3. Mozus 13 LG8
1. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:
2. Kad kāda cilvēka miesas ādā metās tūkums vai augonis vai balta pūte, tā kā viņa miesas ādā būtu spitālības vaina, tad to būs vest pie priestera Ārona vai pie viena no viņa dēliem, priesteriem.
3. Un priesterim būs apraudzīt viņa miesas ādas vainu; ja mati uz vainas palikuši balti, un vaina dziļāka izraugās nekā viņa miesas āda, tad tā ir spitālības vaina; kad priesteris to apraudzījis, tad viņam to būs spriest par nešķīstu.
4. Bet ja pūte viņa miesas ādā ir balta, bet dziļāka neizraugās nekā āda, un mati uz vainas nav tapuši balti, tad priesterim to, kam vaina, būs ieslēgt septiņas dienas.
5. Un priesterim septītā dienā to atkal būs apraudzīt, un redzi, ja vaina pēc viņa aplūkošanas tāda pat ir palikusi un viņa ādas vaina nav izpletusies,
6. Tad priesterim viņu vēl būs ieslēgt septiņas dienas. Un priesterim atkal viņu būs apraudzīt septītā dienā, un redzi, ja vaina ādā nav izpletusies, tad priesterim to būs atzīt par šķīstu; tas bija kašķis; un tam būs mazgāt savas drēbes, - tad viņš ir šķīsts.
7. Bet ja kašķis pār ādu ir izpleties, pēc tam, kad tas no priestera ir apraudzīts un par šķīstu nosaukts, tad priesterim otrreiz to būs apraudzīt.
8. Ja nu priesteris redz, un raugi, kašķis ādā ir izpleties, tad priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu, - tie ir spitāļi.
9. Ja spitāļi būs pie kāda cilvēka, tad to būs vest pie priestera.
10. Tad priesteris redzēs, un raugi, ja balts tūkums ir ādā, kas matus pārvērtis par baltiem, un jēla gaļa ir tūkumā, -
11. Tie ir veci spitāļi viņa miesas ādā, tāpēc priesterim viņu būs spriest par nešķīstu; tam to nebūs ieslēgt, jo tas ir nešķīsts.
12. Un ja spitāļi ādā izsitās, un spitāļi tam, kam vaina, visu ādu ir apklājuši no galvas līdz kājām, cik priestera acis redz,
13. Un priesteris redz, un raugi, spitāļi visu viņa miesu apklājuši, tad viņam to, kam vaina, būs atzīt par šķīstu; tā ir visa balta tapusi, - viņš ir šķīsts.
14. Bet kad jēla gaļa viņā top redzēta, tad tam būs nešķīstam būt.
15. Un kad priesteris jēlo gaļu redz, tad viņam to būs spriest par nešķīstu; jēlā gaļa ir nešķīsta, tie ir spitāļi.
16. Bet ja jēlā gaļa pārvērtīsies un paliks balta, tad lai viņš nāk pie priestera.
17. Un priesteris viņu aplūkos, un redzi, ja vaina ir tapusi balta, tad priesterim to, kam vaina, būs atzīt par šķīstu, jo viņš ir šķīsts.
18. Un ja miesas ādā kāds augonis ir bijis, kas ir sadzijis,
19. Un augoņa vietā ceļas balta pūte vai balta pasarkana rēta, tad viņam būs rādīties priesterim.
20. Un priesteris redzēs, un raugi, ja viņa rādās dziļāka nekā āda, un kad viņas mati tapuši balti, tad priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu; tie ir spitāļi, caur augoni tie ir izsitušies.
21. Bet ja priesteris to apraudzīs, un redzi, tur nav balti mati un tā nav dziļāka nekā āda, bet ir palikusi bāla, tad priesterim viņu būs ieslēgt septiņas dienas.
22. Ja tad viņa ir izpletusies pār ādu, tad priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu; tā ir (spitālības) vaina.
23. Bet ja baltā pūte paliks savā vietā un neizpletīsies, tad tā ir plēve no augoņa, un priesterim viņu būs atzīt par šķīstu.
24. Vai ja miesas ādā ir bijis kāds uguns degums, un tai sadzijušā degumā ir balti pasarkana vai balta pūte,
25. Un priesteris to redz, un raugi, mati uz deguma tapuši balti, un viņš dziļāks izraugās nekā āda, tad tie ir spitāļi; tie caur degumu ir izsitušies, un priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu, jo tā ir spitālības vaina.
26. Bet ja priesteris to aplūkos, un redzi, uz rētas nav baltu matu, un tā nav dziļāka nekā āda un ir palikusi bāla, tad priesterim viņu būs ieslēgt septiņas dienas.
27. Un septītā dienā priesterim viņu būs apraudzīt: ja tā ir ādā izpletusies, tad priesterim viņu būs turēt par nešķīstu; tā ir spitālības vaina.
28. Bet ja plēve savā vietā paliks un ādā neizpletīsies, bet palikusi bāla, tad tas ir deguma tūkums; tāpēc priesterim viņu būs atzīt par šķīstu, jo tā ir deguma plēve.
29. Un ja kādam vīram vai kādai sievai vaina metās galvā vai bārdā,
30. Tad priesterim vainu būs aplūkot, un redzi, ja viņa dziļāka izraugās nekā āda, un mati tajā iedzelteni plāni, tad priesterim to būs atzīt par nešķīstu, - tas ir kašķis, tie ir galvas jeb bārdas spitāļi.
