3. Mozus 17 LTV1965

1. Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:

2. „Saki Āronam un viņa dēliem un visiem Israēla bērniem un runā ar tiem: šis ir tas vārds, ko tas Kungs ir pavēlējis, teikdams:

3. Ikvienu vīrieti no Israēla nama, kas nometnē ir nokāvis vērsi vai jēru, vai kazu, vai arī ko nokāvis ārpus nometnes,

4. Un nav to ienesis saiešanas telts vārtos, lai to kā dāvinājuma upuri pienestu tam Kungam tā Kunga mājokļa priekšā, tādam vīram asinis taps pieskaitītas, it kā viņš būtu asinis izlējis; tāpēc tam vīram būs tapt iznīcinātam no savas tautas vidus.

5. Lai Israēla bērni pienes savus kaujamos upufus, ko tie uz lauka grib upurēt, tos lai viņi pienes tam Kungam saiešanas telts durvīs, atnesot tos priesterim, lai viņš tos kā savus pateicības upurus tādā kārtā upurē tam Kungam.

6. Un priesterim jāslaka asinis uz tā Kunga altāra pie saiešanas telts durvīm, tad viņam jāsadedzina tauki kā kvēpināmais upuris tam Kungam par patīkamu smaržu.

7. Un viņiem nebūs vairs upurēt kaujamos upurus ļauniem gariem, kuriem viņi dzenas netikli pakaļ; tas lai ir viņiem par mūžīgu likumu uz viņu cilšu ciltīm.

8. Saki viņiem: Ikviens vīrietis no Israēla nama, un ikviens svešinieks, kas kā viesis mīt jūsu vidū, kad tas grib upurēt dedzināmo vai kaujamo upuri,

9. Un to nenonesīs pie saiešanas telts durvīm, lai to sakārtotu kā upuri tam Kungam, tādam būs tapt izdeldētam no savas tautas.

10. Un ikviens vīrietis no Israēla nama un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un kas ēd kaut kādas asinis, pret tādu cilvēku Es celšu savu vaigu, un to Es izdeldēšu no viņa tautas vidus.

11. Jo miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāra, lai jūs varētu gūt savām dvēselēm salīdzināšanos, jo asinis salīdzina dvēseli.

12. Tādēļ Es esmu Israēla bērniem sacījis: Neviens jūsu vidū nedrīkst ēst asinis! Arī svešinieks, kas mīt jūsu vidū kā viesis, nedrīkst ēst asinis! —

13. Un ikkatram no Israēla bērniem un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un medī kādu meža zvēru vai putnu, ko var ēst, tam būs viņa asinis izliet un apraust ar zemi.

14. Jo tā ir ar ikvienas miesas dvēseli—viņas asinis ir viņas dvēsele, tāpēc Es arī esmu sacījis Israēla bērniem: jebkuras dzīvas būtnes asinis ir aizliegts ēst, jo ikvienas miesas dvēsele ir viņas asinīs; ikviens, kas tās ēd, tiks iznīcināts.

15. Un ikviens cilvēks, vai tas ir iedzimtais, vai svešinieks, kas ēd maitu vai saplosītu dzīvnieku, tas lai mazgā savas drēbes, un arī lai pats mazgājas ūdenī un lai ir nešķīsts līdz vakaram, pēc tam viņš atkal top šķīsts.

16. Bet ja viņš nemazgā savas drēbes un pats nemazgājas, tad lai viņš pats nes savu vainu.“