Soģu 8 LG8

1. Un Efraīma vīri sacīja uz viņu: kas tas ir, ko tu mums esi darījis, ka tu mūs neesi aicinājis pret Midiāniešiem karot? Un tie ar viņu stipri bārās.

2. Tad viņš uz tiem sacīja: vai tad es ko esmu darījis, kā jūs? Vai Efraīma salasas nav labākas nekā Abiēzera savākums.

3. Dievs Midiāna valdniekus Orebu un Zeēbu nodevis jūsu rokās, - vai tad es ko varēju darīt kā jūs? Tad viņu dusmas pret to aprima, tam šo vārdu runājot.

4. Un Gideons nāca pie Jordānes, un gāja pāri ar trīssimt vīriem, kas pie viņa bija, piekusuši no vajāšanas.

5. Un viņš sacīja uz Sukotas vīriem: dodiet jel kādus maizes klaipus ļaudīm, kas man līdz, jo tie piekusuši; un es dzenos pakaļ Zebum un Calmunum, Midiāna ķēniņiem.

6. Tad Sukotas virsnieki sacīja: vai tad Zebus un Calmunus dūre jau ir tavā rokā, ka mums tavam karaspēkam būs maizes dot?

7. Tad Gideons sacīja: nu tad, ja Tas Kungs Zebu un Calmunu dos manā rokā, tad es jūsu miesas kapāšu ar tuksneša ērkšķiem un ar dadžiem.

8. Un viņš gāja no turienes uz Penuēli un runāja uz tiem tāpat; tad Penuēles vīri viņam atbildēja, kā Sukotas vīri bija atbildējuši.

9. Un viņš arī ar Penuēles vīriem runāja sacīdams: kad es ar mieru griezīšos atpakaļ, tad es šo torni noārdīšu.

10. Bet Zebus un Calmunus bija Karkorā, un viņu karaspēki pie viņiem, kādi piecpadsmit tūkstoši, kas vien bija atlikuši no visa austruma bērnu spēka, jo simts un divdesmit tūkstoš vīri, zobena nesēji, bija gājuši bojā.

11. Un Gideons gāja pa telts ļaužu ceļu pret rītiem no Nobas un Jogbehas, un sakāva karaspēku, jo karaspēks tur gulēja it droši.

12. Un Zebus un Calmunus bēga, bet viņš tiem sekoja un sagūstīja abus Midiāniešu ķēniņus, Zebu un Calmunu, un izbiedēja visu karaspēku.

13. Tad Gideons, Joasa dēls, griezās atpakaļ no kaušanās, pirms saule uzlēca.

14. Un viņš sagūstīja vienu puisi no Sukotas vīriem un to vaicāja; un tas viņam uzrakstīja Sukotas virsniekus un viņas vecajus, septiņdesmit un septiņus vīrus.

15. Tad viņš nāca pie Sukotas vīriem un sacīja: redz še ir Zebus un Calmunus, kādēļ jūs mani esat apsmējuši sacīdami: vai tad Zebus un Calmunus dūre jau ir tavā rokā, ka mums taviem piekusušiem vīriem būs maizes dot?

16. Un viņš ņēma pilsētas vecajus un tuksneša ērkšķus un dadžus un pārmācīja Sukotas vīrus.

17. Un Penuēles torni viņš noārdīja un nokāva tās pilsētas ļaudis.

18. Un viņš sacīja uz Zebu un Calmunu: kas tie bija par vīriem, ko jūs Tāborā nokāvāt? Un tie sacīja: tie bija tādi kā tu, visi tādā vaigā, kā ķēniņa bērni.

19. Un viņš sacīja: tie bija mani brāļi, manas mātes dēli; tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, ja jūs tos būtu atstājuši dzīvus, es jūs nenokautu.

20. Un viņš sacīja uz Jeteru, savu pirmdzimto: celies, nokauj tos. Bet zēns neizvilka savu zobenu, jo viņš bijās, tāpēc ka vēl bija jauns.

21. Tad Zebus un Calmunus sacīja: celies pats un sit mūs, jo kāds vīrs, tāds spēks. Tad Gideons cēlās un nokāva Zebu un Calmunu un paņēma sprādzes, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.

22. Un Israēla vīri sacīja uz Gideonu: valdi pār mums, tu un tavs dēls un tava dēla dēls, tāpēc ka tu mūs esi atpestījis no Midiāna rokas.

23. Bet Gideons uz tiem sacīja: es negribu pār jums valdīt, nedz mans dēls pār jums valdīs; Tas Kungs pār jums valdīs.

24. Un Gideons uz tiem sacīja: es no jums ko prasīšu: dodiet man ikviens vienu ausu sprādzi no sava laupījuma. Jo tiem bija zelta ausu sprādzes, tāpēc ka tie bija Ismaēlieši.

25. Un tie sacīja: mēs dosim. Un tie izklāja drēbi un meta uz to ikkatrs vienu ausu sprādzi no sava laupījuma.

26. Un zelta ausu sprādžu svars, ko viņš bija prasījis, bija tūkstoš un septiņi simti zelta sēķeļi, bez sprādzēm un ķēdēm un purpura drēbēm, kas Midiāniešu ķēniņiem bija mugurā, un bez kakla saitēm, kas bija pie viņu kamieļu kakliem.

27. Un Gideons no tā taisīja efodu, un to nolika Ofrā, savā pilsētā, un viss Israēls maukoja tam tur, un tas Gideonam un viņa namam palika par slazda valgu. -

28. Tā Midiānieši tapa pazemoti Israēla bērnu priekšā un nepacēla vairs savu galvu. Un zemei bija miers četrdesmit gadus, kamēr Gideons dzīvoja.

29. Un JerubBaāls, Joasa dēls, nogāja un dzīvoja savā namā.

30. Un Gideonam bija septiņdesmit dēli, kas no viņa gurniem nākuši, jo viņam bija daudz sievas;

31. Un viņa liekā sieva, kas bija Šehemē, arīdzan viņam dzemdēja dēlu, un viņš tam vārdu nosauca Abimelēhs.

32. Un Gideons, Joasa dēls, nomira labā vecumā un tapa aprakts sava tēva Joasa kapā, Abiēzeriešu Ofrā.

33. Un kad Gideons bija nomiris, tad Israēla bērni nogriezās un maukoja Baāliem un iecēla to BaālBeritu sev par dievu.

34. Un Israēla bērni nepieminēja To Kungu, savu Dievu, kas tos bija izglābis no visu ienaidnieku rokas visapkārt.

35. Un tie nedarīja žēlastību pie JerubBaāla, tas ir Gideona, nama, pēc visa labuma, ko viņš bija darījis pie Israēla.