Soģu 6 NLB
1. Tad Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un Kungs tos uz septiņiem gadiem atdeva Midjānam.
2. Midjāns valdīja pār Israēlu. Midjāniešu dēļ Israēla dēli veidoja sev nocietinājumus kalnos, alas un cietokšņus.
3. Un, kā vien Israēls sēja, tā midjānieši, amālēkieši un austrumnieku dēli nāca augšup un tiem uzbruka.
4. Viņi apsēda tos un izpostīja zemes ražu līdz pat Gazai. Viņi neatstāja Israēlā nekā ēdama – ne avi, ne vērsi, ne ēzeli!
5. Jo viņi kopā ar saviem lopiem un teltīm nāca augšup. Tie nāca kā milzīgi siseņu bari – ne skaita viņiem, ne viņu kamieļiem. Viņi nāca šajā zemē, lai to izpostītu!
6. Israēls bija ļoti pazemots Midjāna priekšā, un Israēla dēli brēca uz Kungu.
7. Kad nu Israēla dēli brēca uz Kungu midjāniešu dēļ,
8. Kungs sūtīja kādu pravieti pie Israēla dēliem, un viņš tiem sacīja: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es esmu jūs atvedis no Ēģiptes un esmu jūs izvedis no verdzības nama.
9. Es jūs atbrīvoju no ēģiptiešiem un visiem jūsu apspiedējiem. Es tos izdzinu jūsu priekšā un devu jums viņu zemi,
Gideona aicināšana10. un es jums teicu: es esmu Kungs, jūsu Dievs! Jums nav jābīstas no amoriešu dieviem, kuru zemē jūs esat apmetušies. Bet jūs mani neklausījāt!”
11. Kunga eņģelis nāca un apmetās zem abīezerieša Joāša ozola Ofrā. Viņa dēls Gideons tobrīd vīnspaidā kūla kviešus, tos slēpdams no midjāniešiem.
12. Kunga eņģelis viņu uzlūkoja un sacīja: “Kungs ar tevi, varenais spēkavīrs!”
13. Bet Gideons tam atbildēja: “Piedod, kungs, bet, ja Kungs ir ar mums, kāpēc tad mūs visas šīs nelaimes ir piemeklējušas, un kur gan ir viņa brīnumi, par kuriem mums stāstījuši mūsu tēvi, sacīdami: vai tad Kungs mūs neizveda no Ēģiptes?! – Bet nu Kungs mūs ir pametis un nodevis Midjāna nagos!”
14. Kungs pievērsās viņam un teica: “Ej tad savā spēkā, un tu izglābsi Israēlu no Midjāna nagiem! Vai tad ne es tevi sūtu?!”
15. Bet viņš tam atbildēja: “Piedod, mans kungs, kā gan lai es izglābju Israēlu? Redzi, mana dzimta ir vistrūcīgākā Manasē, un es pats esmu visjaunākais sava tēva namā.”
16. Un Kungs viņam teica: “Es esmu ar tevi, tāpēc tu sakausi Midjānu kā vienu vīru!”
17. Bet viņš tam sacīja: “Ja jau esmu guvis tavu vēlību, rādi man zīmi, ka tu esi tas, kas ar mani runā.
18. Jel neatstāj šo vietu, kamēr es atnākšu pie tevis, atnesīšu savu dāvanu un nolikšu tavā priekšā.” Un viņš atbildēja: “Es palikšu, līdz tu atgriezīsies.”
19. Gideons atnāca un sagatavoja kazlēnu un neraudzētas maizes no ēfas miltu. Gaļu viņš ielika grozā un virumu ielēja podā, atnesa viņam zem ozola un pasniedza.
20. Dieva eņģelis viņam teica: “Ņem gaļu un neraudzētās maizes, noliec uz šī akmens un izlej virumu.” Viņš tā arī izdarīja.
21. Tad Kunga eņģelis izstiepa spieķi, kas viņam bija rokā, un ar tā galu pieskārās gaļai un neraudzētajām maizēm. Uguns izšāvās no klints un aprija gaļu un neraudzētās maizes, un Kunga eņģelis nozuda viņa skatienam.
