3. Mozus 1 LTV1965
1. Un tas Kungs aicināja Mozu un sacīja viņam, no saiešanas telts teikdams:
2. „Saki Israēla bērniem, tiem pavēstīdams: Ja kāds no jūsu vidus vēlas tam Kungam nest upuj-a dāvanas, tad tam jāizrauga dzīvnieks vai no liellopiem, vai no sīklopiem.
3. Ja jūs Man vēlaties nest dedzināmo liellopu upuri, tad jums ir jāupurē nevainojams vērsis. Pie tam tas ir jānovieto saiešanas telts durvīs tā, ka tas tam Kungam labi patīk.
4. Un viņš lai liek savu roku uz dedzināmā upura galvas, lai tas Kungs to labvēlīgi pieņem par salīdzināšanas līdzekli.
5. Pats jaunlops ir jānokauj tā Kunga priekšā, un priesteriem, Ārona dēliem, asinis jāatnes un jāslaka no visām pusēm pār altāri, kas atrodas saiešanas telts priekšā.
6. Pēc tam dedzināmam upurim jānovelk āda, un tas jāsadala gabalos.
7. Tad Ārona dēliem, priesteriem, iāaizdedzina uguns uz altāra un jāsakrauj malka virs uguns.
8. Un Ārona dēliem, priesteriem, ir jāsakārto upura gaļas gabali uz altāra, liekot galvu un taukus uz malkas, kura deg uz altāra,
9. Bet iekšas un kājas ir jāmazgā ūdenī, tad priesterim šis dedzināmais upuris ir jāaizdedzina uz altāra kā dedzināmais upuris tam Kungam par patīkamu smaržu.
10. Bet ja izraudzīts sīklops, tad Man nesiet avju vai kazu vīriešu kārtas nevainojamu dzīvnieku par dedzināmo upuri.
11. Tas jums altāra ziemeļu malā tā Kunga priekšā ir jānokauj; Ārona dēliem, priesteriem, jāslaka tā dzīvnieka asinis no visām pusēm pār altāri.
12. Un tad tas ir jāsadala gabalos, un priesterim kārtīgi ir jāsaliek tā galva un tauki uz malkas, kas deg uz altāra.
13. Bet iekšas un kājas jāmazgā ūdenī, un priesterim viss šis altāra upuris ir jānes un jāaizdedzina kā dedzināmais upuris tam Kungam par patīkamu smaržu.
14. Bet ja upurim izraudzīts putns, lai to nestu tam Kungam par dedzināmo upuri, tad jāņem vai nu ūbeles, vai jauni baloži, lai Man to nestu.
15. Un priesterim tas ir jānes pie altāpa, un upurim jānokniebj galva; upuris jāaizdedzina uz altāra, bet viņa asinis jāizspiež pret altāra sienu.
16. Bet guznu un noplūkto spalvu atlikumus nometiet blakus altārim pret austrumiem uz pelnu kaudzes
17. Un ieplēsiet to spārnu vietās, nesadalot gabalos, un tad lai priesteris to aizdedzina kā upuri uz altāra malkas, kas deg ugunī; tas lai ir dedzināmais upuris tam Kungam par patīkamu smaržu.“