Soģu 20 NLB

1. Tad visi Israēla dēli, visa sapulce no Dāna līdz Bēršebai un Gileāda zemei, kā viens vīrs gāja un sapulcējās pie Kunga Micpā.

2. Dieva tautas sapulcē cēlās visas tautas balsti no visām Israēla ciltīm, četri simti tūkstoši vīru – kājnieku, zobena nesēju.

3. Benjāmina dēli uzzināja, ka Israēla dēli dodas uz Micpu. Tad Israēla dēli teica: “Stāstiet, kā varēja notikt tāds ļaunums!”

4. Un levīts, nogalinātās sievas vīrs, sacīja: “Mēs ar blakussievu ienācām pārnakšņot Gibā, kas pieder Benjāminam.

5. Bet Gibas vīri cēlās pret mani un ielenca manu naktsmītni. Tie domāja mani nonāvēt, bet manu blakussievu piesmēja tā, ka viņa nomira.

6. Tad es paķēru savu blakussievu, sacirtu gabalos un izsūtīju pa visiem Israēla novadiem, jo nelietību un vājprātu tie darījuši Israēlā.

7. Raugiet nu, Israēla dēli, sakiet šeit savu vārdu un spriedumu!”

8. Un visa tauta kā viens vīrs cēlās un sacīja: “Mēs neiesim savās teltīs un neiegriezīsimies savā namā!

9. Darīsim Gibai tā – iesim pret to, kā lozes kritīs!

10. Ņemsim no katras Israēla cilts desmit vīrus no simta un simtu no tūkstoša, un tūkstoti no desmit tūkstošiem, lai tie ņem ēdamo ļaudīm, kad būs nonākuši Benjāmina Gibā, un atriebsim to vājprātu, ko tie darījuši Israēlā.”

11. Tā Israēla vīri visi kā viens pulcējās pret šo pilsētu.

12. Israēla ciltis sūtīja vīrus pa visu Benjāmina cilti, sacīdami: “Kas tā par ļaundarību, kas pie jums notikusi?!

13. Izdodiet tos Gibas vīrus, neliešus, ka tos nonāvējam un izsveļam ļaunumu no Israēla!” Bet benjāminieši negribēja klausīt savus brāļus, Israēla dēlus.

14. Benjāmina dēli no pilsētām sapulcējās Gibā, lai dotos karā pret Israēla dēliem.

15. Todien no pilsētām tika sapulcēti Benjāmina dēli – kopā divdesmit seši tūkstoši vīru, zobena nesēju, neskaitot Gibas iedzīvotājus, no kuriem bija sapulcēti septiņi simti izlases vīru.

16. No visiem šiem ļaudīm septiņi simti izlases vīru bija kreiļi – ikviens no tiem sviež akmeni uz mata un neaizmet garām!

17. Līdzās benjāminiešiem tika sapulcēti četri simti tūkstoši Israēla vīru, zobena nesēju, kas visi bija karotāji.

18. Viņi cēlās un devās uz Bēteli izjautāt Dievu. Israēla dēli vaicāja: “Kurš no mums pirmais dosies karot ar Benjāmina dēliem?” Un Kungs atbildēja: “Jūda pirmais!”

19. Tad Israēla dēli cēlās no rīta un apmetās nometnē iepretī Gibai.

20. Israēla vīri izgāja cīnīties ar benjāminiešiem un izkārtojās kaujai pie Gibas.

21. Benjāmina dēli iznāca no Gibas un todien nonāvēja divdesmit divus tūkstošus Israēla vīru.

22. Bet tauta, Israēla vīri, saņēmās un atkal izkārtojās kaujai tajā pašā vietā, kur tie bija stāvējuši iepriekšējā dienā.

23. Un Israēla dēli gāja un raudāja Kunga priekšā līdz vakaram un prasīja Kungam: “Vai mums vēl karot pret mūsu brāļiem, Benjāmina dēliem?” Un Kungs tiem atbildēja: “Dodieties pret tiem!”

24. Nākamajā dienā Israēla dēli devās pret Benjāmina dēliem.

25. Benjāminieši izgāja tiem pretī no Gibas un otrajā dienā atkal nonāvēja astoņpadsmit tūkstošus vīru no Israēla dēliem – tie visi bija zobena nesēji.

