3. Mozus 24 NLB
1. Un Kungs sacīja Mozum:
2. “Pavēli Israēla dēliem, lai viņi ņem tīrspiestu olīveļļu gaismeklim, kurā vienmēr degtu eļļas lukturīši.
3. Lai Ārons to novieto Saiešanas teltī, ārpus liecības priekškara, lai tas vienmēr deg no vakara līdz rītam Kunga priekšā – tas jums ir mūžīgs likums uz paaudzēm!
Maizes4. Uz šķīstā gaismekļa lai viņš sakārto eļļas lukturīšus, lai tie ir Kunga priekšā vienmēr.
5. Ņem labākos miltus un cep no tiem divpadsmit maizes klaipus – katrā klaipā lai ir divas desmitās daļas ēfas miltu.
6. Noliec tos divās rindās – pa sešiem rindā uz šķīstā galda Kunga priekšā.
7. Katrai rindai virsū liec tīru vīraku, kas kopā ar maizi ir piemiņas daļa Kungam.
8. Katrā sabata dienā sakārto to Kunga priekšā vienmēr – tā Israēla dēliem ir mūžīga derība.
Sods par zaimošanu9. Tas lai tiek Āronam un viņa dēliem – viņi drīkst to ēst svētvietā, jo tas viņiem ir svētumu svētums no Kunga dedzināmajiem upuriem – šis ir mūžīgs likums.”
10. Reiz pie Israēla dēliem izgāja kāds israēlietes un ēģiptieša dēls. Un šis israēlietes dēls sāka nometnē kauties ar kādu israēlieti.
11. Un israēlietes dēls zaimoja Kunga vārdu, nolādēja to un tika atvests pie Mozus – viņa mātes vārds bija Šelomīta, Dibrī meita, no Dāna cilts.
12. Un viņu ielika zem apsardzes – līdz nāks spriedums no Kunga mutes.
13. Un Kungs sacīja Mozum:
14. “Izved lādētāju ārpus nometnes, lai visi, kas dzirdējuši, liek rokas viņam uz galvas un viss pulks lai viņu nomētā akmeņiem.
15. Un runā ar Israēla dēliem, saki: ikviens, kas nolād Dievu, nes savu grēku.
16. Kas zaimo Kunga vārdu, lai mirtin mirst – lai viss pulks to nomētā akmeņiem, vienalga, vai tas svešinieks vai savējais, – kas zaimojis Kunga vārdu, tam jāmirst.
17. Ikviens, kas nokauj kādu cilvēku, lai mirtin mirst.
18. Kas nobeidz kādu lopu, lai to atlīdzina – dzīvību pret dzīvību.
19. Ikviens, kas sakropļo savu tuvāko, lai tam tiek darīts, kā viņš pats darīja, –
20. lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu – kā viņš kādu cilvēku sakropļojis, tā lai pats tiek sakropļots!
21. Kas nobeidz lopu, lai to atlīdzina, bet, kas nonāvē cilvēku, lai mirst.
22. Lai jums ir viena tiesa – gan svešiniekam, gan savējam, jo es esmu Kungs, jūsu Dievs.”
23. Tad Mozus runāja ar Israēla dēliem, un viņi izveda to, kas bija nolādējis, ārpus nometnes un nomētāja akmeņiem – Israēla dēli darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.