Soģu 6 LG8
1. Un Israēla bērni darīja, kas Tam Kungam nepatika. Tad Tas Kungs tos nodeva Midiāniešu rokā septiņus gadus.
2. Kad nu Midiāniešu roka palika stipra pret Israēli, tad Israēla bērni sev taisīja alas kalnos un bedres un stipras pilis Midiāniešu dēļ.
3. Jo kad Israēls bija sējis, tad nāca Midiānieši un Amalekieši un austruma ļaudis un cēlās pret tiem.
4. Un apmetās pret tiem un postīja zemes druvas līdz Gazai; tie neatlicināja pārtikas Israēlā, nedz sīku lopu nedz vēršu nedz ēzeļu.
5. Jo tie atnāca ar saviem ganāmiem pulkiem un ar savām teltīm, tie nāca tā kā siseņu pulks, ka tos ar viņu kamieļiem nevarēja skaitīt, un tie nāca, zemi postīt.
6. Un Israēls ļoti panīka caur Midiāniešiem. Tad Israēla bērni brēca uz To Kungu.
7. Un notikās, kad Israēla bērni Midiāna dēļ uz To Kungu brēca,
8. Tad Tas Kungs sūtīja pravieti pie Israēla bērniem; tas uz viņiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es jūs esmu izvedis no Ēģiptes un jūs izvedis no vergu nama
9. Un jūs izglābis no ēģiptiešu rokas un no visu rokas, kas jūs spieda, un Es tos jūsu priekšā izdzinis un jums devis viņu zemi.
10. Un Es uz jums sacīju: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, nebīstaties Amoriešu dievus, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet jūs neesat klausījuši Manai balsij.
11. Un Tā Kunga eņģelis nāca un apsēdās apakš tā ozola Ofrā, kas piederēja Joasam, no Abiēzera nama, un viņu dēls Gideons kūla kviešus vīna spaidā, lai tos paslēptu no Midiāniešiem.
12. Un Tā Kunga eņģelis tam parādījās un uz to sacīja: Tas Kungs ar tevi, tu stiprais varenais vīrs!
13. Bet Gideons uz viņu sacīja: mans Kungs, kad Tas Kungs ir ar mums, kāpēc tad visas šīs bēdas mums uznākušas? Un kur ir visi Viņa brīnumi, ko mums mūsu tēvi teikuši, sacīdami: vai Tas Kungs mūs nav izvedis no Ēģiptes? Bet nu Tas Kungs mūs atstājis un nodevis Midiāniešu rokā.
14. Tad Tas Kungs uz viņu atgriezās un sacīja: noej šinī savā spēkā, un atpestī Israēli no Midiāniešu rokas; redzi, Es tevi esmu sūtījis.
15. Un viņš uz to sacīja: mans Kungs, ar ko es Israēli atpestīšu? Redzi, mans radu pulks ir mazākais Manasū, un es esmu tas mazākais sava tēva namā.
16. Un Tas Kungs sacīja uz viņu: tāpēc ka Es būšu ar tevi, tu sitīsi Midiāniešus kā vienu vīru.
17. Tad tas uz Viņu sacīja: ja es esmu atradis žēlastību Tavās acīs, tad dod man jel zīmi, ka Tu tas esi, kas ar mani runā.
18. Neaizej jel no šejienes, kamēr es pie Tevis nākšu un savu ēdamo upuri atnesīšu un Tev celšu priekšā. Un Viņš sacīja: Es palikšu, kamēr tu atkal nāksi.
19. Un Gideons iegāja un sataisīja kazlēnu un neraudzētas karašas no vienas ēfas miltu; gaļu viņš lika kurvī un sulu viņš lēja podā, un to iznesa pie Viņa ārā apakš ozola un to nolika zemē.
20. Un Dieva eņģelis sacīja uz viņu: ņem gaļu un neraudzētās karašas un liec to šeitan uz akmeni un izlej sulu; un viņš tā darīja.
21. Tad Tā Kunga eņģelis izstiepa zižļa galu, kas viņam bija rokā, un aizskāra gaļu un neraudzētās maizes. Tad uguns izšāvās no akmens un aprija gaļu un neraudzētās karašas; un Tā Kunga eņģelis nozuda no viņa acīm.