26. Tad visi Israēla dēli, visa tauta, gāja un nonāca Bētelē, raudāja un sēdēja tur Kunga priekšā, todien gavēdami līdz vakaram. Viņi nesa sadedzināmos upurus un miera upurus Kunga priekšā.

27. Un Israēla dēli izjautāja Kungu, jo tajā laikā tur atradās Dieva derības šķirsts.

28. Tolaik tā priekšā stāvēja Pinhāss, Elāzāra dēls, Ārona dēla dēls, un viņš sacīja: “Vai man atkal doties karot ar saviem brāļiem, Benjāmina dēliem, vai mitēties?” Un Kungs atbildēja: “Ejiet, jo rīt es viņus nodošu tavās rokās!”

29. Un Israēls izlika slēpņus apkārt Gibai.

30. Trešajā dienā Israēla dēli atkal devās pret Benjāmina dēliem un izkārtojās pret Gibu kā iepriekšējās reizēs.

31. Benjāmina dēli iznāca tautai pretī un tika aizvilināti no pilsētas. Viņi devās uzbrukumā kā iepriekš un kādus trīsdesmit israēliešus nokāva klajā laukā uz lielceļiem, no kuriem viens ved uz Bēteli un otrs uz Gibu.

32. Benjāmina dēli sprieda: “Mēs tos sakausim tāpat kā iepriekš!” Bet Israēla dēli sarunāja: “Bēgsim un aizvilināsim viņus no pilsētas uz ceļa!”

33. Tad visi israēlieši cēlās no savām vietām un izvietojās pie Baal-Tāmāras, un israēlieši, kas bija slēpņos, triecās no savām vietām Gibas klajumā.

34. Desmit tūkstoši izlases vīru no visa Israēla nāca uz Gibu no pretējās puses. Cīņa bija sīva, bet benjāminieši nezināja, ka posts tiem jau klāt.

35. Kungs sakāva Benjāminu Israēla priekšā, un Israēla dēli todien nonāvēja Benjāminā divdesmit piecus tūkstošus un simts vīrus – tie visi bija zobena nesēji.

36. Benjāmina dēli redzēja, ka ir sakauti, un Israēla vīri pašķīra benjāminiešiem ceļu, jo viņi paļāvās uz tiem, kas bija slēpnī pie Gibas.

37. Tie, kas bija slēpnī, steigšus metās uz Gibu – viņi devās turp un izkāva visu pilsētu ar zobena asmeni.

38. Israēliešiem bija noruna ar tiem, kas slēpnī, – kad no pilsētas celsies liels dūmu mākonis,

39. tad israēlieši kaujā lai griežas atpakaļ. Benjāminieši sāka tos kaut un nonāvēja ap trīsdesmit israēliešu vīru, sacīdami: “Mēs taču tos noteikti sakausim kā iepriekšējā kaujā!”

40. No pilsētas sāka celties mākonis – dūmu stabs. Benjāminieši pavērās atpakaļ, un redzi – visa pilsēta izkūpēja gaisā!

41. Tad israēlieši griezās atpakaļ, bet Benjāmina vīri izbijās, redzēdami, ka tiem jau posts klāt.

42. Viņi nogriezās israēliešu priekšā uz tuksneša ceļu, un kauja nāca tiem pa pēdām, bet tie, kuri nāca no pilsētām, tos grāva no vidus.

43. Tie aplenca benjāminiešus un sekoja viņiem līdz apstāšanās vietai, trenkdami tos, līdz tie bija austrumu pusē Gibai.

44. Benjāminiešiem krita astoņpadsmit tūkstoši vīru – tie visi bija stipri vīri!

45. Viņi nogriezās un bēga tuksnesī uz Rimmonas klinti, un pieci tūkstoši vīru tika notverti uz lielceļiem. Tos neatlaidīgi vajāja līdz Gidomai, un tika nokauti vēl divi tūkstoši vīru.

46. Pavisam todien benjāminiešiem krita divdesmit pieci tūkstoši vīru, zobena nesēju – tie visi bija stipri vīri!

47. Bet seši simti vīru nogriezās un bēga tuksnesī uz Rimmona klinti, un tie mitinājās uz Rimmonas klints četrus mēnešus.

48. Tad israēlieši griezās atpakaļ pret Benjāmina dēliem un ar zobena asmeni izkāva pilnīgi visu pilsētu, pat lopus un visu, ko vien uzgāja, un visas pilsētas, kas tur bija, tie nodedzināja.