3. Mozus 6 NLB
1. Kungs sacīja Mozum:
2. “Pavēli Āronam un viņa dēliem: šī ir sadedzināmā upura kārtība. Sadedzināmais upuris lai paliek altāra pavardā visu nakti līdz rītam, un altārī lai kvēl uguns.
3. Priesteris lai apvelk linu drānas, lai uzvelk linu īsbikses uz miesas un izgrābj pelnus no tā, ko sadedzināmā upura uguns ir aprijusi uz altāra, un izber tos blakus altārim.
4. Tad lai viņš novelk drānas, uzvelk citas un iznes pelnus ārpus nometnes uz šķīstu vietu.
5. Uguns altārī lai kvēl un neapdziest, priesteris lai katru rītu dedzina tur malku, sakārto uz tās sadedzināmo upuri un kvēpina virs tā miera upura taukus.
6. Uguns vienmēr lai kvēl uz altāra, lai tā neapdziest.
7. Šis ir likums par labības dāvanu. Lai Ārona dēli pienes to Kungam altāra priekšā.
8. Lai ņem sauju labāko labības dāvanas miltu ar eļļu un vīraku, kas pār labības dāvanu, un kvēpina uz altāra par tīkamu smaržu, par piemiņas daļu Kungam.
9. Atlikumu lai ēd Ārons un viņa dēli – neraudzētu lai to ēd svētā vietā, lai ēd to Saiešanas telts pagalmā.
10. Lai to necep ar raugu! Es tiem esmu devis daļu no dedzināmajiem upuriem – tas ir svētumu svētums tāpat kā grēku upuris un vainas upuris.
11. Ikviens Ārona dēls lai ēd to, šis ir mūžīgs likums uz jūsu paaudzēm par Kunga dedzināmajiem upuriem – katrs, kas tiem pieskaras, top svēts!”
12. Un Kungs sacīja Mozum:
13. “Šī ir upurvelte, kas Āronam un viņa dēliem jāpienes tajā dienā, kad tie tiks svaidīti, – katru reizi desmito daļu ēfas labāko miltu par labības dāvanu, pusi rītā un pusi vakarā.
14. Lai to taisa uz plāts, iejautu eļļā, lai labības dāvanu cep, sadala gabalos un pienes par tīkamu smaržu Kungam.
15. Lai to dara svaidīts priesteris, kas pēc viņa nāks no viņa dēliem. Tas ir mūžīgs likums – tā visa jākvēpina Kungam.
16. Katra priestera labības dāvana lai tiek kvēpināta pilnīgi visa – to lai neēd!”
17. Un Kungs sacīja Mozum:
18. “Saki Āronam un viņa dēliem: šis ir likums par grēku upuri. Grēku upuri lai kauj Kunga priekšā tajā vietā, kur kauj sadedzināmo upuri, – tas ir svētumu svētums!
19. Priesteris, kas to upurē par grēkiem, lai ēd to svētā vietā, lai tas tiek ēsts Saiešanas telts pagalmā.
20. Katrs, kas pieskaras tā gaļai, top svēts, bet, ja uz drānām uzšļakstās asinis, uzšļakstītais tev jānomazgā svētā vietā.
21. Māla trauku, kur tas vārīts, lai sadauza, bet, ja tas vārīts vara traukā, lai to izberž un izskalo ar ūdeni.
22. Ikviens priesteris lai ēd to – tas ir svētumu svētums!
23. Bet nevienu grēku upuri, kura asinis ir nestas uz Saiešanas telti, lai veiktu izlīgumu par grēku svētvietā, nedrīkst ēst – to lai sadedzina ugunī!