Raudu dziesmas 4 NLB
1. Kādēļ!? Aptumsis zelts, pārvērties tīrzelts, izgāzti svētie akmeņi katrā ielgalā.
2. Kādēļ cēlos Ciānas dēlus, kas sverami zeltā, līdzina māla traukiem – podnieka roku darbam?
3. Pat šakāļu māte dod pupu, mazuļus zīda, mana tautmeita cietsirdīga – kā strausi tuksnesī.
4. Zīdaiņiem līp mēle pie aukslējām sāpēs, bērni lūdz maizi, devēja nav.
5. Kas kārumus ēdis – nīkst ielās, kas purpurā audzis – rakā mēslus.
6. Lielāka manas tautmeitas vaina par Sodomas grēku, kas mirklī apgāzta bez pieliktas rokas.
7. Viņas izredzētie par sniegu tīrāki, par pienu baltāki, miesa par koraļļiem sārtāka un augums kā safīrs.
8. Nu tumšs kā kvēpi to vaigs, tos nepazīst ielās, tiem saraucas āda uz kauliem, tie izkalst kā koks.
9. Labāk lai zobens kauj, nekā kauj bads, kas caururbjot nobeidz bez lauka augļiem.
10. Žēlīgu sievu rokas vāra bērnus, redzi, viņu maize manas tautmeitas postā.
11. Kungs piepilda savu bardzību, lej savu dusmu kvēli un sakur uguni Ciānā, lai aprij tās pamatus.
12. Neticēja zemes ķēniņi un visi, kas pasaulē dzīvo, ka naidnieks un pretinieks ienāks Jeruzālemes vārtos
13. viņas praviešu grēku, priesteru noziegumu dēļ, kad tie pilsētā izlēja taisno asinis.
14. Viņi akli grīļojas ielās, tā apšļākti asinīm, ka neviens pat neskaras pie viņu drēbēm!
15. Nost, nešķīsts! – sauca viņiem. Nost, nost, nepieskarieties! Kad viņi bēga un klīda, runāja tautās: tiem nepalikt!
16. Kungs viņus iztrenkājis – vairs tos neuzlūko! Priesterus tie nav godājuši, vecos nav žēlojuši.
17. Acis izskatījušās pēc palīga – velti, gaidot gaidījām kādu no tautām – nenāca palīgā.
18. Tie dzen mums pēdas, ka ne ielās iziet, gals mums tuvu – skaitītas dienas, jo nāk mūsu gals!
19. Ātrāki mūsu vajātāji par ērgļiem debesīs, mums seko pār kalniem, tuksnesī glūn.
20. Kunga svaidītais – mūsu elpa! – viņu lamatās notverts, par kuru teicām: tā ēnā starp tautām dzīvosim.
21. Priecājies, līksmo, Edoma meita, kas dzīvo Ūczemē, arī pār tevi nāks kauss – tu piedzersies, izģērbsies kaila.
22. Beidzies tavs sods, Ciānas meita, tevi nedzīs vairs trimdā, viņš sodīs tavu vainu, Edoma meita, atklās tavu grēku.