Soģu 7 LG8
1. Tad JerubBaāls, tas ir Gideons, un visi ļaudis, kas pie viņa, agri cēlās un apmetās pie Haroda avota, tā ka Midiāniešu karaspēks viņam bija pret ziemeļa pusi, aiz Mores pakalna, ielejā.
2. Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: Pārāk daudz ļaužu ir pie tevis, nekā Es dotu Midiāniešus viņu rokā; lai Israēls pret Mani nelielās un nesaka: mana roka mani izpestījusi.
3. Tad izsauc jel to ļaužu ausīs un saki: kas šaubīgs un bailīgs, lai griežas atpakaļ un steidzās projām no Gileāda kalna. Tad no ļaudīm griezās atpakaļ divdesmit divi tūkstoši, un tik desmit tūkstoši atlika.
4. Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: ļaužu vēl ir par daudz; noved tos pie ūdens, tur Es tos tev pārbaudīšu, un par kuru Es uz tevi sacīšu: šim būs iet ar tevi, tas lai iet ar tevi, bet par kuru Es tev sacīšu, tam nebūs iet ar tevi, tas lai neiet.
5. Un viņš tos ļaudis noveda pie ūdens. Tad Tas Kungs sacīja uz Gideonu: ikkatru, kas ar savu mēli ūdeni laks, kā suns lok, to nostādi par sevi. Un tāpat ikkatru, kas nometīsies ceļos dzert nodalīsi atsevišķi.
6. Un pulks, kas no savas rokas pie mutes bija lakuši, bija trīssimt vīri, bet visi citi ļaudis bija ūdeni dzēruši ceļos nometušies.
7. Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: caur šiem trīs simti vīriem, kas lakuši, Es jūs izpestīšu un nodošu Midiāniešus tavā rokā; tāpēc atlaid visus citus ļaudis, ikvienu uz savu vietu.
8. Un ļaudis ņēma savu maizi savā rokā un savas taures, bet visus citus Israēla vīrus viņš atlaida, ikvienu uz savu dzīvokli, un trīs simti vīrus viņš paturēja, un Midiāniešu karaspēks viņam bija ielejas pusē.
9. Un notika tanī naktī, ka Tas Kungs uz viņu sacīja: celies, noej uz nometni, jo Es to esmu devis tavā rokā.
10. Bet ja tev ir bail noiet, tad noej uz nometni tu un Purus, tavs puisis,
11. Tad tu dzirdēsi, ko tie runā, un pēc tam tavas rokas stiprināsies, un tu celsies pret nometni. Tad viņš nogāja ar Puru, savu puisi, pie pirmiem apbruņotiem, kas bija nometnē.
12. Un Midiānieši un Amalekieši un visi austruma bērni gulēja ielejā kā siseņu pulks, un viņu kamieļu pulku nevarēja skaitīt, kā smiltis jūrmalā.
13. Kad nu Gideons nonāca, redzi, tur viens savam biedram stāstīja sapni un sacīja: redzi, es esmu sapni redzējis, un redzi, cepta miežu maize vēlās Midiāniešu nometnē un atnāca līdz pat teltij un to sita, ka tā krita, un to pavisam apgāza, un telts gulēja (pie zemes).
14. Tad viņa biedrs atbildēja un sacīja: tas nav nekas cits, kā Gideona, Joasa dēla, tā Israēlieša, zobens; Dievs Midiāniešus un visu šo nometni devis viņa rokā.
15. Un kad Gideons dzirdēja šā sapņa stāstīšanu un izskaidrošanu, tad viņš pielūdza Dievu, griezās atpakaļ uz Israēla nometni un sacīja: ceļaties, jo Tas Kungs Midiāniešu karaspēku devis jūsu rokās.
16. Un viņš dalīja trīs simti vīrus trijos pulkos, un deva visiem taures un tukšas krūzes rokā un lāpas krūzēs.
17. Un viņš uz tiem sacīja: skatāties uz mani un tā dariet; un redzi, kad es nākšu pie nometnes malas, tad dariet jūs tā, kā es daru.
18. Kad es taurēšu, es un visi, kas pie manis, tad jums arīdzan būs taurēt ap visu nometni un saukt: Tā Kunga un Gideona (zobens)!
19. Tad Gideons un simts vīri ar viņu nāca pie nometnes malas ap nakts vidu, kad nule sargi bija mainīti, un tie pūta taurēs un sadauzīja tās krūzes savās rokās.
20. Tā trīs pulki pūta taures un sadauzīja krūzes un turēja ar kreiso roku lāpas un savā labajā rokā taures un pūta un kliedza: Tā Kunga un Gideona zobens.
21. Un tie stāvēja ikviens savā vietā ap nometni. Tad viss karaspēks sāka skriet un tie brēca un bēga.
22. Jo kad trīs simti vīru taures pūta, tad Tas Kungs grieza viena zobenu pret otru visā nometnē, un karaspēks bēga līdz BetŠitai uz Careratas pusi, līdz AbelMeholas robežai pie Tābatas.
23. Tad Israēla vīri tapa sasaukti no Naftalis un no Ašera un no visa Manasus, un tie vajāja Midiānu.
24. Un Gideons sūtīja vēstnešus uz visiem Efraīma kalniem un sacīja: nonāciet pretī Midiāniešiem un aizstājiet tiem ūdeni līdz Betbarai un Jordānei. Tā visi Efraīma vīri tika sasaukti un aizstāja ūdeni līdz Betbarai un Jordāni.
25. Un tie gūstīja divus Midiāniešu valdniekus, Orebu un Zeēbu, un nokāva Orebu pie Oreb akmens, un Zeēbu tie nokāva pie Zeēba spaida un vajāja Midiānu un nonesa Oreba un Zeēba galvas pie Gideona viņpus Jordānes.