Soģu 6 LTV1965
1. Kad Israēla bērni atkal darīja, kas bija ļauns tā Kunga acīs, tad tas Kungs tos nodeva midianiešu rokās septiņus gadus.
2. Un kad Midiafta roka smagi gulēja uz Israēla, tad Israēla bērni, lai aizstāvētos pret Midianu, sev taisīja patvertnes kalnos un alas klintīs un nocietinājumus kalnu virsomēs.
3. Jo tikko Israēls bija iesējis, kā jau tūdaļ nāca Midiana ļaudis un Amaleks un ari austrumu viri, lai karotu ar viņiem.
4. Un tie uzcēla visapkārt ap viņiem savas teltis un nopostīja zemes ražu līdz pat Gazas pievārtei; un tie neatstāja nemaz pārtikas Israēlā, ari ne sīklopus, nedz vēršus, nedz ēzeļus,
5. Jo tie mēdza nākt ar saviem ganāmiem pulkiem un ar savām teltīm, nākdami tik lielos baros kā siseņi, ka nedz viņus pašus, nedz viņu kamieļus nevarēja saskaitīt; viņi nāca ar noteiktu nolūku zemi galīgi izpostīt.
6. Tā kā Midiana dēļ Israēls ļoti panika, tad Israēla bērni sauca pēc tā Kunga palidzibas.
7. Un notika, kad Israēla bērni piesauca to Kungu Midiana dēļ,
8. Tad tas Kungs sūtīja pie Israēla bērniem pravieti; tas viņiem sacīja: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu jūs izvedis no Ēģiptes, un Es esmu jūs izvedis no kalpības nama.
9. Un Es jūs atbrīvoju no ēģiptiešu rokas un ari no visu jūsu apspiedēju rokas, un Es tos izdzinu, jums ienākot, un Es devu jums viņu zemi,
10. Un Es jums sacīju, Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, nezemojieties amo-riešu dievu priekšā, kuru zemē jūs dzīvojat! Bet jūs neesat klausījuši manai balsij.“
11. Tad tā Kunga eņģelis nāca un apsēdās zem Ofras ozola, kas piederēja abiēzrietim Joasam, un viņa dēls Gideons kūla kviešus vina spiedē, lai tos paslēptu no Midiana.
12. Un tā Kunga eņģelis viņam parādījās un sacīja: „Tas Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais virs!“
13. Bet Gideons viņam sacīja: „Piedod man, mans kungs, bet vai tas Kungs tiešām ir ar mums? Kāpēc tad mums visas šis bēdas ir uznākušas? Un kur ir visi tie brīnuma darbi, par kuriem mūsu tēvi ir stāstījuši, sacīdami: „Tas bija tas Kungs, kas mūs ir izvedis no Ēģiptes!“ —Bet tagad tas Kungs mūs ir atstūmis un nodevis Midiana rokā!“
14. Tad tas Kungs pagriezās pret viņu un tam sacīja: „Ej ar šo savu spēku un izglāb Israēlu no Midiana rokas! Patiesi, Es tevi tagad sūtu!“
15. Bet viņš sacīja: „Piedod man, mans Kungs, ar ko lai es izglābju Israēlu? Redzi, mana ģints ir nabagākā, Manasē, bet es pats esmu jaunākais sava tēva namā!“
16. Un tas Kungs viņam sacīja: „Tāpēc ka Es būšu ar tevi, tu sakausi Midianu kā vienu vienīgu viru.“
17. Tad viņš sacīja: „Ja es esmu atradis žēlastību Tavās acis, tad dod jel man zīmi, ka Tu tas tiešām esi, kas ar mani runā!
18. Neatkāpies, lūdzams, no šīs vietas kamēr es pie Tevis atgriežos, atnesu Tev savu dāvanu upuri un to novietoju tavā priekšā!“ Un viņš atbildēja: „Es palikšu, kamēr tu atkal nāksi.“
19. Un Gideons iegāja savā namā un sagatavoja kazlēnu un neraudzētas karašas no ēfas smalko kviešu miltu; gaļu viņš ielika grozā, bet viru ielēja māla podā, iznesa viņam ārā zem ozola un to pasniedza viņam.
20. Un tā Kunga eņģelis sacīja viņam: „Ņem gaļu un neraudzētās maizes un liec tās šeit uz šis klints, bet viru izlej zemē!“ Un viņš tā arī izdarīja.
21. Tad tā Kunga eņģelis izstiepa savu roku un ar zižļa galu, kas tam bija rokā, pieskārās ir gaļai, ir neraudzētām maizēm; tad izšāvās uguns no klints un aprija gaļu un neraudzētās maizes; un tā Kungu eņģelis nozuda no viņa acīm.