22. Kad nu Gideons redzēja, to Tā Kunga eņģeli esam, tad Gideons sacīja: Ak vai! Kungs, Dievs! Jo es Tā Kunga eņģeli vaigu vaigā esmu redzējis!
23. Tad Tas Kungs uz viņu sacīja: miers ar tevi! nebīsties, tu nemirsi!
24. Tad Gideons tur Tam Kungam uzcēla altāri un to nosauca: Tas Kungs ir miers. Tas vēl līdz šodienai ir Abiēzeriešu Ofrā.
25. Un tai naktī Tas Kungs uz viņu sacīja: ņem vērsīti no sava tēva lopiem un vēl otru vērsi septiņus gadus vecu, un salauzi Baāla altāri, kas tavam tēvam, un nocērt elka stabu, kas tur ir klāt.
26. Un uztaisi Tam Kungam, savam Dievam, altāri šīs stiprās vietas kalna galā tā kārtīgi, un ņem otru vērsi un upurē dedzināmo upuri ar malku no elka staba, ko tu nocirtīsi.
27. Tad Gideons ņēma desmit vīrus no saviem kalpiem un darīja, kā Tas Kungs uz viņu bija runājis; bet viņš bijās no sava tēva nama un tās pilsētas vīriem dienā to darīt, un to darīja naktī.
28. Kad nu tās pilsētas vīri rītā uzcēlās, redzi, tad Baāla altāris bija salauzīts un elka stabs nocirsts, kas tur klāt, un otrs vērsis uz uztaisīta altāra bija upurēts.
29. Tad tie sacīja cits uz citu: kas to darījis? Un kad tie meklēja un izvaicāja, tad tapa sacīts: Gideons, Joasa dēls, to darījis.
30. Tad tās pilsētas vīri sacīja uz Joasu: izved savu dēlu, jo tam jāmirst, tāpēc ka viņš nolauzis Baāla altāri un elka stabu nocirtis, kas tur bija klāt.
31. Un Joas sacīja uz visiem, kas pie viņa stāvēja: vai jūs tiesāsities par Baālu? Vai jūs viņu izpestīsiet? Kas par viņu tiesāsies, tam vēl šodien būs tapt nokautam. Ja viņš ir dievs, tad lai viņš pats par sevi tiesājās, tāpēc ka viņa altāris nolauzīts.
32. Un tai dienā viņu nosauca JerubBaālu un sacīja: lai Baāls ar viņu tiesājās, ka tas viņa altāri nolauzījis.
33. Bet visi Midiānieši un Amalekieši un austruma ļaudis sapulcējās kopā un pārcēlās un apmetās Jezreēles ielejā.
34. Tad apģērba Tā Kunga Gars Gideonu, un viņš pūta tauri un sasauca Abiēzeriešus sev sekot.
35. Un viņš sūtīja vēstnešus pa visu Manasu; ir tie tapa sasaukti, viņam sekot. Un viņš sūtīja vēstnešus pa Ašeru un pa Zebulonu un pa Naftalu un tie nāca viņiem pretī.
36. Un Gideons sacīja uz Dievu: ja Tu Israēli gribi izpestīt caur manu roku, kā Tu esi runājis, -
37. Redzi, es nolikšu aitas cirpumu uz klonu; kad rasa būs uz cirpuma vien un pa visu zemi sausums, tad es zināšu, ka Tu Israēli izpestīsi caur manu roku, kā Tu esi sacījis.
38. Un tā notika. Jo viņš agri no rīta uzcēlās un izspieda cirpumu un izgrieza rasu no cirpuma, vienu kausu pilnu ar ūdeni.
39. Un Gideons sacīja uz Dievu: lai Tava bardzība pret mani neiedegās, ka vēlreiz runāju, - es vēlreiz raudzīšu ar cirpumu. Lai jel ir sausums uz cirpuma vien, un pa visu zemi lai ir rasa.
40. Un Dievs tā darīja tanī naktī; un sausums bija uz cirpuma vien, un pa visu zemi bija rasa.