3. Mozus 14 LTV1965
1. Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
2. „Šie ir bauslības noteikumi tiem, kupi ir kļuvuši šķīsti no spitālības: Sākot ar viņu šķīstīšanās dienu, lai ikviens no viņiem tiek novests pie priestera.
3. Un priesteris lai iziet ārā aiz nometnes, un ja priesteris redz, lūk, spitālības vaina ir uz spitālīgā miesas sadzijusi,
4. Tad lai priesteris dod pavēli, ka viņa šķīstīšanās vajadzībām tiek ņemti divi dzīvi par šķīstiem atzīti putni, ciedru koka gabals un karmezina šķetināti diegi un īzaps.
5. Un priesterim jādod pavēle, lai viens putns tiek nokauts māla traukā virs dzīvā ūdens.
6. Tad dzīvais putns ir jāņem un arī ciedru koka gabals un šķetinātie karmezīnā diegi un īzaps, un viņam tie kopā ar dzīvo pumu ir jāiemērc virs dzīvā ūdens nokautā puma asinis.
7. Un tas, kas no spitālības grib atbrīvoties, ir septiņas reizes jāapslaka, tad viņš ir kļuvis šķīsts; bet dzīvais putns ir lauka malā jāpalaiž brīvībā.
8. Tad tam, kas no spitālības šķīstās, ir jāmazgā savas drēbes, un tas lai nodzen visus savus matus un mazgājas ūdenī, un tā lai viņš kļūst šķīsts; tad lai viņš iet uz nometni, bet lai viņš dzīvo ārpus savas telts vēl septiņas dienas.
9. Bet septītajā dienā lai viņš vēlreiz nodzen visus savus matus, galvas matus, arī bārdu un arī uzacis; un itin visus savus matus lai viņš nodzen, lai mazgā savas drēbes, un pats lai mazgājas ūdenī un kļūst šķīsts.
10. Bet astotajā dienā lai tas ņem divus, bez kādas vainas, jērus un gadu vecu, kas arī bez vainas, avi līdz ar trijām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu par ēdamo upuri, sajauktiem ar eļļu, un vienu mazu trauku—logu—eļļas.
11. Tad priesteris, kas šķīsta, lai liek tam vīram, kas šķīstās, nostāties līdz ar visām upura lietām tā Kunga priekšā pie saiešanas telts durvīm.
12. Un priesteris lai ņem vienu jēru, un lai viņš to pieved par vainas izpirkšanas upuri un tāpat mazo trauku, logu, ar eļļu, un viņš lai tos šurpu turpu šūpo par līgojamo upuri tā Kunga priekšā.
13. Un tad lai viņš nokauj šo jēru tanī vietā, kufā parasti nokauj grēku upurus un dedzināmos upurus, —svētā vietā, jo kā grēku upuris, tā vainas izpirkšanas upuris pieder priesterim; tas ir pārlieku svēts.
14. Tad lai priesteris ņem mazliet asiņu no vainas izpirkšanas upuļ-a, lai liek tās uz labās auss skripstiņa tam, kas šķīstās, un arī uz labās rokas īkšķa un uz labās kājas lielā pirksta.
15. Un lai priesteris arī ņem no mazā trauka, loga, eļļas un lej to savā kreisā saujā.
16. Un priesterim jāmērc savas labās rokas pirksts kreisās saujas eļļā un šī eļļa jāslaka septiņas reizes tā Kunga priekšā.
17. Bet no atlikušās eļļas, kas viņa saujā, lai priesteris ziež tam, kas šķīstās, uz viņa labās auss skripstiņa un tāpat uz viņa labās rokas īkšķa un uz labās kājas lielā pirksta virs vainas izpirkšanas uputa asinīm.
18. Bet beidzamās eļļas atliekas, kas ir priestera saujā, lai viņš izziež pār šķīstāmā galvu; tā lai priesteris salīdzinās šķīstāmā labad tā Kunga priekšā.
19. Un priesteris lai arī sagatavo grēku upuri, viņš lai salīdzinās tā labad, kas šķīstās no savas nešķīstības; vēlāk viņš lai nokauj dedzināmā upura dzīvnieku.
20. Un priesteris lai upurē uz altāra dedzināmo un ēdamo upuri, viņš lai salīdzinās tā dēļ, un tas lai ir šķīsts.
21. Bet ja viņš ir nabags un tam nav iespējams sagādāt līdzekļus, tad lai viņš ņem jēru par vainas izpirkšanas upuri, par līgojamo upuri, lai tā dēļ sasniegtu salīdzināšanos, un vienu desmito daļu mēra smalku kviešu miltu, kas iejaukti eļļā, par ēdamo upuri un vienu mazu trauku, logu, eļļas
22. Un divas ūbeles vai arī divus jaunus baložus, kurus tas ar savu rocību var iegūt; viens no tiem lai ir par grēku upuri, bet otrs par dedzināmo upuri.
23. Un astotajā dienā, kurā tam jātop šķīstītam, lai viņš tos pienes priesterim pie saiešanas telts durvīm tā Kunga priekšā.
24. Un priesterim jāpaņem vainas izpirkšanas upura jērs un mazais trauks, logs, eļļas, un viņam tie jāšūpo šurpu turpu kā līgojamais upuris tā Kunga priekšā.
25. Un tad vainas izpirkšanas upura jērs ir jānokauj, un priesterim ir jāpienes mazliet asiņu no vainas izpirkšanas upuŗa jēra un tās jāuzliek uz šķīstāmā labās auss skripstiņa un uz viņa labās rokas īkšķa un uz viņa labās kājas lielā pirksta.