22. Nu Gideons saprata, ka tas bijis Kunga eņģelis, un iesaucās: “Ak vai, Kungs Dievs! Es taču skatīju Kunga eņģeli vaigu vaigā!”
23. Bet Kungs viņam atbildēja: “Miers ar tevi! Nebīsties, tu nemirsi!”
24. Tad Gideons tur uzcēla Kungam altāri un nosauca to “Kungs ir miers”. Vēl līdz šai dienai tas aizvien stāv abīezerieša Ofrā.
25. Tajā pašā naktī Kungs viņam sacīja: “Ņem vērsi, sava tēva ganāmpulka vedēju, un otru septiņus gadus vecu vērsi, un tev jānojauc sava tēva altāris Baalam un jānocērt ašēra, kas uz tā.
Gideons nojauc Baala altāri26. Tev noteiktajā kārtībā jāuzceļ altāris Kungam, savam Dievam, šī nocietinātā paugura galā. Tad tev jāņem otrs vērsis un jāupurē kā sadedzināmais upuris ar malku no ašēras, ko tu nocirtīsi.”
27. Gideons ņēma līdzi desmit vīrus no saviem kalpiem un darīja, kā Kungs viņam bija sacījis. Taču viņš to darīja naktī, jo baidījās darīt dienā sava tēva nama un pilsētas vīru dēļ.
28. Kad pilsētas vīri rīta agrumā cēlās, redzi, Baala altāris bija sagrauts un ašēra, kas uz tā, bija nocirsta, un vērsis bija upurēts uzceltajā altārī.
29. Tad vīri runāja savā starpā: “Kurš gan to ir izdarījis?” Viņi meklēja, noskaidroja un uzzināja: “To ir izdarījis Gideons, Joāša dēls.”
30. Tad pilsētas vīri sacīja Joāšam: “Izdod savu dēlu! Viņam jāmirst, jo viņš ir sagrāvis Baala altāri un nocirtis ašēru, kas bija uz tā!”
31. Bet Joāšs visiem, kas viņam uzstāja, atbildēja: “Vai tad jūs cīnīsieties par Baalu? Vai jūs viņu glābsiet? Kurš par viņu cīnīsies, lai tiek nonāvēts, iekams pienāk rīts. Ja viņš ir Dievs, viņš pats cīnīsies par sevi, jo kāds ir sagrāvis viņa altāri!”
32. Tā Gideons todien tika nosaukts par Jerubaalu, sakot: “Baals pret viņu cīnīsies, jo viņš sagrāvis tā altāri.”
33. Visi midjānieši, amālēkieši un austrumnieku dēli sapulcējās, nāca pāri un apmetās nometnē Jizreēlas ielejā.
34. Bet Kunga Gars pārņēma Gideonu – viņš pūta ragu un sasauca abīezeriešus, lai tie viņam seko.
Pārbaude ar aitas vilnu35. Viņš izsūtīja ziņnešus pa visu Manasi un sasauca arī tos, lai viņam seko; tāpat sūtīja ziņnešus pie Ašēra, Zebulūna un Naftālī, un tie devās augšup, lai viņiem pievienotos.
36. Tad Gideons sacīja Dievam: “Ja tu glābsi Israēlu ar manu roku, kā tu esi sacījis,
37. redzi, te uz klona es nolieku aitas vilnas cirpumu. Ja rasa būs tikai uz cirpuma, bet visa zeme sausa, es zināšu, ka tu ar manu roku glābsi Israēlu, kā tu esi sacījis!”
38. Un tā arī bija, kad viņš nākamajā rītā agri piecēlās un izgrieza cirpumu. Viņš izspieda rasu no cirpuma – pilnu bļodu ar ūdeni.
39. Un Gideons sacīja Dievam: “Neiekaisti pret mani dusmās, ka runāšu vēlreiz. Ļauj man mēģināt vēl tikai reizi ar šo cirpumu. Lai tad tikai cirpums ir sauss, bet uz visas zemes ir rasa.”
40. Un Dievs tonakt tā darīja. Vienīgi cirpums bija sauss, bet uz visas zemes bija rasa.