3. Mozus 20 LTV1965
1. Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
2. „Saki Israēla bērniem: Ikvienu no Israēla cilts un no svešiniekiem, kas mīt Israēla vidū un no sava dzimuma dod kādu Molocham, to bus neizbēgami nonāvēt; zemes iemītniekiem būs viņu nomētāt ar akmeņiem.
3. Un Es pacelšu dusmās savu vaigu uz šo vīru un to izdeldēšu no viņa tautas, tāpēc ka tas no saviem pēcnācē-jiem ir upurējis Molocham, tā nešķīstu darīdams manu svētumu un apgānī-dams manu svēto vārdu.
4. Un ja zemes ļaudis vienaldzīgi, savas acis nolaižot, šādu vīru negribētu tiesāt par to, ka viņš kādu no saviem pēcnācējiem atdevis Molocham, un negribētu, ka viņu nogalinātu,
5. Tad Es dusmās pacelšu savu vaigu pret šo vīru un viņa cilti, un Es to izdeldēšu no viņa tautas vidus, viņu un visus tos, kas tam netikli dzenas pakaļ, lai piekoptu netiklību ar Molochu.
6. Un kas griezīsies pie zīlniekiem un pareģiem, lai ar tiem kopā ielaistos netiklībā, to Es uzlūkošu ar dusmīgu vaigu un viņu iznīcināšu no viņa tautas vidus.
7. Tāpēc svētījieties un kļūstiet svēti, jo Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs.
8. Un ievērojiet manus nolikumus un tos pildiet; —Es esmu tas Kungs, kas liek jums būt svētiem!
9. Ikvienam cilvēkam, kas savu tēvu vai savu māti nolād, tam ir mirtin jāmirst, jo viņš savu tēvu vai savu māti ir nolādējis; viņa asinis lai paliek uz viņa.
10. Un kad kāds vīrs laulību pārkāpj ar precētu sievu un kad viņš laulību pārkāpj ar sava tuvāka sievu, tie ir jānodod nāvei, un viņiem ir mirtin jāmirst—ir pavedējam, ir pavestajai.
11. Un ikvienam vīrietim, kas guļ ar sava tēva sievu, atsegdams sava tēva kaunumu, kopā ar to ir jāmirst, lai viņu abu asinsgrēks uz tiem paliek.
12. Un ja kāds virs guļ ar savu vedeklu, tad tiem abiem ir jāmirst, jo viņi abi ir izdarījuši kauna pilnu negantību; un lai viņu asinis uz tiem paliek.
13. Ja vīrietis kopojas ar vīrieti, kā tikai mēdz kopoties ar sievieti, tad tie abi ir izdarījuši nešķīstu apgānīšanos, kā vienam, tā otram ir mirtin jāmirst, lai viņu asinis paliek uz viņiem.
14. Un ja kāds vīrietis ir paņēmis sievu un tai pašā laikā tās māti, lai piekoptu sakarus, tā ir negantība; viņu, līdz ar abām sievietēm, būs ar uguni sadedzināt, lai jūsu vidū nepaliek negantība.
15. Un ja kāds vīrietis kopojas ar liellopu, tad viņam ir mirtin jāmirst, un arī lopam ir jātop nokautam.
16. Un tāpat arīdzan, ja sieviete tuvojas dzīvniekam ar nolūku, lai tiktu no tā apieta, tad viņai jātiek kautiņ nokautai, tāpat arī tam dzīvniekam, —tiem jāmirst, lai viņu asinis paliek uz tiem.
17. Un ja kāds vīrs ņem savu māsu, sava tēva meitu vai savas mātes meitu, un tas lūko viņas kaunumu, un viņa lūko tā kaunumu, tad tas ir asins kauns, un tādiem jātop iznīcinātiem savas tautas acu priekšā, jo viņš ir atsedzis savas māsas kaunumu; viņam būs nest savu noziegumu.
18. Ja kāds vīrs guļ pie sievietes, kas ir slima, un viņš atsedz tās kaunumu, atdarīdams viņas asins avotu, un viņa tam atver savu asins avotu, tad tie abi ir iznīcināmi no savas tautas vidus.
19. Un tāpat arī savas mātes māsas un sava tēva māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo kas to dara, tas ir padarījis kaunu, atsegdams savu asins radinieci; tiem būs nest savu noziegumu.
20. Vīrs, kas kopojas ar sava tēvoča sievu, tas ir atsedzis sava tēvoča kaunumu, —tiem viņu grēks ir jānes; tiem būs jānomirst bez bērniem.
21. Un ja vīrs ņem sava brāļa sievu, tā ir nešķīstība, viņš ar to ir atsedzis sava brāļa kaunumu: tiem būs palikt bez bērniem.
22. Turiet visus manus nolikumus un izpildiet manas taisnās tiesas un dariet pēc tiem, ka jūs neizspļauj zeme uz kuru Es jūs vedu, lai jūs tur dzīvotu.
23. Un nestaigājiet pagānu tautu likumos, kuras Es aizsūtu prom jūsu priekšā no jums, jo tie to visu ir darījuši, bet Es apniku ar tiem.
24. Un Es jums esmu apsolījis-Jūs iegūsit īpašumā zemi, un Es jums to došu par dzimtu zemi zemi, kufā piens un medus tek; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izraudzījis no visām tautām par atsevišķu tautu.
25. Un tāpēc Es esmu darījis atšķirību šķīstu un nešķīstu lopu starpā, arī nešķīstu un šķīstu putnu starpā, ka jums nebūs apgānīt savas dvēseles nedz ar dzīvniekiem, nedz ar putniem, nedz ar itin nekādu radību, kas rāpo zemes virsū, no kā Es jūs esmu nošķīris un ko jums būs turēt par nešķīstu.
26. Un esiet Man svēti, jo Es, tas Kungs, esmu svēts un Es esmu jūs izraudzījis no tautām, lai jūs Man piederat.
27. Bet ja jūsu vidū, lai tas būtu vīrietis, vai lai tā būtu sieviete, ja tik jūsu vidū būtu kāds pareģis vai kāds zīlnieks, tad viņiem ir mirtin jāmirst, tie ir ar akmeņiem jānomētā; —lai viņu asinis uz tiem paliek.“