31. Bet ja priesteris kašķa vainu aplūkos, un redzi, tā dziļāka neizraugās nekā āda, un nekādu melnu matu uz tās nav, tad priesterim to, kam kašķa vaina, būs ieslēgt septiņas dienas.
32. Un septītā dienā priesterim vainu būs aplūkot, un redzi, ja kašķis nav izpleties un uz tā nav nekādu iedzeltenu matu un kašķis arī neizraugās dziļāks nekā āda,
33. Tad tam matus būs nodzīt, bet ne pa kašķi, un priesterim to, kam vaina, būs ieslēgt vēl septiņas dienas.
34. Un septītā dienā priesterim kašķi būs aplūkot, un redzi, ja kašķis nav izpleties pār ādu, nedz izraugās dziļāks nekā āda, tad priesterim to būs turēt par šķīstu; tam savas drēbes būs mazgāt un šķīstam būt.
35. Bet ja kašķis ir izpleties pār ādu pēc viņa šķīstīšanās,
36. Tad priesterim viņu būs aplūkot un redzi, ja kašķis ir izpleties pār ādu, tad priesterim vairs nebūs meklēt iedzeltenos matus; viņš ir nešķīsts.
37. Bet ja kašķis pēc viņa apraudzīšanas tāds pat ir palicis un melni mati uz tā ir auguši, tad kašķis ir sadzijis; viņš ir šķīsts, un priesterim viņu būs atzīt par šķīstu.
38. Un ja kādam vīram vai kādai sievai pie viņu miesas ādas metās baltas pūtes,
39. Un priesteris to aplūko, un redzi, viņu miesas ādā ir bālas baltas pūtes, tad tas ir kraupis; tas ādā ir izsities, - viņš ir šķīsts.
40. Un ja kādam vīram galvas mati izkrīt, ka tā paliek plika, - viņš ir šķīsts.
41. Un ja uz viņa galvas priekšas mati ir izkrituši, tad viņš ir plikgalvis, viņš ir šķīsts.
42. Bet ja plikumā jeb pleiķī metās balta pasarkana vaina, tad tie ir spitāļi, kas izsitās pie viņa plikuma jeb pleiķa.
43. Un kad priesteris viņu ir aplūkojis, un viņa vainas tūkums viņa plikumā jeb pleiķī ir balti pasarkans, un izraugās tā kā spitāļi miesas ādā,
44. Tad tas vīrs ir spitālīgs, viņš ir nešķīsts, priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu, uz viņa galvas ir (spitāļu) vaina.
45. Un kas ir spitālīgs, kam šī vaina, tam būs saplēst drēbes un atsegt galvu, un aizsegt savas lūpas un saukt: nešķīsts! nešķīsts!
46. Visu laiku, kamēr viņam vaina, tam jābūt nešķīstam; tam būs atšķirtam dzīvot, ārā aiz nometnes lai ir viņa māju vieta.
47. Un ja spitāļi būs pie drēbēm, pie vilnainām drēbēm vai pie linu drēbēm,
48. Lai tie ir pie adītām vai austām, lai pie linu vai vilnainām (drēbēm), lai pie kādas ādas vai pie kā, kas no ādām taisīts,
49. Un ja vaina pie drēbēm vai pie ādas vai pie adītām vai austām vai pie kā, kas no ādām taisīts, ir zaļgana vai pasarkana: tad tie ir spitāļi, un tos būs priesterim rādīt.
50. Un priesterim vainu būs apraudzīt, un to, kam vaina, būs ieslēgt septiņas dienas.
51. Un septītā dienā vainu būs apraudzīt, ja vaina ir izpletusies pie drēbēm, vai pie adītām vai pie austām vai pie ādas vai pie kā, kas no ādas taisīts, tad tā ir ļaundabīga spitālības vaina, - tas ir nešķīsts.
52. Un drēbes, vai adītas vai austas, tik labi no vilnainām kā no linu drēbēm un visu to, kas no ādām taisīts, kur tā vaina radās, to būs sadedzināt, jo tā ir ļaundabīga spitālības vaina, - to būs ar uguni sadedzināt.
53. Un ja priesteris lūkos un redzēs, ka vaina pie drēbēm vai adītām vai austām vai pie kā, kas no ādām taisīts, nav izpletusies,
54. Tad priesterim būs pavēlēt, ka tas, pie kā vaina, top mazgāts, un otrā kārtā to būs ieslēgt septiņas dienas.
55. Un kad tas ir mazgāts, tad priesterim vainu būs aplūkot, un redzi, ja vaina pēc izskata nav pārvērtusies un vaina nav izpletusies, tad tas ir nešķīsts; jums to ar uguni būs sadedzināt, jo tā ir ēdes vaina, - lai būtu no iekš vai ārpuses.
56. Bet ja priesteris lūkos un redzi, vaina pēc viņas mazgāšanas ir nobālējusi, tad tam to būs noplēst no drēbēm vai no ādas vai no adītām vai no austām.
57. Bet ja tas vēl top ieraudzīts pie drēbēm vai adītām vai austām vai pie kā, kas no ādām taisīts, tad tie ir spitāļi, kas izsitās; to, pie kā vaina, jums būs sadedzināt ar uguni.
58. Bet drēbes vai adītas vai austas vai to, kas no ādām taisīts, ko jūs esat mazgājuši, kad vaina no tā atstājās, tad jums to otrā kārtā būs mazgāt, un tas ir šķīsts.
59. Šis ir likums par spitālības vainu pie vilnainām vai linu drēbēm vai adītām vai austām vai pie kaut kā, kas no ādām taisīts, to turēt vai par šķīstu vai par nešķīstu.