3. Mozus 21 LG8
1. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: runā uz priesteriem, Ārona dēliem, un saki tiem: pie miroņa lai (priesteris) nepaliek nešķīsts starp saviem ļaudīm,
2. Kā tik vien pie sava asinsrada, kas viņam tuvs rads, pie savas mātes un pie sava tēva un pie sava dēla un pie savas meitas un pie sava brāļa,
3. Un pie savas māsas, kas vēl jaunava un viņam klāt, kas vēl nav pie vīra, pie tiem tas var palikt nešķīsts.
4. Nešķīstam nebūs palikt kungam pār saviem ļaudīm, sevi apgānot.
5. Uz savas galvas tiem nebūs izcirpt plikumu, nedz nogriezt savas bārdas malas, nedz iegriezt zīmes savā miesā.
6. Tiem jābūt svētiem savam Dievam un sava Dieva vārdu tiem nebūs sagānīt, jo tie upurē Tā Kunga uguns upurus, sava Dieva maizi, tāpēc tiem būs svētiem būt.
7. Mauku vai apsmietu tiem nebūs ņemt, un sievu, kas atstādināta no sava vīra, tiem nebūs ņemt, jo viņš ir savam Dievam svēts.
8. Tāpēc to turi par svētu, jo viņš upurē tava Dieva maizi; tam būs tev svētam būt, jo Es esmu svēts, Es Tas Kungs, kas jūs svētī.
9. Ja nu kāda priestera meita sāk maucību dzīt, tā sagāna savu tēvu; ar uguni to būs sadedzināt.
10. Un augstam priesterim starp saviem brāļiem, uz kura galvu svaidāmā eļļa ir izlieta un kas iesvētīts, ka tas apģērbts ar (svētām) drēbēm, tam nebūs savu galvu atsegt nedz savas drēbes saplosīt.
11. Tam arī nebūs iet pie neviena miroņa, ne pie sava tēva ne pie savas mātes, tam nebūs palikt nešķīstam.
12. Un no svētās vietas tam nebūs iziet, ka tas nesagāna sava Dieva svēto vietu, jo kronis, viņa Dieva svaidāmā eļļa, ir uz viņa; - Es esmu Tas Kungs.
13. Un tam būs ņemt jaunavu par sievu.
14. Atraitni, vai atstādinātu, vai apsmietu mauku, tādu tam nebūs ņemt, bet jaunavu no saviem ļaudīm viņam būs ņemt par sievu.
15. Tam nebūs sagānīt savu dzimumu starp saviem ļaudīm; jo Es esmu Tas Kungs, kas viņu svētī.
16. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
17. Runā uz Āronu un saki: nevienam no tava dzimuma jūsu rados, kam kāda vaina, nebūs pieiet, sava Dieva maizi upurēt.
18. Jo nevienam vīram, kam kāda vaina, nebūs pieiet, ne aklam, ne tizlam, nedz kam vaina ģīmī, nedz kroplim,
19. Nedz kam kāja vai roka lauzta,
20. Nedz kam kupris, nedz kas izdilis, nedz kam plēve pār aci, nedz kam kraupis, nedz kam ēde, nedz kas kaunumā maitāts.
21. Nevienam vīram no priestera Ārona dzimuma, kam ir kāda vaina, nebūs pieiet, uguns upurus nest Tā Kunga priekšā. Viņam ir vaina, viņam nebūs pieiet, sava Dieva maizi upurēt.
22. Sava Dieva maizi tas var ēst, gan no vissvētākajām, gan no svētām dāvanām.
23. Bet pie priekškara tam nebūs nākt un nepieiet pie altāra, tāpēc ka viņam ir vaina, lai tas nesagāna Manu svēto vietu; jo Es esmu Tas Kungs, kas tos svētī.
24. Un Mozus to runāja uz Āronu un uz viņa dēliem un uz visiem Israēla bērniem.