3. Mozus 10 NLB
1. Ārona dēli Nādābs un Abīhū ņēma katrs savu kvēpināmo trauku, lika tur uguni un pār to kvēpināmās smaržzāles un pienesa Kunga priekšā svešu uguni, ko viņš tiem nebija pavēlējis.
2. Tad nāca uguns no Kunga vaiga, aprija viņus, un tie mira Kunga priekšā.
3. Un Mozus teica Āronam: “Tā Kungs ir runājis: tajos, kas man tuvi, es būšu svēts, visai tautai es būšu godā!” – un Ārons apklusa.
4. Tad Mozus sauca Mīšaēlu un Elcāfānu, Ārona tēvoča Uziēla dēlus, un teica tiem: “Ejiet, iznesiet savus brāļus no svētvietas ārpus nometnes!”
5. Viņi gāja un iznesa tos viņu tērpos ārpus nometnes, kā Mozus bija teicis.
6. Tad Mozus teica Āronam un viņa dēliem Elāzāram un Ītāmāram: “Neatstājiet savas galvas izpūrušas un neplēsiet savas drānas, ka jūs nemirstat un neliekat dusmām nākt pār visu sapulci. Bet jūsu brāļi, viss Israēla nams, lai apraud Kunga uguns sadedzinātos.
7. Neizejiet pa Saiešanas telts durvīm, ka jūs nemirstat, jo pār jums ir Kunga svaidāmā eļļa,” – un viņi darīja, kā Mozus sacīja.
8. Kungs sacīja Āronam:
9. “Vīnu un skurbu dzērienu nedzeriet – ne tu, ne tavi dēli –, kad ejat Saiešanas teltī, ka jūs nemirstat! Tas ir mūžīgs likums uz jūsu paaudzēm!
10. Lai jūs atšķirat svētu no nesvēta, nešķīstu no šķīsta!
11. Māciet Israēla dēliem visus likumus, ko Kungs tiem teicis caur Mozu.”
12. Un Mozus sacīja Āronam un viņa atlikušajiem dēliem Elāzāram un Ītāmāram: “Ņemiet labības dāvanu, kas atlikusi no Kunga dedzināmajiem upuriem, un ēdiet to neraudzētu blakus altārim, jo tā ir svētumu svētums!
13. Ēdiet to svētā vietā, jo tā ir likumīgā daļa tev un taviem dēliem no Kunga dedzināmajiem upuriem, jo tā man ir pavēlēts!
14. Bet līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura cisku ēdiet šķīstā vietā – tu, tavi dēli un meitas kopā ar tevi, jo tā ir tava likumīgā daļa un tavu dēlu likumīgā daļa, kas dota no Israēla dēlu miera upuriem.
15. Lai viņi pienes cilājamā upura cisku un līgojamā upura krūts gabalu ar tauku dedzināmajiem upuriem un šūpo Kunga priekšā līgojamo upuri, un tas būs tev un taviem dēliem kopā ar tevi – mūžīga likumīgā daļa, kā Kungs ir pavēlējis.”
16. Tad Mozus meklēt meklēja grēku upura āzi, un redzi – tas jau bija sadedzināts! Un viņš sadusmojās uz Elāzāru un Ītāmāru, atlikušajiem Ārona dēliem, un sacīja:
17. “Kāpēc jūs neēdāt grēku upuri svētvietā, jo tas taču ir svētumu svētums, un tas jums dots, lai nestu visas sapulces vainu, lai veiktu izlīgumu par tās grēkiem Kunga priekšā!
18. Tiešām, tā asinis nav ienestas svētā vietā! Jums vajadzēja to ēst svētvietā, kā es pavēlēju!”
19. Bet Ārons teica Mozum: “Redzi, šodien viņi pienesa Kunga priekšā savu grēku upuri un savu sadedzināmo upuri – un vēl tas ir nācis pār mani! – bet, ja es būtu ēdis grēku upuri šodien, vai tas patiktu Kungam?!”
20. Un Mozus to dzirdēja, un tas viņam patika.