3. Mozus 11 LTV1965
1. Un tas Kungs runāja ar Mozu un Aronu un sacīja viņiem:
2. Runājiet uz Israēla bērniem un sakait: No visiem dzīvniekiem, kas ir virs zemes, šie ir tie dzīvnieki, ko jūs varat ēst:
3. Ikvienu dzīvnieku ar šķeltiem nagiem, kam nagi ir šķelti divos gabalos un kuri atgremo; tos dzīvniekus jūs ēdiet.
4. Bet no atgremotājiem, vai kam šķelti nagi, neēdiet šos: kamieli, jo tas gan barību atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; to turiet par nešķīstu;
5. Un klinšu āpsi, tas gan barību atgremo, bet arī tam nagi nav šķelti; tas lai ir jums nešķīsts;
6. Un zaķi, tas gan atgremo barību, bet tam nagi nav šķelti; tas lai ir jums nešķīsts;
7. Un cūku, jo tai gan ir šķelti nagi, un tie ir pat ar plaisu, kas ieplēsta nagos, bet tā barību neatgremo; tāpēc lai tā ir jums nešķīsta.
8. Viņu gaļu neēdiet un pie beigta dzīvnieka nepieskarieties; tie lai ir jums nešķīsti.
9. Bet no dzīvniekiem, kādi ir ūdeņos, jūs varat ēst šos: visus, kam ir spuras un zvīņas ūdeņos, jūrās un upēs, tos jūs varat ēst.
10. Bet ikvienu dzīvnieku bez spurām un zvīņām, kādi atrodami jūrās un upēs, no visiem dzīvniekiem, kas mudž ūdeņos, un no dzīvām būtnēm ūdeņos tādu jums būs turēt par negantu.
11. Tos jums būs turēt par negantību, to gaļu neēdiet un to maitu turiet par negantu.
12. Ikvienu, kuram nav spuru un zvīņu ūdenī, —to turiet par nešķīstu.
13. Bet no putniem turiet par ne-šķīstu un neēdiet: ērgli un jūras ērgli un melno ērgli,
14. Un maitas ērgli, vanagu un kliju pēc to kārtām,
15. Un ikvienu kraukli ar tā pasugām,
16. Un tuksneša iemītnieku strausu, un bezdelīgu, kaiju un vēja vanagu pēc to kārtām,
17. Un apogu, pūci un ūpi,
18. Un juras kraukli un dumpi un maitas vanagu,
19. Un stārķi, zivju gārni ar to pasugām
20. Un badadzeguzi un sikspārni. Visi spāmaiņie līdēji, kas iet uz četrām kājām, lai tie ir jums negantība.
21. Bet no tādiem, kas klīst pulkos, kas uz četrām kājām staigā, ēdiet tos, kam virs kāju pēdām ir lieli, ar kuriem tie lēkā pa zemi.
22. Šos no to vidus jūs varat ēst: visādus siseņus un vaboles pēc to kārtām.
23. Bet visi citi spārnainie līdēji, kuriem ir četras kājas, lai ir jums negantība.
24. Un jūs kļūsit nešķīsti gar tiem; ikviens, kas pieduras to maitai, tas ir kļuvis nešķīsts līdz vakaram.
25. Un ikviens, kas ir ko nesis no to maitām, tam ir jāmazgā savas drēbes, un tas ir nešķīsts līdz vakaram.
26. Visus lopus, kam šķelti nagi, bet nav šķelti divos gabalos, un kas neatgremo savu barību, turiet par nešķīstiem, un ikviens, kas tādam pieskaras, ir nešķīsts.
27. Un no četrkājainiem dzīvniekiem tādus turiet par nešķīstiem, kam kājas ar asiem nagiem; ikviens, kas pieskaras to maitai, ir nešķīsts līdz vakaram.
28. Un kurš nes to maitas, tam jāmazgā savas drēbes, un viņš skaitās nešķīsts līdz vakaram, tāpēc ka jums šie dzīvnieki ir nešķisti.
29. Un no rāpuļiem šie, kas rāpo virs zemes, lai ir jums nešķīsti: sermulis, pele un bruņu rupucis pēc to kārtām
30. Un sesks, chameleons, ķirzaka, gliemezis un kurmis.
31. Šos rāpuļus turiet par nešķīstiem; ikviens, kas tos aizkar, kad tie ir nobeigušies, kļūst nešķīsts līdz vakaram.
32. Un katrs priekšmets, uz kura tie nokrīt, kad tie ir nobeigušies, kļūst nešķīsts, vai tie ir koka trauki, vai drēbes, vai āda, vai maiss, vai kāds darba rīks, ar ko darbs tiek veikts, —tas jāliek ūdenī, un tas būs nešķīsts līdz vakaram, bet pēc tam tas ir atkal šķīsts.
33. Un ja kāds no tiem ir iekritis māla traukā, tad trauka saturs, kas tanī traukā, kur tas ir iekritis, ir nešķīsts, un jums tas trauks ir sadauzāms.
34. Un ikviens ēdiens, kas vien būtu ēdams, ja pār to pārlīst šāds nešķists kļuvis ūdens, kļūst nešķīsts; ari tāpat ikviens dzēriens, kas dzerams no visiem tādiem traukiem, kļūst nešķīsts.
35. Un ikviens priekšmets, kam uzkrīt to maitas, kļūst nešķīsts, vai tā butu krāsns, vai tas būtu katls; tie jāsasit gabalos, jo tie ir kļuvuši nešķīsti, un jums tos būs turēt par nešķīstiem.
36. Tikai avoti un akas un ūdens tvertnes paliek šķīsti; bet kas aizkar 10 maitas, tas ir nešķīsts.
37. Bet ja kāda to maita nokrit uz sēklas, kas ir izsējama un tiks izsēta, tad tā ir šķīsta.
38. Bet gadījumā, ja tiktu ūdens liets uz sēklu un tad kāda no tādām maitām uzkrīt virsū, tad gan lai jums tā ir nešķīsta.
39. Bet ja kāds liellops, ko jūs sev turat par gajas lopu, nobeidzas, tad tas, kas pieskanas tāda liellopa gaļai, ir nešķists līdz vakaram.
40. Bet ja kāds būtu ēdis no tā maitas, tad lai tas mazgā savas drēbes, un viņš ir nešķists līdz vakaram; un kas tādu maitu nes, tas arī lai mazgā savas drēbes, tas ir nešķists līdz vakaram.
41. Un visus pārējos rāpuļus, kas lien pa zemes virsu, turiet par nešķīstiem un tos neēdiet.
42. Ikvienu, kas lien uz sava vēdera un kas lien uz savām četrām kājām, līdz ar visu, kam vairāk kājas, kas lien kā rāpulis virs zemes, to neēdiet, jo tas ir negants.
43. Nepadariet sevi nicināmus visādu līdēju dēļ, kas lien, un nekļūstiet, viņus aizkarot, nešķisti, ka jūs viņu dēļ netaptu apgānīti.
44. Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, tāpēc jums būs svētīties un būt svētiem, jo Es esmu svēts; nepadariet sevi nicināmus ar visādiem līdējiem, kādi lien virs zemes,
45. Jo Es esmu tas Kungs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai jūs piederētu Dievam un lai jūs būtu svēti, jo Es esmu svēts.“
46. Šis ir bauslības noteikums par liellopiem, putniem un visādām dzīvām būtnēm, kas kust ūdenī, un visādiem dzīvniekiem, kas lien virs zemes,
47. Lai jūs zinātu atšķirt nešķīstu no šķista, un arī starp dzīvniekiem, kas ēdami, un tādiem, kuri nav ēdami.