3. Mozus 4 LTV1965
1. Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
2. „Runā uz Israēla bērniem un saki: Ja kāds apgrēkojas, neapzinādamies pret kādu no tā Kunga baušļiem, kas tam nebija jādara, bet viņš ir to tomēr izdarījis, kaut vai tikai pret vienu no tiem;
3. Ja priesteris, kas ir svaidīts, ir apgrēkoiies tautas priekšā, ka viņš ļaudis apgrēcina, tad lai viņš savu grēku dēļ nes upuri, tāpēc ka viņš ir grēkojis; viņam ir jāupurē tam Kungam par grēku upuri jauns vērsis bez vainas.
4. Lai viņš pieved vērsi pie saiešanas telts durvīm tā Kunga priekšā, tad lai viņš liek savu roku uz vērša galvas, tad lai viņš vērsi nokauj tā Kunga priekšā.
5. Un tad lai svaidītais priesteris paņem vērša asins tiesu un ienes saie-šanas teltī.
6. Tur priesterim savs pirksts jāiemērc asinīs un septiņas reizes jāslaka asinis tā Kunga priekšā, tas ir svētās vietas priekškara priekšā.
7. Un priesterim daļa asiņu ir jāliek uz altāpa ragiem kā kvēpināmais upuris, kur dārgas zāles tiek dedzinātas saiešanas teltī tā Kunga priekšā; bet pārējās vērša asinis ir jāizlej uz dedzi-nāmo upuru altāpa grīdas; tas atrodas saiešanas telts ieejas priekšā.
8. Un visi grēku upupa vērša tauki lai tiek noņemti nost no tā, visi tie tauki, kupi apklāj iekšas, kā arī tauki, kupi ir pie iekšām,
9. Un abas nieres un tauki, kupi ir pie nierēm, un tie, kupi ir pie gurniem, un atlikušie tauki, kuri ir pie aknām un pie nierēm, ir jānodala nost,
10. Tāpat kā tie tiek nodalīti nost no vērša pateicības upurī, un priesterim tie ir jāsadedzina uz dedzināmo upupu altāpa kā kvēpināmais upuris.
11. Bet vērša āda un visa viņa gaļa ar galvu un ar kājām, arī iekšas ar tā zarnu saturu
12. Un viss vērsis ir jāiznes ārā no nometnes uz kādu tīru vietu, kur pelni tiek izgāzti, un tur viņš ir jāsadedzina malkas ugunskurā; tas ir sadedzināms pie izgāzto pelnu kaudzes.
13. Bet ja visa Israēla draudze maldītos un kristu slepenā grēkā, kas nav zināms draudzei, kaut vai tie būtu pārkāpuši tikai vienu vienīgu aizliegumu no tā Kunga aizliegumiem, kādu tiem nebija atļauts darīt, —tad tie kļūst vainīgi.
14. Un kad nodarītais grēks kļūst zināms, tad lai visa draudze atved jaunu vērsi par grēku upuri un lai to pieved pie saiešanas telts durvīm.
15. Un draudzes vecaji lai liek savas rokas uz vērša galvas tā Kunga priekšā un lai nokauj vērsi tā Kunga priekšā.
16. Un svaidītais priesteris lai ienes daļu vērša asiņu saiešanas teltī.
17. Un lai priesteris iemērc savu pirkstu asinīs un kādu dalu no asinīm lai slaka septiņas reizes tā Kunga priekšā pret priekškaru.
18. Un tad viņam daļa no asinīm jāliek uz altāpa ragiem, kas atrodas tā Kunga priekšā saiešanas teltī, bet atli-kušās asinis viņam jāizlej uz pamatiem dedzināmo upupu altārim, kas atrodas pie saiešanas telts durvīm.
19. Un visi tauki ir viņam jānoņem nost, un tie jāsadedzina uz altāpa.
20. Un ar šo vērsi jārīkojas tāpat, kā rīkojas ar grēka upupa vērsi; tā lai ar to rīkojas. Priesteris lai viņu labad salīdzinās, lai viņiem tiek piedots.
21. Un atlikušais vērsis ir jāiznes ārā no nometnes un ir tā jāsadedzina, kā tika sadedzināts pirmais vērsis; tas ir draudzes grēku upuris.
22. Bet ja virsaitis netīšām apgrē-kojas un dara tikai pret vienu no tā Kunga, sava Dieva, aizliegumiem, ko Viņš ir piekodinājis, ka tā nebūs nekādi, —ari nespēka brīžos ne, darīt, tad viņš ir vainīgs.
23. Un japārkāpums kļūst zināms, kādā viņš ir apgrēkojies, tad lai viņš par savu upupa dāvanu atved āzi, kas ir bez vainas.
24. Un lai viņš liek savu roku uz āža galvas un to nokauj tanī vietā, kur pa-rasti dedzināmais upuris tiek nokauts, —tā Kunga priekšā tas ir grēku upuris.
25. Un priesteris lai ņem ar pirkstu daļu no grēku upupa asinīm un liek tās uz dedzināmā upupa altāpa ragiem, bet pārējās asinis lai izlej uz dedzināmo upupu altāra grīdas.
26. Bet visus viņa taukus lai sadedzina par kvēpināmo upuri uz altāpa, kā kaujamā pateicības upurī; priesteris lai viņa labad salīdzinās, bet lai viņam tiek piedots.
27. Bet ja kāds cilvēks no vienkāršiem ļaudīm netīšā prātā apgrēkojas, ka tas dara kaut tikai vai pret vienu no aizliegumiem, ko tas Kungs aizliedzis, ka to nebija darīt, tad tas ir vainīgs.
28. Un ja pārkāpums kļūst zināms, kādā tas apgrēkojies, tad lai viņš kā upupa dāvanu par savu grēku, kādu viņš ir darījis, atved jaunu kazu, kas ir bez vainas.
29. Un lai viņš liek roku uz grēku upura galvas, un viņš lai nokauj grēku upuri, kur dedzināmā upupa vieta.
30. Un lai priesteris ņem daļu no tā asinīm ar savu pirkstu un liek tās uz dedzināmā upura altāpa ragiem, bet pārējās asinis viņš lai izlej uz altāra grīdas.
31. Bet viņš lai noņem visus tā taukus, itin kā tie tiek noņemti no kaujamā pateicības upura, un lai priesteris taukus aizdedzina uz altāpa par kvēpināmo upuri tam Kungam par saldu smaržu. Priesteris lai viņa dēļ salīdzinās, bet viņam lai top piedots.
32. Bet gadījumā, ja tiek nesta avs par grēka upura dāvanu, tad tai jābūt nevainojamai aitiņai.
33. Un lai viņš liek roku uz grēku upura galvas un to nokauj par grēku upuri vietā, kupā tiek kauti dedzināmie upuri.
34. Un lai priesteris ņem daļu asiņu no grēku upupa ar savu pirkstu un liek tās uz dedzināmo upupu altāra, bet atlikušās asinis viņš lai izlej uz altāpa grīdas.
35. Bet visus tās taukus lai noņem, tāpat kā tie tika noņemti avij dedzināmā upurī, kas pateicībai upurēts, un lai priesteris tos sadedzina uz altāra par uguns upuri tam Kungam; un priesteris lai gūst salīdzināšanos par viņa grēku, ko tas darījis, bet viņam grēks upupa dēļ lai tiek piedots.“