3. Mozus 27 NLB

1. Un Kungs sacīja Mozum:

2. “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: ja kāds ar zvērestu ir apsolīts Kungam, lai dod Kungam pēc tava vērtējuma.

3. Tavs vērtējums lai ir šāds: par vīru no divdesmit līdz sešdesmit gadiem – piecdesmit šekeļu sudraba pēc svētvietas šekeļa.

4. Ja tā ir sieva, tavs vērtējums lai ir trīsdesmit šekeļi.

5. Ja tas ir kāds no piecu līdz divdesmit gadu vecumam, lai tavs vērtējums ir šāds: par vīru – divdesmit šekeļi, par sievu – desmit šekeļi.

6. Ja tas ir kāds no viena mēneša līdz piecu gadu vecumam, lai tavs vērtējums ir šāds: par vīru – pieci šekeļi sudraba, un sievas vērtējums lai ir trīs šekeļi sudraba.

7. Ja tam ir sešdesmit gadi un vairāk: ja tas ir vīrs, tad tavs vērtējums lai ir piecpadsmit šekeļi, ja sieva – desmit šekeļi.

8. Ja kāds ir par nabagu, lai maksātu pēc tava vērtējuma, tad lai to ved pie priestera, lai viņu novērtē priesteris pēc tā, cik liela ir zvērējušā rocība, – tā lai vērtē priesteris.

9. Ja lopu velta par upuri Kungam, tad tas viss ir Kungam svēts.

10. Lai viņš nemaina to pret citu, lai nemaina labu pret sliktu vai sliktu pret labu, bet, ja viņš tomēr ir apmainījis lopu pret lopu, tad gan pirmais, gan tas, pret ko viņš to apmainījis, ir svēts.

11. Ja lops ir nešķīsts un nav pienesams par upuri Kungam, tad lai lopu ved pie priestera.

12. Un lai priesteris to novērtē – vai labs vai slikts; kā tu, priesteri, to vērtēsi, tā būs.

13. Bet, ja viņš to grib izpirkt, tad lai pieliek klāt tā vērtībai piekto daļu.

14. Ja kāds velta savu māju Kungam par svētumu, tad priesteris lai novērtē, vai tā ir laba vai slikta; kā priesteris novērtē, tā lai ir.

15. Ja tas, kas veltījis, grib savu māju izpirkt, tad lai pieliek klāt tās vērtībai vēl piekto daļu sudrabā, un tā ir viņa.

16. Ja kāds velta Kungam lauku, kas tam pieder, tad lai tavs vērtējums ir pēc tā, cik apsēts – par vienu omeru kviešu sējuma piecdesmit šekeļi sudraba.

17. Ja viņš velta savu lauku pirms jubilejas gada, lai tā cena ir pēc tava vērtējuma.

18. Bet, ja viņš velta savu lauku pēc jubilejas gada, tad priesteris lai aprēķina pēc gadiem, kas atlikuši līdz jubilejas gadam, un lai samazina vērtējumu.

19. Ja tas, kas veltījis, grib savu lauku izpirkt, lai viņš pieliek klāt tā vērtībai piekto daļu sudrabā, un tas ir viņa.

20. Bet, ja viņš lauku neizpērk vai pārdod lauku kādam citam, tad lai tas vairs netiek izpirkts nekad.

21. Kad lauks tiek atlaists jubilejas gadā, tas ir svēts Kungam, – šis lauks ir upurēts un tiek par īpašumu priesterim.

22. Ja kāds velta Kungam lauku, ko nopircis, kas nav bijis viņa paša īpašums,

23. tad priesteris lai aprēķina tā vērtību līdz jubilejas gadam un lai tas maksā pilnu vērtību – tad tas ir svēts Kungam.

24. Jubilejas gadā lai lauku atdod atpakaļ tam, no kā viņš to nopirka, kam tas bija zemes īpašums.

25. Viss, ko tu vērtē, lai ir svētvietas šekeļos – šekelis ir divdesmit geras.

26. Taču pirmdzimtos, kas no lopiem kā pirmdzimtie pienākas Kungam, neviens lai nevelta – ne vērsi, ne aunu, jo tie tāpat pienākas Kungam.

27. Ja lops ir nešķīsts, tad viņš lai to atpērk pēc tava vērtējuma un vēl pieliek tam piekto daļu vērtības, bet, ja tas netiek atpirkts, tad lai to pārdod pēc tava vērtējuma.

28. Taču neviena velte, ko kāds Kungam velta no visa, kas tam pieder, – vai cilvēku, vai lopu, vai lauku, kas īpašumā, nevar ne pārdot, ne izpirkt – viss, kas veltīts, ir svētumu svētums Kungam.

29. Tas no cilvēkiem, kurš nodots iznīcības lāstam, nav izpērkams, tas lai mirtin mirst.

30. Desmitā daļa no tā, ko dod zeme – no sēklas, kas zemē, un koku augļiem, ir Kunga, tas ir svēts Kungam!

31. Ja kāds grib izpirkt kaut ko no viņa desmitās daļas, tad lai pieliek tai klāt vēl piekto daļu!

32. Un ik desmito daļu no liellopiem un sīklopiem, ikvienu, kas gājis zem rīkstes, – desmito daļu lai svēta Kungam!

33. Lai neviens neskatās, kas labs, kas slikts, lai neko nemaina, bet, ja samainījis, tad gan tas, gan iemainītais ir svēts – tas nevar tikt izpirkts.”

34. Šie ir baušļi, ko Kungs caur Mozu pavēlēja Israēla dēliem Sīnaja kalnā.