3. Mozus 14 NLB
1. Kungs sacīja Mozum:
2. “Šis ir likums par spitālīgo viņa šķīstīšanās dienā. Viņu lai ved pie priestera.
3. Lai priesteris iziet ārpus nometnes un lai priesteris apskata, un redzi – ja spitālīgais ir dziedēts no sērgas,
4. tad priesteris lai pavēl priekš šķīstāmā ņemt divus dzīvus, šķīstus putnus, ciedru koku, purpuru un īzapu.
5. Lai priesteris pavēl nokaut vienu putnu māla traukā virs tekoša ūdens.
6. Lai ņem dzīvo putnu, ciedru koku, purpuru un īzapu un iemērc tos kopā ar dzīvo putnu tā putna asinīs, kas nokauts virs tekoša ūdens.
7. Lai slaka pār šķīstāmo septiņas reizes un tad atzīst viņu par šķīstu, un palaiž vaļā dzīvo putnu.
8. Lai šķīstāmais mazgā savas drānas, noskuj matus un mazgājas ūdenī un pēc tam lai iet uz nometni, bet mīt ārpus savas telts vēl septiņas dienas.
9. Septītajā dienā lai viņš noskuj visus matus uz galvas, arī bārdu un uzacis un noskuj visus savas miesas matus, lai mazgā visas savas drānas un mazgā ūdenī miesu, tad viņš būs šķīsts!
10. Astotajā dienā lai viņš ņem divus jērus bez vainas, gadu vecu avi bez vainas un trīs desmitdaļas ēfas labāko miltu labības dāvanai, iejautus eļļā, un vienu kausiņu eļļas.
11. Priesteris, kas viņu šķīsta, lai ved šķīstāmo ar visām šīm lietām Kunga priekšā pie Saiešanas telts durvīm.
12. Lai priesteris ņem vienu jēru un pienes to par vainas upuri kopā ar kausiņu eļļas. Tos lai šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā.
13. Lai viņš kauj jēru tajā vietā, kur kauj grēku upuri un sadedzināmo upuri – svētajā vietā, jo vainas upuris tiek priesterim tāpat kā grēku upuris, tas ir svētumu svētums!
14. Lai priesteris ņem vainas upura asinis un apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi.
15. Lai priesteris lej no eļļas kausiņa savā kreisajā plaukstā.
16. Lai priesteris iemērc labās rokas pirkstu eļļā, kas viņa kreisajā rokā, un ar pirkstu slaka eļļu septiņas reizes Kunga priekšā.
17. Ar atlikušo eļļu lai priesteris apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi virs vainas upura asinīm.
18. Atlikušo eļļu lai priesteris lej pār šķīstāmā galvu, lai priesteris veic izlīgumu par viņa nešķīstību Kunga priekšā.
19. Lai priesteris kauj grēku upuri un veic izlīgumu šķīstāmajam par viņa nešķīstību, pēc tam lai kauj sadedzināmo upuri.
20. Lai priesteris upurē sadedzināmo upuri un labības dāvanu uz altāra, lai priesteris veic izlīgumu par viņu, tad viņš būs šķīsts.
21. Bet, ja viņš ir nabags un viņam nav rocības priekš tā, tad viņš izlīgumam lai ņem jēru līgojamam vainas upurim un labības dāvanai desmito daļu ēfas miltu, kas iejauti eļļā, un kausiņu eļļas.
22. Un divas dūjas vai divus balodēnus, ko atļauj viņa rocība, – viens lai ir grēku upurim, bet otrs sadedzināmajam upurim.
23. Astotajā dienā lai viņš nes tos priesterim priekš savas šķīstīšanas pie Saiešanas telts durvīm Kunga priekšā.
24. Lai priesteris ņem jēru vainas upurim un kausiņu eļļas, un lai priesteris tos šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā.
25. Lai kauj jēru vainas upurim, un lai priesteris ņem vainas upura asinis un apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi.
26. Lai priesteris lej eļļu savā kreisajā rokā.
27. Lai priesteris ar labās rokas pirkstu Kunga priekšā septiņas reizes slaka eļļu, kas tam kreisajā rokā.
28. Lai priesteris ziež eļļu, kas tam rokā, uz šķīstāmā labās auss ļipiņas, labās rokas īkšķa un kreisās kājas īkšķa virs vainas upura asinīm.
