3. Mozus 2 LTV1965
1. „Bet ja kāds grib nest tam Kungam ēdamo upuri dāvinājuma veidā, tad viņa dāvinājumam būs būt no kviešu miltiem, kam pārlieta eļļa un pārkaisīts vīrāks.
2. Un tad viņam tas jāpienes Arona dēliem, priesteriem, un tiem jāgrābj pilna sauja kviešu miltu un arī svaidāmā eļļa līdz ar vīrāku pāri tai; tad priesteris to aizdedzina kā sadedzināmo tiesu uz altāra, tāds ir uguns upuris tam Kungam par patīkamu smaržu.
3. Atlikums no ēdamā upura pieder Āronam un viņa dēliem; tas ir visai svēts no tā Kunga uguns upuriem.
4. Bet ja kāds grib nest ēdamo upuri kā dāvinājumu no tā, kas cepts krāsnī, tad tam jābūt neraudzētam no kviešu miltiem, kas iejaukti eļļā, vai arī mazākiem cepumiņiem no neraudzētas mīklas, kas ar eļļu apziesti.
5. Bet ja tavs upuris ir ēdamais upuris, kas cepts pannā, tad arī tam ir jābūt neraudzētam no eļļā iejauktiem kviešu miltiem.
6. Saberz to gabaliņos, uzlej eļļu, tad tas ir ēdamais upuris. —
7. Bet ja tavs upuris kā dāvinājums vārāms katlā, tad viņš tev kā ēdamais upuris sataisāms no kviešu miltiem ar eļļu.
8. Tad tev ēdamais upuris, kas tā ir sataisīts, ir jāatnes tam Kungam; tev tas jādod priesterim, un viņam tas jāliek uz altāra.
9. Un no visa ēdamā upura priesterim jāpaņem sadedzināmā tiesa un ir jāsadedzina kā upuris uz altāra; tas ir uguns upuris tam Kungam par patīkamu smaržu.
10. Bet atlikušā tiesa no šā ēdamā upura pieder Aronam un viņa dēliem; tā ir pārlieku svēta starp tā Kunga uguns upuriem.
11. Nevienu ēdamo upuri, ko jūs sagatavojat tam Kungam, negatavojiet no raudzēta, jo ne raugs, ne medus nav dedzināms kā uguns upuris tam Kungam.
12. Jūs varat to nest kā pirmaugļu upuri tam Kungam, bet tas nav dedzi-nāms uz altāfa kā upuris par patīkamu smaržu.
13. Bet visi tavi ēdamie upuri, kas ir dāvinājumi, tev ar sāli jāsālī, lai nekad netrūkst pie tava ēdamā upura tava Dieva derības sāls; nesot savus upurus, tev tos būs upurēt ar sāli.
14. Bet ja tu gribi tam Kungam nest par ēdamo upuri ko no pirmajiem augļiem, tad šim pirmajo augļu ēdamam upurim ir jābūt no briedušām vārpām, kas ugunī grauzdētas, un smalki sasmalcinātiem graudiem.
15. Tad tam jāuzlej eļļa un ar uzvijām pieliekams vīrāks; tas tad ir ēdamais upuris.
16. Un priesterim jāieliek ugunī kvēpināmam upurim paredzētā tiesa gan no sagrūstiem graudiem, arī no eļļas ar visu vīrāku; tas ir uguns unuris tam Kungam.“