26. Bet no eļļas priesterim kāda daļa ir jālej savā kreisā saujā.
27. Un priesterim jāslaka eļļa, kas viņa kreisajā saujā, ar savas labās rokas pirkstu septiņas reizes tā Kunga priekšā.
28. Un priesterim daļa eļļas, kas viņa kreisajā saujā, jāziež uz šķīstāmā labās auss skripstiņa un uz viņa labās rokas īkšķa un viņa labās kājas lielā pirksta—uz vainas izpirkšanas upura asiņu vietas.
29. Bet atlikušo eļļu, kas vēl palikusi priestepa kreisajā saujā, lai viņš lej uz šķīstāmā galvas, lai viņa dēļ gūtu salīdzināšanos tā Kunga priekšā.
30. Pēc tam priesterim jāsagatavo upurēšanai viena ūbele vai viens no jauniem baložiem, kas bija pieejami viņa rocībai.
31. Ja viņa rocībai bija sasniedzami abi, tad vienu par grēku upuri un otru par dedzināmo upuri līdz ar ēdamo upuri. Tā lai priesteris salīdzinās šķīstāmā vietā tā Kunga priekšā.“
32. Šie ir bauslības noteikumi par spitālības sērgā sirgstošo, kam nav iespējams ar savu rocību izpildīt, kas viņa šķīstīšanas labā tiek prasīts.
33. Un tas Kungs runāja ar Mozu un Aronu, sacīdams:
34. „Kad jūs būsit iegājuši Kānaāna zemē, ko Es gribu jums nodot par īpašumu, tad, ja kādā no jūsu zemes mājām Es sūtīšu spitālības sērgu,
35. Tad tas, kas tanī mājā dzīvo, lai iet un paziņo priesterim, ka tāda slimība ir parādījusies viņa namā.
36. Un priesterim būs dot rīkojumu, ka, pirms priesteris atnāk, lai vainu apskatītu, tiem nams ir jāuzpoš, lai neviens netop nešķīsts, kas tanī namā, tikai pēc tam lai nāk priesteris un aprauga namu.
37. Un kad viņš apskatot redz, ka, lūk, slimības pazīmes ir atrodamas iedobumos nama sienās kā iedzelteni, zaļgani vai arī iesarkani plankumi un tie guļ dziļāki, salīdzinot ar pārējo sienu,
38. Tad lai priesteris nāk no nama ārā un lai aizslēdz nama durvis uz septiņām dienām.
39. Un septītajā dienā lai priesteris atkal atnāk tanī namā apraudzīt, un, lūk, ja slimība nama sienās ir tālāk attīstījusies,
40. Tad lai priesteris dod rīkojumu, ka viņiem ir jāizlauž akmeņi, kuros ir slimības pazīmes, un lai viņi tos izmet ārā ārpus pilsētas nešķīstā vietā.
41. Bet pašu namu lai iekšpusē visapkārt nokasa, bet atkritumus, ko tie ir nokasījuši, lai viņi izber ārpus pilsētas nešķīstā vietā.
42. Un lai viņi ņem citus akmeņus un liek tos izņemto akmeņu vietā un citus mālus lai liek nokasītā apmetuma vietā.
43. Bet ja pēc tam slimība atgriežas un attīstās namā, kad akmeņi tikuši izlauzti un nams bija nokasīts un no jauna apmests,
44. Tad lai nāk priesteris un redz, lūk, slimība namā ir attīstījusies, tā pēc izskata ir posta nesēja spitālība: nams ir nešķīsts.
45. Un nams ir jānoplēš ar visiem tā akmeņiem, kokiem un apmetumu, un viņi lai izved visu to ārpus pilsētas nešķīstā vietā.
46. Un ikviens, kas tādā namā ir iegājis, kas bijis aizslēgts, tas ir nešķīsts līdz vakaram.
47. Bet kas tādā namā dus, tas lai mazgā savas drēbes, un kas tādā namā ēd, tam jāmazgā savas drēbes.
48. Bet ja priesteris atkal nāk tādā namā un redz, lūk tanī namā slimības pazīmes nav izplātījušās pēc apmešanas, tad lai priesteris pasludina namu par šķistu, jo vaina ir sadzijusi.
49. Un tad viņam kā grēku upuris ir jāņem divi pumi, ciedru koks un karmezīna šķetinātie diegi un īzaps.
50. Un viņam viens putns ir jānokauj kādā māla traukā virs tekoša ūdens.
51. Un tad viņam jāņem ciedru koks, īzaps un karmezīna šķetinātie diegi un vēl dzīvais putns, un tie viņam jāiemērc virs tekošā ūdens nokautā putna asinīs un ar tiem jāslacina nams septiņas reizes.
52. Un tā viņam tādā kārtā ir nams jāšķīsta ar putna asinīm, ar tekošu ūdeni, ar dzīvo putnu, ar ciedru koku, ar īzapu, ar karmezīna šķetinātiem diegiem.
53. Un viņam jāpalaiž dzīvais putns brīvībā lauka malā ārpus pilsētas; tā viņam narņa labad būs jāsalidzmās un jādara tas šķīsts.“
54. Tie ir bauslības noteikumi par spitālību un tās izsitumiem,
55. Ir par drēbju, ir par namu spitālību,
56. Ir par uztūkumiem, ir par izsi-tumiem, ir par pūtēm
57. Par mācību, kad kas ir nešķists un kad kas ir šķists; šie ir bauslības noteikumi par spitālību.