29. Atlikušo eļļu lai viņš lej pār šķīstāmā galvu un veic izlīgumu par viņa nešķīstību Kunga priekšā.
30. Lai upurē vienu no dūjām vai balodēniem, līdz kam viņa rocība sniegusies,
31. ko viņš varējis atļauties – vienu par grēku upuri un vienu par sadedzināmo upuri kopā ar labības dāvanu, lai priesteris Kunga priekšā veic izlīgumu par viņa nešķīstību.
Nama šķīstīšana no spitālības32. Šis ir likums par to, kam ir spitālības sērga, bet kuram nav rocības viņa šķīstīšanai.”
33. Un Kungs sacīja Mozum un Āronam:
34. “Kad jūs nonāksiet Kanaāna zemē, kuru es došu jums īpašumā, un ja es būšu uzsūtījis jūsu īpašuma zemes namiem spitālības sērgu,
35. tad, kam ir tāds nams, tas lai nāk un izstāsta priesterim, sacīdams: man izskatījās, ka namā ir sērga.
36. Lai priesteris pavēl sakopt namu, pirms priesteris nāk apskatīt sērgu, lai netiek atzīts par nešķīstu viss, kas namā, – pēc tam priesteris lai nāk apskatīt namu.
37. Lai viņš apskata sērgu, un redzi – ja sērga iegrauzusies ēkas sienās, zaļgana, sarkanīga un dziļāka par sienas virsmu,
38. tad priesteris lai iet ārā pa durvīm un aizslēdz māju uz septiņām dienām.
39. Septītajā dienā lai priesteris nāk atpakaļ, apskata, un redzi – sērga ir izplatījusies nama sienās!
40. Tad priesteris lai pavēl tiem izņemt no sienām akmeņus, kuros ir sērga, un izmest tos ārpus pilsētas nešķīstā vietā.
41. Lai liek izskrāpēt māju no visām pusēm, un noskrāpēto apmetumu lai izber ārpus pilsētas nešķīstā vietā.
42. Tad lai tie ņem citus akmeņus un liek to akmeņu vietā un ņem citu javu un atkal apmet māju.
43. Ja sērga atgriežas un atkal parādās mājā pēc tam, kad noņemti akmeņi un māja noskrāpēta, un pēc tam, kad atkal apmesta,
44. tad priesteris lai iet un apskata, un redzi – ja mājā izplatījusies sērga, tad mājā ir ļauna spitālība, tā ir nešķīsta!
45. Lai māju nojauc – akmeņus, kokus, visu mājas javu lai nes ārpus pilsētas uz nešķīstu vietu.
46. Tas, kurš gājis uz šo māju kādu dienu, kamēr tā bija aizslēgta, ir nešķīsts līdz vakaram.
47. Kas apguļas tādā mājā, lai mazgā savas drānas, kas ēd tādā mājā, lai mazgā savas drānas.
48. Bet, ja priesteris atnāk, apskatās, un redzi – sērga mājā nav izplatījusies pēc tam, kad māja apmesta, lai priesteris atzīst māju par šķīstu, jo sērga ir izdziedēta!
49. Mājas šķīstīšanai viņš lai ņem divus putnus, ciedru koku, purpuru un īzapu.
50. Lai kauj vienu putnu māla traukā virs tekoša ūdens.
51. Lai ņem ciedru koku, īzapu, purpuru un dzīvo putnu un mērc tos tā putna asinīs, kas tika nokauts, un tekošā ūdenī un apslaka māju septiņas reizes.
52. Lai šķīsta māju ar putna asinīm un ar tekošu ūdeni, un ar dzīvo putnu, un ar ciedru koku, un ar īzapu, un ar purpuru.
53. Dzīvo putnu lai palaiž vaļā ārpus pilsētas – tā tiek veikts izlīgums par mājas nešķīstību, tad tā būs šķīsta.”
54. Šis ir likums par visām spitālības sērgām un kraupi
55. un par spitālību drānās un mājā,
56. un par pampumu un krevi, un baltajiem ādas plankumiem,
57. lai noteiktu, kas nešķīsts un kas šķīsts, – šis ir likums par spitālību.