Soģu 20 LG8

1. Tad visi Israēla bērni izgāja un tā draudze sapulcējās kā viens vienīgs vīrs, no Dana līdz Bēršebai, arī Gileādas zeme, pie Tā Kunga Micpā.

2. Un visu ļaužu virsnieki, visas Israēla ciltis, sanāca kopā Dieva ļaužu draudzē, četrsimt tūkstoš kājnieki, zobenu vilcēji.

3. Un Benjamina bērni dzirdēja, ka Israēla bērni bija gājuši uz Micpu. Un Israēla bērni sacīja: sakāt, kā šis grēks noticis?

4. Tad vīrs, Levīts, tās nokautās sievas vīrs, atbildēja un sacīja: es ar savu sievu nācu uz Gibeju, kas Benjaminam pieder, par nakti tur palikt.

5. Tad Gibejas namnieki pret mani cēlās un naktī mani apstāja namā; tie nodomāja mani nokaut, un manu lieko sievu tie pārvarējuši, tā ka tā mirusi.

6. Tad es ņēmu savu lieko sievu un to dalīju un to sūtīju visās Israēla zemes tiesās, jo tie nešķīstību un negantību ir darījuši Israēlā.

7. Redzi, jūs visi esat Israēla bērni, sarunājaties un dodiet padomu.

8. Tad visi ļaudis cēlās kā viens vienīgs vīrs un sacīja: mēs neiesim neviens uz savu dzīvokli un negriezīsimies neviens uz savu namu.

9. Bet šī nu ir lieta, ko mēs darīsim pie Gibejas: pret viņu kā mesli krīt!

10. Mēs ņemsim desmit vīrus no simta no visām Israēla ciltīm un simtu no tūkstošiem un tūkstoti no desmit tūkstošiem, ceļamaizi dabūt ļaudīm; tad iesim uz Benjamina Gibeju, darīt (viņai) pēc visas negantības, ko tā Israēlā padarījusi.

11. Tad visi Israēla vīri sapulcējās pret to pilsētu un sabiedrojās kā viens vienīgs vīrs.

12. Un Israēla ciltis sūtīja vīrus pie visiem Benjamina radiem sacīdami: kas tas par grēku, kas jūsu starpā noticis?

13. Tad nu izdodiet vīrus, tos bezdievīgos, kas Gibejā, ka mēs tos nokaujam un ļaunumu no Israēla nogriežam. Bet Benjamina (bērni) negribēja klausīt savu brāļu, Israēla bērnu, balsi.

14. Un Benjamina bērni sapulcējās no pilsētām uz Gibeju, karā iziet pret Israēla bērniem.

15. Un Benjamina bērni tapa skaitīti tai dienā no pilsētām divdesmit seši tūkstoš vīri, zobenu vilcēji, bez tiem, kas Gibejā dzīvoja, to bija pēc skaita septiņsimt izlasīti vīri.

16. Starp visiem šiem ļaudīm bija septiņsimt izlasīti vīri, tie bija kreiļi; šie visi meta akmeni ar lingu uz mata, ka tas garām neaizgāja.

17. Un Israēla vīri tapa skaitīti bez Benjamina četrsimt tūkstoš vīri, zobenu vilcēji; visi šie bija kara vīri.

18. Un Israēla bērni cēlās un nogāja uz Bēteli, un vaicāja Dievu un sacīja: kuram no mums būs priekšā iet, karot pret Benjamina bērniem? Un Tas Kungs sacīja: Jūda lai iet priekšā.

19. Tad Israēla bērni cēlās no rīta un apmeta nometni pret Gibeju.

20. Un Israēla vīri izgāja karā pret Benjaminu, un taisījās pret Gibeju karot.

21. Tad Benjamina bērni izgāja no Gibejas, un viņi tai dienā no Israēla apkāva divdesmit un divus tūkstošus.

22. Bet ļaudis, Israēla vīri, stiprinājās un taisījās atkal karot tai vietā, kur tie pirmā dienā bija taisījušies.

23. Un Israēla bērni nogāja un raudāja Tā Kunga priekšā līdz vakaram un vaicāja To Kungu un sacīja: vai man atkal būs iet karā pret Benjamina, sava brāļa, bērniem? Tad Tas Kungs sacīja: ejat pret tiem.

24. Tā Israēla bērni gāja pret Benjamina bērniem otrā dienā.

25. Bet Benjamins tiem gāja pretī no Gibejas otrā dienā un apkāva no Israēla bērniem vēl astoņpadsmit tūkstošus, kas visi bija zobenu vilcēji.

