Lūkas ev. 13 NLB
1. Tajā brīdī atnāca kādi cilvēki un pavēstīja Jēzum par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem.
2. Jēzus tiem atbildēja, sacīdams: “Vai jums šķiet, ka šie galilejieši ir bijuši grēcīgāki par citiem galilejiešiem, ka tā cietuši?
3. Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.
4. Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, kuriem uzkrita tornis Sīloāmā un tos nosita, bija to pelnījuši vairāk nekā citi Jeruzālemē?
Līdzība par neauglīgo vīģes koku5. Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.”
6. Tad viņš stāstīja šādu līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja tajā augļus, bet neatrada.
7. Un viņš sacīja dārza kopējam: redzi, jau trīs gadus es te nāku cerībā atrast augļus šajā vīģes kokā, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi!
8. Bet dārza kopējs atbildēja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aproku un apmēsloju.
Jēzus sabatā dziedina savilkto sievieti9. Un, ja tas turpmāk dos augļus, labi; bet, ja ne, tad nocērt to.”
10. Kādā sinagogā viņš mācīja sabatos.
11. Redzi, bija sieviete, kurai jau astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, un viņa bija salīkusi un nespēja iztaisnoties.
12. Jēzus, viņu ieraudzījis, pieaicināja sev klāt un sacīja: “Sieviete, tu esi atbrīvota no savas slimības.”
13. Viņš tai uzlika rokas, un viņa tūdaļ iztaisnojās un sāka godināt Dievu.
14. Bet sinagogas priekšnieks, saskaities, ka Jēzus dziedina sabatā, vērsās pie ļaužu pūļa: “Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tad nāciet tajās un topiet dziedināti, bet ne sabatā.”
15. Bet Kungs viņam atbildēja: “Liekuļi, vai tad sabatā jebkurš no jums neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles un neved to dzirdināt?
16. Redzi, vai šo Ābrahāma meitu, kuru sātans ir turējis sasietu jau astoņpadsmit gadus, nevajadzēja sabatā atbrīvot no saitēm?”
17. Viņam tā runājot, visi viņa pretinieki nokaunējās, bet ļaužu pūlis priecājās par tām brīnumainajām lietām, kas notika caur viņu.
18. Tad viņš teica: “Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko lai to salīdzinu?
19. Tā līdzīga sinepju graudiņam, kuru cilvēks ņēma un iesēja savā dārzā, un tas izauga un kļuva par koku, un debesu putni ligzdoja tā zaros.”
20. Vēlreiz viņš sacīja: “Ar ko lai salīdzinu Dieva valstību?
21. Tā ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.”
22. Viņš mācīdams pārstaigāja pilsētas un ciemus, ejot ceļā uz Jeruzālemi.
23. Kāds viņam jautāja: “Vai tikai nedaudzi tiks izglābti?” Viņš tiem atbildēja:
24. “Cīnieties ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo es jums saku, daudzi centīsies ieiet, bet nespēs.
25. Ja jūs tikai tad, kad nama saimnieks piecelsies un durvis aizslēgs, ārpusē stāvēdami, sāksiet klauvēt pie durvīm un teikt: kungs, atver mums! – viņš jums atbildēs: es jūs nepazīstu un nezinu, no kurienes jūs esat.
26. Tad jūs teiksiet: mēs kopā ar tevi ēdām un dzērām, un tu mācīji mūs ielās.
27. Un viņš jums atbildēs: es nezinu, no kurienes jūs esat. Atkāpieties no manis, jūs visi ļauna darītāji!
28. Tur būs vaimanas un zobu griešana, kad jūs redzēsiet Ābrahāmu un Īzaku, un Jēkabu, un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā.
29. Un tie nāks no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem un apsēdīsies pie galda Dieva valstībā.
30. Redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.”
31. Tad pienāca daži farizeji un viņam sacīja: “Aizej no šejienes un dodies prom, jo Hērods grib tevi nonāvēt.”
32. Viņš tiem sacīja: “Ejiet un sakiet šai lapsai: redzi, es izdzenu dēmonus un dziedinu vēl šodien un rīt, bet trešajā dienā es pabeigšu.
33. Patiešām, šodien un rīt un vēl nākamajā dienā man ir jābūt ceļā, jo neklājas pravietim tikt nonāvētam ārpus Jeruzālemes.
34. Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es esmu gribējis sapulcināt tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt.
35. Redzi, jūsu nams jums ir atstāts izpostīts. Un es jums saku: jūs vairs neredzēsiet mani, līdz nāks laiks, kad jūs teiksiet: svētīts, kas nāk Kunga vārdā!”