3. Mozus 25 LTV1965
1. Un tas Kungs runāja ar Mozu Sinaja kalnā, sacīdams:
2. „Paziņo Israēla bērniem un saki tiem: Kad jūs nāksit tanī zemē, ko Es jums došu, tad lai arī tur zeme ietur sabatu, atpūzdamās tam Kungam.
3. Sešus gadus tev būs apsēt savu tīrumu un sešus gadus tev būs apgriezt savu vīna kalnu un ievākt tā ražu.
4. Bet septītajā gadā lai zeme pūstin atpūšas un turēt tur sabatu, kas ir sabats tam Kungam; tavs tīrums lai paliek neapsēts, un tavs vīna kalns lai paliek neapgriezts.
5. Savas pjaujas nesēto graudu ataugu tev nebūs nopļaut, un arī nekopti augošie vīnogu ķekari lai paliek nenolasīti; lai tas ir zemei lielais sabata gads.
6. Bet tas, ko zeme sabata gadā izdod, tas lai ir jums par barību, tev, tavam kalpam un kalponei, tavam algādzim ir tavam piedzīvotājam, kas kā svešinieks mājo pie tevis;
7. Un arī tavam lopam, ir tam lauku zvēram, kas dzīvo tavā zemē, lai visi šie augļi ir uzturam.
8. Un tad tev būs noskaitīt pie sevis septiņus tādus sabata gadus, —septiņus gadus septiņas reizes, tā, —ka tev viss septiņu sabata gadu laiks iznāk četrdesmit deviņi gadi.
9. Un gaviļu taures skaņa lai atskan septītā mēneša desmitā dienā; salīdzināšanās svētku dienā lai šo bazūni dzird visa zeme.
10. Un jums jāsvēti piecdesmitais gads, un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī.
11. Piecdesmitais gads lai jums ir gaviļu gads; tanī jums nav nedz jāsēj, nedz jāpļauj brīvi augošā atauga, nedz jāsalasa vīnogas, kas aug bez apgriešanas vīna kalnā.
12. Jo šis ir gaviļu gads, tas lai ir jums svēts; ēdiet no sava tīruma, ko tas pats no sevis ienes bez apstrādāšanas.
13. Šādā gaviļu gadā lai ikviens iegūst atpakaļ savu īpašumu.
14. Tad nu, ja tu ko pārdosi savam tuvākam, vai arī tu kaut ko no sava tuvāka pērc, tad nedariet viens otram pāri.
15. Pēc gadu skaita no gaviļu gada tev būs pirkt no sava tuvāka, bet pēc augļu ražas gadu skaita, kādiem vēl ir jānāk, lai viņš tev pārdod.
16. Pēc lielāka gadu skaita pavairo maksu par zemes gabalu un samērā ar sajūkošo gadu skaitu pazemini tā cenu, jo ienesuma laiks lai noteic maksu.
17. Tad nu nedariet pāri viens otram, bīstieties savu Dievu, jo Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs.
18. Un izpildiet manus nolikumus, rīkojieties saskaņā ar maniem aizrādījumiem, sargait un izpildiet tos, tad jūs varēsit tanī zemē dzīvot drošībā.
19. Un zeme izdos savus augļus, un jūs ēdīsit, un būsit paēduši, un dzīvosit tanī zemē drošībā.
20. Bet ja jūs prātosit: Ko mēs ēdīsim septītajā gadā? —Redzi, nedz mēs sējam, nedz savācam kopā savas zemes augļu ražu? —
21. Es likšu savai svētībai būt tik lielai sestajā gadā, ka tā dos ražu trijiem gadiem.
22. Un kad jūs sēsit astotajā gadā, tad jūs ēdīsit no iepriekšējo gadu ražas—pat līdz devītajam gadam; tiekāms jaunā raža ienāksies, jūs vēl ēdīsit iepriekšējo gadu augļus.
23. Un zemi lai neviens nepārdod par dzimtīpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis.
24. Tāpēc visā jums piederīgā zemē jums jāatļauj zemes izpirkšana.
25. Ja tavs brālis panīkst un grib ko pārdot no savas zemes, tad lai kāds viņa tuvs radinieks nāk viņam par izpircēju un to izpērk, ko viņa brālis pārdevis.
26. Bet ja kādam izpircēja nav, bet viņa roka ir spējīga rast to maksu, kas izpirkšanai ir vajadzīga,
27. Tad lai viņš skaita gadus, kad viņš pārdevis, un to, kas pāri palicis gadu maksā, lai tas atdod tam vīram, kam viņš bija pārdevis, un lai viņš pats atgriežas savā īpašumā.
28. Bet ja viņa rocība nesniedzas tik tālu, cik viņam nāktos tam atdot, tad pārdotais īpašums lai paliek pircēja rokā līdz gaviļu gadam; bet gaviļu gadā lai tas kļūst brīvs, un lai viņš atkal tiek pie sava īpašuma.