26. Tad visi Israēla bērni un visi ļaudis nogāja un nāca uz Bēteli un raudāja, un palika tur Tā Kunga priekšā un gavēja tai dienā līdz vakaram, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Tā Kunga priekšā.

27. Un Israēla bērni vaicāja To Kungu, (jo tur tanīs dienās bija Dieva derības šķirsts,

28. Un Pinehas, Ārona dēla, Eleazara, dēls stāvēja tanīs dienās viņa priekšā) un sacīja: vai man vēl būs iet karā pret Benjamina, sava brāļa, bērniem, jeb vai man būs atstāties? Un Tas Kungs sacīja: ceļaties, jo rīt Es tos došu tavā rokā.

29. Tad Israēls lika kādiem apslēpties visapkārt pret Gibeju.

30. Un Israēla bērni nogāja trešā dienā pret Benjamina bērniem un taisījās pret Gibeju, kā citām reizēm.

31. Tad Benjamina bērni ļaudīm izgāja pretī un nogāja no pilsētas nost un sāka kaut un durt ļaudis tā kā jau divreiz uz ceļiem, kur viens ved uz Bēteli un otrs uz Gibeju laukā, kādus trīsdesmit vīrus no Israēla.

32. Tad Benjamina bērni sacīja: tie mūsu priekšā ir sakauti tā kā iepriekš, bet Israēla bērni sacīja: bēgsim un nošķirsim tos no pilsētas uz tiem ceļiem.

33. Tad visi Israēla vīri cēlās no savas vietas un nostājās BaālTamārā, tā līdz arī Israēlieši, kas bija paslēpušies, cēlās no savas vietas, no Gibejas klajuma.

34. Un desmit tūkstoš vīri, izlasīti no visa Israēla, nāca no Gibejas puses, un kaušanās bija briesmīga. Bet tie nezināja, ka nelaime tiem jau bija tuvu.

35. Tā Tas Kungs Benjaminu kāva Israēla priekšā, jo Israēla bērni tai dienā no Benjamina apkāva divdesmit piecus tūkstošus un simts vīrus, kas visi bija zobenu vilcēji.

36. Proti Benjamina bērni redzēja, ka viņi tapa kauti; un Israēla bērni Benjaminiešiem atstāja to vietu, jo viņi paļāvās uz tiem, kam bija likuši paslēpties pret Gibeju.

37. Un tie, kas bija paslēpušies, steidzās un izskrēja pret Gibeju; tie, kas bija paslēpušies nāca un apkāva visu pilsētu ar zobena asmeni.

38. Un Israēla vīriem bija noruna ar tiem, kas bija paslēpušies, ka tiem bija uzkurt lielus dūmus un tos laist gaisā no pilsētas.

39. Un Israēla vīri kaujā griezās atpakaļ, un Benjamins bija iesācis nokaut no Israēliešiem kādus trīsdesmit vīrus, tā ka viņi sacīja: tie ir pavisam kauti mūsu priekšā tā kā pirmā kaušanā.

40. Tad dūmi no pilsētas sāka celties, kā dūmu stabs, un kad Benjamins skatījās atpakaļ, redzi, tad visa pilsēta liesmās cēlās pret debesi.

41. Un Israēla vīri griezās atpakaļ, bet Benjamina vīri iztrūcinājās, jo tie redzēja, ka nelaime tiem bija uzkritusi.

42. Un tie atgriezās Israēla vīru priekšā uz tuksneša ceļu, bet kaušanās tos vajāja, un tie, kas izgāja no pilsētām tos apkāva savā vidū.

43. Un tie apstāja Benjaminu, vajāja tos līdz Menukai, un tos samina līdz Gibejai pret saules uzlēkšanu.

44. Un no Benjamina krita astoņpadsmit tūkstoš vīri, šie visi bija stipri vīri.

45. Un viņi griezās un bēga uz tuksnesi, uz Rimona klinti; un tie viņiem pa ceļiem sekodami apkāva vēl piectūkstoš vīrus un tiem sekoja līdz Ģidomam un no tiem nokāva vēl divtūkstoš vīrus.

46. Un visi, kas no Benjamina tai dienā krita, bija divdesmit pieci tūkstoši vīru, kas bija zobenu vilcēji un visi stipri vīri.

47. Bet sešsimt vīri griezās un bēga tuksnesī uz Rimona klinti, un palika pie Rimona klints četrus mēnešus.

48. Un Israēla bērni griezās atpakaļ pie Benjamina bērniem, un kāva tos ar zobena asmeni pilsētā, gan vīrus gan lopus un visu, kas tapa atrasts; tie arī visas pilsētas, ko atrada, sadedzināja ar uguni.