3. Mozus 5 NLB

1. Ja kāds ir grēkojis – būdams liecinieks, nav ņēmis vērā tiesas nozvērinājumu: ja viņš ir redzējis vai dzirdējis un zina, bet nesaka, tad viņš nes vainu.

2. Ja kāds ir pieskāries kaut kam nešķīstam – nešķīsta zvēra maitai, nešķīsta lopa maitai vai nešķīsta rāpuļa maitai – un tas viņam palicis apslēpts, arī tad viņš ir kļuvis nešķīsts un vainīgs.

3. Ja viņš pieskaras cilvēka nešķīstībai, visādai nešķīstībai, kas dara nešķīstu, un tas viņam paliek apslēpts – kad viņš to uzzina, viņš ir vainīgs.

4. Ja kāds bez apdoma zvēr darīt ļaunu vai labu – visu, ko vien cilvēks var bez apdoma zvērēt, un tas viņam paliek apslēpts – kad viņš to uzzina, viņš ir vainīgs jebkurā gadījumā.

5. Ja kādā no šiem gadījumiem viņš ir vainīgs un atzīst, ka grēkojis,

6. tad lai viņš nes vainas upuri Kungam par savu grēku, ar ko grēkojis, – no sīklopiem avi vai kazu par grēku upuri, un priesteris viņam lai veic izlīgumu par grēku.

7. Bet, ja viņam nav rocības priekš avs, lai par to, ko grēkojis, nes kā vainas upuri Kungam divas dūjas vai divus balodēnus – vienu kā grēku upuri un vienu kā sadedzināmo upuri.

8. Lai viņš nes tos priesterim, un tas pirmo lai pienes grēku upuri – nokniebj tam galvu pie kakla, bet nost nenodala.

9. Lai slaka grēku upura asinis uz altāra malas, bet pārējās asinis lai tiek uz altāra pamata – tas ir grēku upuris.

10. Bet otrs lai ir sadedzināmais upuris pēc tā kārtības, lai priesteris viņam veic izlīgumu par grēku, ko viņš grēkojis, un viņam tiek piedots.

11. Bet, ja viņam nav rocības priekš divām dūjām vai diviem balodēniem, tad upurveltē par to, ko grēkojis, lai nes desmito daļu ēfas labāko miltu par grēku upuri, eļļu pār tiem lai nelej un vīraku neliek, jo tas ir grēku upuris.

12. Lai viņš nes tos priesterim, un priesteris lai pagrābj pilnu sauju kā piemiņas daļu un kvēpina uz altāra virs Kunga dedzināmajiem upuriem – tas ir grēku upuris.

13. Lai priesteris viņam veic izlīgumu par grēku, ar ko viņš grēkojis kādā no šīm lietām, un viņam tiek piedots. Pārējais paliek priesterim tāpat kā labības dāvanas gadījumā.”

14. Un Kungs sacīja Mozum:

15. “Ikviens, kas novēršas un neapzināti grēko pret kādu Kunga svētumu, lai nes Kungam vainas upuri, aunu bez vainas no sīklopiem, pēc tava vērtējuma divus sudraba šekeļus vērtu, pēc svētvietas šekeļa mērot, tas ir vainas upuris.

16. Un, kas pret svētumu grēkots, tas jāatlīdzina, un vēl piektdaļa jāpieliek klāt un jādod priesterim, lai priesteris veic izlīgumu par viņa grēku, pienesot vainas upura aunu, un viņam tiek piedots.

17. Bet, ja kāds grēko un rīkojas pret kādu Kunga bausli, ko nedrīkst darīt, un nezina to – viņš ir vainīgs un nes savu vainu.

18. Viņš lai pienes aunu bez vainas no sīklopiem, pēc tava vērtējuma vainas upura vērtu, un lai priesteris veic izlīgumu par viņa grēku viņa kļūmes dēļ, ko viņš neapzināti darījis, – lai viņam tiek piedots.

19. Tas ir vainas upuris, jo vaina tam ir pret Kungu.”

20. Un Kungs sacīja Mozum:

21. “Ikvienam, kas grēko un novēršas no Kunga – apmelo savu tuvāko aizdevuma lietā vai par to, kas tam uzticēts, vai laupīšanā, vai apspiež savu tuvāko,

22. vai atradis pazaudēto un melo par to, un melīgi zvēr par kādu no šīm lietām, ko kāds cits darījis, – tas ir grēks.

23. Ja kāds ir grēkojis un ir vainīgs, tad lai atdod atpakaļ nolaupīto, ko laupījis, vai izspiesto, ko izspiedis, vai aizdevumu, ko bija aizņēmies, vai pazudušo, ko atradis.

24. Viss, par ko viņš melīgi zvērējis, jāatlīdzina pilnā mērā un vēl piektdaļa jāpieliek klāt – viņam tas ir jāatdod īpašniekam tajā dienā, kad pienes vainas upuri.

25. Viņam ir jānes Kungam vainas upuris – auns bez vainas no sīklopiem, pēc tava vērtējuma vainas upura vērts, tas jādod priesterim.

26. Priesteris veiks izlīgumu par viņa grēku Kunga priekšā, un viņam tiks piedots viss, ko viņš darījis, būdams vainīgs.”