29. Un ja kas pārdod dzīvojamu ēku pilsētā, kurai mūp ir apkārt, tad izpirkšanas laiks notek gada laikā no pārdošanas dienas; tas ir viņa izpirkšanas laiks.
30. Bet ja tas netop izpirkts, kamēr gads apkārt, tad nams pilsētas mūros lai nāk pircēja dzimtīpašumā un viņa ciltij; un tas netiek brīvs arī gaviļu gadā.
31. Bet namus ciemos, kam nav mūri visapkārt, būs pielīdzināt lauku tīrumam: tos ir iespējams izpirkt, un tie nāk brīvi gaviļu gadā.
32. Bet Ievītu pilsētās uz pilsētas namiem, kas viņiem pieder īpašumā, Ievītiem paliek mūžīgas tiesības tos izpirkt.
33. Bet ja kāds ko pircis no Ievītiem, tad nopirktais nams viņu pilsētā kļūst brīvs gaviļu gadā, jo nami Ievītu pilsētās ir tikai viņu daļa Israēla bērnu vidū.
34. Bet arī tīrumi ārpus viņu pilsētām nav pārdodami, jo tie ir viņu mūžīgs īpašums.
35. Bet ja tavs brālis panīkst, un viņa roka gurst un zemē noslīd tev līdzās, tad satver to stingri ar savu roku, un lai tas būtu vai svešinieks, vai piedzīvotājs, palīdzi viņam, ka viņš var dzīvot pie tevis.
36. Un neņem no viņa augļus, nedz peļņu, bet bīsties savu Dievu, un lai tavs brālis dzīvo pie tevis.
37. Neaizdod viņam savu naudu pret augļiem un neaizdod viņam barību pret peļņu.
38. Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums dotu Kānaāna zemi, un lai būtu jums par Dievu!
39. Un ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu.
40. Kā algādzis un kā piedzīvotājs lai viņš pie tevis dzīvo līdz gaviļu gadam un pie tevis lai kalpo.
41. Tad lai viņš no tevis aiziet brīvs, viņš pats un viņa bērni līdz ar viņu, lai viņš iet atpakaļ pie savas cilts, un lai atkal atgriežas savu tēvu īpašumā,
42. Jo arī viņi ir mani kalpi, ko Es izvedu no Ēģiptes zemes; un arī viņus nebūs pārdot par vergu naudu.
43. Tev nebūs bargi pār viņu valdīt, bet būs bīties savu Dievu!
44. Bet īstus kalpus un kalpones, kas tev ir, pērc no apkārtnē mītošiem pagāniem; no pēdējiem jums būs pirkt kalpus un kalpones.
45. Arī no piedzīvotāju bērniem, no to pēcnācējiem, kupus viņi ir dzemdinājuši jūsu zemē, pērciet tos no viņu ciltīm, un tie lai ir jums par dzimtīpašumu.
46. Un dodiet tos tālāk kā īpašumu saviem bērniem pēc jums, ka tie ir jums mūžīgi par pastāvīgu īpašumu, lai tie jums vergo; bet uz saviembrāļiem, Israēla bērniem, lai neviens nelūkojas no augšas un nav savā rīcībā varmācīgs!
47. Un ja kāds svešinieks vai piedzīvotājs pie tevis nāk pie rocības, bet tavs brālis pie viņa panīkst un top pārdots tam svešiniekam, kas pie tevis mīt, vai arī kādam no svešas cilts, kas ir kā vergs pie zemes piesaistīts,
48. Tad viņu var atpirkt, pēc tam kad tas ir ticis pārdots; kāds no viņa tuviniekiem var to atpirkt.
49. Vai nu tēva brālis, vai tēva brāļa dēls var viņu atpirkt, vai kāds no viņa cilts asinsradiem pēc miesas var viņu izpirkt, vai, ja viņa paša rocība to atļauj, viņš var arī pats sevi izpirkt.
50. Un tam jāskaita laiks kopā ar viņa pircēju, sākot ar gadu, kad tas tika pārdots, līdz gaviļu gadam; viņa cena lai ir atbilstoša gadu skaitam, cik ilgi viņš kā algādzis ir tam kalpojis.
51. Ja vēl daudz gadu tam jāgaida līdz viņa izpirkšanai, tad lai viņš attiecīgi atmaksā no viņa pārdošanas maksas.
52. Bet ja tikai niecīgs gadu skaits vēl atlicies līdz gaviļu gadam, tad lai tos saskaita, arī tad lai viņš atlīdzina pēc tā, cik vēl gadu tam priekšā stāv, lai to varētu izpirkt.
53. Viņa gadus lai pielīdzina algādžu gadiem un ar varmācību no augšas lai neviens uz viņu nelūkojas tavā—Dievs, priekšā.
54. Un ja viņš tā netop izpirkts, tad lai viņš iziet brīvībā gaviļu gadā, viņš un viņa bērni lidz ar viņu.
55. Jo jūs, Israēla bērni, esat mani kalpi, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes, —Es, tas Kungs, jūsu Dievs!“ —