Soģu 19 LG8
1. Un tanīs dienās ķēniņa nebija Israēlā. Un viens vīrs, Levīts, piemita aiz Efraīma kalniem, tas sev ņēma lieku sievu no Jūda Bētlemes.
2. Bet viņa liekā sieva pie viņa būdama dzina maucību un nogāja no viņa sava tēva namā uz Bētlemi Jūdā, un tur sabija kādu laiku, četrus mēnešus.
3. Tad viņas vīrs cēlās un gāja viņai pakaļ, ka tas mīlīgi ar viņu runātu un viņu vestu atpakaļ, un viņa puisis bija viņam līdz un pāris ēzeļu; un viņa to ieveda sava tēva namā, un kad tās sievietes tēvs viņu redzēja, tad viņš līksmojās viņam pretī (iedams).
4. Un viņa tēvocis, tās sievietes tēvs, viņu paturēja, ka tas trīs dienas pie viņa palika, un tie ēda un dzēra un palika tur par nakti.
5. Un ceturtā dienā tie steidzās agri un cēlās ietu projām. Tad sievietes tēvs sacīja uz savu znotu: stiprini savu sirdi ar kādu maizes kumosu, un tad jūs varat iet.
6. Tad tie apsēdās un ēda abi kopā un dzēra, un sievietes tēvs sacīja uz vīru: dari lūdzams tā un paliec par nakti, un lai tava sirds līksmojās.
7. Bet vīrs cēlās iet projām, un viņa tēvocis to ļoti turēja, ka tam bija jāgriežas atpakaļ un tur jāpaliek par nakti.
8. Kad nu viņš piektā dienā no rīta taisījās aiziet, tad tās sievietes tēvs sacīja: stiprini jel savu sirdi; un tie kavējās, līdz kamēr vakars metās, un tie abi ēda kopā.
9. Tad tas vīrs cēlās aiziet, viņš un viņa liekā sieva un viņa puisis. Bet viņa tēvocis, sievietes tēvs, uz viņu sacīja: redzi jel, šī diena jau līdz vakaram ir pavadīta, paliec jel par nakti; redzi, šī diena beidzās, paliec par nakti šeitan un lai tava sirds līksmojās, dodaties rīt agri uz savu ceļu un ej uz savu dzīvokli.
10. Bet tas vīrs negribēja par nakti palikt, un cēlās un aizgāja un nāca pret Jebusu, tā ir Jeruzāleme, viņš un pāris apkrautu ēzeļu un viņa liekā sieva ar viņu.
11. Kad nu tie pie Jebusas bija, tad jau bija pavakars, un puisis sacīja uz savu kungu: nāc lūdzams un ieiesim šinī Jebusiešu pilsētā un paliksim tur par nakti.
12. Bet viņa kungs uz viņu sacīja: mēs negribam griezties uz svešu pilsētu, kas nav no Israēla bērniem, bet gribam noiet līdz Gibejai.
13. Tad viņš sacīja uz savu puisi: nāc, ka mēs uz vienu no šīm vietām tiekam, un Gibejā vai Rāmā par nakti paliekam.
14. Tā tie gāja tālāk un devās ceļā, un saule tiem nogāja tuvu pie Gibejas, kas pieder Benjaminam.
15. Un tie griezās uz turieni, ka nāktu un Gibejā paliktu par nakti. Kad viņš nu iegāja, tad viņš apsēdās kādā pilsētas ielā, jo tur nebija neviena, kas tiem savā namā gribēja dot naktsmājas vietu.
16. Un redzi, viens vecs vīrs nāca vakarā no sava darba no tīruma, un vīrs arīdzan bija no Efraīma kalniem, bet piemita Gibejā; bet tās vietas ļaudis bija Benjaminieši.
17. Kad tas vecais vīrs nu savas acis pacēla, tad viņš ceļa vīru ieraudzīja pilsētas ielā un sacīja: uz kurieni tu ej? Un no kurienes tu nāc?
18. Un tas uz viņu sacīja: mēs no Jūda Bētlemes ejam aiz Efraīma kalniem, no kurienes es arī esmu, un es biju nogājis uz Jūda Bētlemi un es eju uz Tā Kunga namu, un neviena nav, kas man mājas vietu dod savā namā.
19. Un tomēr salmi un ēdamais mums ir mūsu ēzeļiem, arī maize un vīns man un tavai kalponei un puisim, kas ir pie taviem kalpiem; mums nekādas lietas netrūkst.
20. Tad vecais vīrs sacīja: esi ar mieru, viss, kas tev trūkst, ir pie manis, tikai nepaliec par nakti uz ielas.
21. Un viņš to veda savā namā un deva ēzeļiem ēdamo. Kad tie nu savas kājas bija mazgājuši, tad tie ēda un dzēra.
22. Kad tie nu savu sirdi atspirdzināja, redzi, tad pilsētas vīri, bezdievīgi ļaudis, apstāja namu un klaudzināja pie durvīm. Un tie sacīja uz veco vīru, nama saimnieku: izved vīru, kas nācis tavā namā, ka mēs to atzīstam.
23. Un vīrs, nama saimnieks, pie tiem izgāja un uz tiem sacīja: ne tā, mani brāļi, nedariet lūdzami tādu grēku; kad nu šis vīrs manā namā nācis, nedariet šo trakumu.
24. Redzi, man ir viena meita, jaunava, un viņam lieka sieva, tās es jums gribu izvest, ka jūs tās piesmejat un tām darāt, kas jums patīk, bet pie šā vīra nedarāt tādu trakumu.
25. Bet vīri to negribēja klausīt; tad vīrs sagrāba savu lieko sievu un to izveda pie viņiem ārā, un viņi to atzina un piesmēja cauru nakti līdz rītam un atlaida, kad gaisma metās.
26. Un šī sieva nāca ap rīta laiku un krita pie zemes tā vīra nama durvju priekšā, kur viņas kungs iekšā bija, (un tur gulēja) līdz pat gaismai.
27. Kad nu viņas kungs rītā cēlās un nama durvis atdarīja un izgāja, savu ceļu staigāt, redzi, tad viņa liekā sieva gulēja nama durvju priekšā un viņas rokas uz sliekšņa.
28. Un viņš uz to sacīja: celies, ejam projām, bet tā neatbildēja. Tad vīrs to ņēma uz savu ēzeli un cēlās un gāja uz savām mājām.
29. Kad nu viņš savā namā nāca, tad viņš ņēma nazi un sagrāba savu lieko sievu un to sakapāja ar viņas kauliem divpadsmit daļās un to sūtīja uz visām Israēla robežām.
30. Un ikviens, kas to redzēja, tas sacīja: tāda lieta, kā šī, nav notikusi nedz redzēta, kamēr Israēla bērni no Ēģiptes zemes izgājuši līdz šai dienai. Tad nu jūs ņemiet to vērā, dodiet padomu un runājiet.