3. Mozus 7 NLB
1. Šis ir likums par vainas upuri – tas ir svētumu svētums!
2. Vainas upuri lai kauj vietā, kur kāva sadedzināmo upuri, un tā asinis lai slaka pār altāri visapkārt.
3. Lai pienes visus tā taukus – taukasti un taukus, kas klāj iekšas,
4. bet abas nieres un taukus, kas pie tām, kas pie lieliem un kas atlicis pie aknām un nierēm, lai noņem.
5. Priesteris lai kvēpina tos uz altāra par dedzināmo upuri Kungam – tas ir vainas upuris.
6. Ikviens priesteris lai to ēd, lai ēd to svētvietā – tas ir svētumu svētums!
7. Gan grēku upurim, gan vainas upurim ir viens likums – tas tiek priesterim, kas to pienes kā izlīgumu par grēku.
8. Ja priesteris par kādu pienes sadedzināmo upuri, lai sadedzināmā upura āda tiek priesterim.
9. Ik labības dāvana, kas cepta krāsnī, un viss, kas gatavots pannā vai uz plāts, lai tiek priesterim, kas to pienes.
Pateicības upura pienešanas kārtība10. Un ik labības dāvana, kas iejauta eļļā vai sausa, lai tiek Ārona dēliem – visiem vienādi!
11. Šis ir likums par miera upuriem, kas tiek pienesti Kungam.
12. Ja tos pienes par pateicību, lai pienes kā pateicības upuri – eļļā iejautus neraudzētus cepumus un ar eļļu apziestus neraudzētus plāceņus, un cepumus no labiem miltiem, iejautus eļļā.
13. Tas pienesams kopā ar raudzētas maizes klaipiem kā miera upuris par pateicību.
14. Katrā upurveltē vienu no katra upura lai pienes Kungam par cilājamo upuri. Tas lai tiek priesterim, kas slacījis miera upura asinis.
15. Pateicības miera upura gaļa lai tiek apēsta pienešanas dienā – lai no tās nepaliek līdz rītam.
16. Bet, ja upurvelte ir solījuma vai labprātīgais upuris, to lai ēd dienā, kad upuri pienes; kas no tā palicis līdz rītam, lai apēd.
17. Kas no upura gaļas paliek trešajā dienā, to lai sadedzina ugunī.
18. Ja miera upura gaļu ēdīs vēl trešajā dienā, tas pienesējam netiks pieņemts un netiks pieskaitīts – tā būs nešķīsta gaļa, un, kas to ēdīs, nesīs vainu.
19. Gaļa, kas saskārusies ar jebko nešķīstu, lai netiek ēsta, to lai sadedzina ugunī. Katrs, kas šķīsts, var ēst upura gaļu.
20. Ikviens, kas ēdīs miera upura gaļu, kas veltīta Kungam, būdams nešķīsts, lai tiek nošķirts no savas tautas.
Aizliegums ēst taukus un asinis21. Ikviens, kas pieskaras jebkam nešķīstam – cilvēka nešķīstībai vai nešķīstam lopam, vai nešķīstam rāpulim – un ēd miera upura gaļu, kas veltīta Kungam, lai tiek nošķirts no savas tautas.”
22. Un Kungs sacīja Mozum:
23. “Saki Israēla dēliem: neēdiet ne vērša, ne avs, ne kazas taukus!
24. Maitas taukus un saplosīta lopa taukus var lietot jebkurai vajadzībai, bet ēst tos neēdiet!
25. Ikviens, kas ēd tāda lopa taukus, kas dedzināmajā upurī pienests Kungam, – kas to ēdis, lai tiek nošķirts no savas tautas!
26. Lai kur jūs dzīvotu, nekad neēdiet asinis – ne putna, ne lopa!
Priestera daļa27. Ikviens, kas ēd asinis, lai tiek nošķirts no savas tautas!”
28. Un Kungs sacīja Mozum:
29. “Saki Israēla dēliem: kas pienes miera upuri Kungam, lai nes Kungam upurveltē daļu no sava miera upura,
30. pats savām rokām lai nes dedzināmo upuri Kungam, lai nes taukus un krūts daļu – lai to šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā.
31. Priesteris lai kvēpina taukus uz altāra, bet krūts daļa lai tiek Āronam un viņa dēliem.
32. Kā cilājamo upuri, labo cisku no saviem miera upuriem, dod priesterim –
33. tam Ārona dēlam, kurš pienes miera upura asinis un taukus, par viņa daļu lai tiek labā ciska,
34. jo līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura cisku es esmu ņēmis no Israēla dēliem, no viņu miera upuriem, un es došu to priesterim Āronam un viņa dēliem par mūžīgu likumīgu daļu no Israēla dēliem.”
35. Tā ir Ārona daļa un viņa dēlu daļa no Kunga dedzināmajiem upuriem dienā, kad tie tiek iecelti par priesteriem Kungam.
36. To Kungs Israēla dēliem pavēlējis viņu svaidīšanas dienā, tas ir mūžīgs likums uz viņu paaudzēm.
37. Šis ir likums par sadedzināmo upuri, par labības dāvanu, par grēku upuri, par vainas upuri, par priesteru iecelšanas upuriem un miera upuriem,
38. ko Kungs pavēlējis Mozum Sīnaja kalnā dienā, kad viņš pavēlēja Israēla dēliem pienest upurus Kungam Sīnaja tuksnesī.