tēlu, ko tas bija taisījis, kamēr Dieva nams bija Šīlo.