22. Kad nu Gideons noskārta, ka tas bija tā Kunga eņģelis bijis, tad viņš sacīja: „Ak vai, mans Kungs un Dievs! Es esmu redzējis tā Kunga eņģeli vaigu vaigā!“
23. Tad tas Kungs viņam sacīja: „Miers ar tevi! Nebīsties, tu nemirsi!“
24. Tad Gideons tur uzcēla altāri tam Kungam, un viņs to nosauca: „Tas Kungs ir miers!“ Un tāds tas ir vēl līdz šai dienai Ofra, Abiēzera ģints novadā.
25. Un notika tanī nakti, ka tas Kungs viņam sacīja: „Ņem jaunu vērsi, kas pieder tavam tēvam, un vēl otru vērsi, kas ir septiņus gadus vecs, tin nojauc Baāla altāri, kas ir tavam tēvam, un nocērt elka stabu, kas ir tam līdzās!
26. Un uzcel altāri tam Kungam, savam Dievam, uz šā nocietinātā kalna virsotnes saskaņā ar kārtības noteiku-miem par altāra celšanu, ņem otru vērsi un upurē to kā dedzināmo upuri ar elka staba malku, ko tu būsi nocirtis!“
27. Tad Gideons izraudzīja desmit vīrus no saviem kalpiem un darīja tā, kā tas Kungs bija viņam sacījis; bet tāpēc, ka viņš baidījās no sava tēva ģints un no pilsētas ļaudīm to darīt dienā, tad viņš to izdarīja naktī.
28. Kad nu pilsētas vīri agri no rīta uzcēlās un redzēja, ka Baāla altāris ir salauzīts un elka stabs, kas atradās tam līdzās, nocirsts, un ka otrs vērsis bija upurēts kā dedzināmais upuris uz jaunuzceltā altāpa,
29. Tad tie cits citam taujāja: „Kas to ir darījis?“ Un kad tie meklēja un vāca ziņas, tad tiem tika sacīts: „Gideons, Joasa dēls, to ir darījis.“
30. Tad pilsētas vīri teica Joasam: „Izdod mums savu dēlu, jo viņam ir jāmirst, tāpēc ka viņš ir nolauzis Baāla altāri un nocitis ašēru, svēto koku, kas bija tam līdzās!“
31. Un Joass sacīja visiem tiem, kas ap viņu pulcējās: „Vai tad jūs gribat uzņemties cīņu Baāla vietā? Vai jūs varbūt pat domājat viņu glābt? Lai tas, kas grib par viņu cīnīties, mirst vēl šinī rītā! Ja tiešām Baāls ir dievs, tad viņš pats par sevi cīnīsies tādēļ, ka kāds ir nolauzis viņa altāri!“
32. Un tanī dienā viņi nosauca Gideonu Jerubbaāls un sacīja: „Baāls vedīs ar viņu cīņu, tāpēc ka viņš ir tā altāri noplēsis.“
33. Bet visi midianieši un Amaleka dēli un austrumu bari sapulcējās vienkopus, pārcēlās pāri uz otru pusi un uzcēla savas teltis Jezreēlas līdzenumā.
34. Tad tā Runga gars nāca pār Gideonu, un viņš pūta tauri un sasauca kopā visus abiēzeriešus, lai tie viņam sekotu.
35. Un viņš izsūtīja vēstnešus pa visu Manases cilti, aicinādams, lai tie viņam sekotu; viņš nosūtīja vēstnešus arī pie Ašera, pie Zebulona un pie Naftaļa ciltīm, un tie devās viņam pretī.
36. Un Gideons sacīja Dievam: „Ja Tu esi nolēmis ar manu roku izglābt Israēlu, kā Tu esi solījis,
37. Redzi, es izklāšu aitas vilnas cirpumu uz klona; ja rasa būs vienīgi uz svaigi cirptās vilnas, bet visa pārējā zeme būs sausa, tad es zināšu, ka Tu atpestīsi Israēlu ar manu roku, kā Tu to esi solījis.“
38. Un viņš tā arī izdarīja. Kad nākamās dienas rītā viņš agri piecēlās, viņš izspieda cirpumu un izgrieza rasu no cirpuma, veselu kausu pilnu ūdens.
39. Tad Gideons sacīja Dievam: „Neiekaisti, lūdzams, dusmās pret mani, ja tikai es vēl vienu reizi Tev gribu ko lūgt! Ļauj man vēl vienu reizi, ka mēģinu ar šo vilnu: šoreiz lai vilna paliek pilnīgi sausa, vienīgi tā, bet pa visu zemi lai būtu rasa!“
40. Un Dievs tā lika arī notikt tanī naktī: vienīgi cirpums bija sauss, bet visu zemi klāja rasa.