Lūkas ev. 17 NLB
1. Vēl viņš saviem mācekļiem teica: “Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai! tam, caur ko tā nāk!
2. Tādam labāk, ja tam dzirnakmeni uzkar kaklā un to iemet jūrā, nekā tas apgrēcina vienu no šiem mazajiem.
3. Pielūkojiet! Ja tavs brālis grēko, norāj viņu un, ja viņš nožēlo, piedod viņam.
4. Un, pat ja viņš grēkotu pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes vērstos pie tevis, sacīdams: es nožēloju, – piedod viņam.”
5. Un apustuļi sacīja Kungam: “Vairo mums ticību.”
6. Bet Kungs sacīja: “Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš, jūs sacītu šim zīdkokam: tiec izrauts ar visām saknēm un iestādīts jūrā, – un tas jums paklausītu.
7. Kurš no jums savam kalpam, kas ganījis vai aris, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: tūlīt nāc un sēdies pie galda!
8. Vai tad viņš tam neteiks: pagatavo man azaidu un tad, aplicis priekšautu, apkalpo mani, kamēr paēdu un padzeru; un pēc tam ēdīsi un dzersi tu.
9. Vai gan viņam jāpateicas kalpam, ka tas izpildījis visu, kas pavēlēts?
Jēzus dziedina desmit spitālīgos10. Tāpat arī jūs, kad būsiet izpildījuši visu, kas jums pavēlēts, sakiet: mēs esam nederīgi kalpi, un mēs esam izdarījuši vien to, ko vajadzēja darīt.”
11. Ceļā uz Jeruzālemi viņš nonāca apvidū starp Samariju un Galileju.
12. Viņam ieejot kādā ciemā, pretī nāca desmit spitālīgi vīri. Tie apstājās iztālēm un
13. skaļā balsī sauca: “Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!”
14. Tos ieraudzījis, viņš tiem sacīja: “Ejiet un rādieties priesteriem.” Un notika, ka tie ceļā tapa šķīsti.
15. Viens no tiem, redzēdams, ka ir izārstēts, griezās atpakaļ, skaļā balsī slavēdams Dievu.
16. Un, Jēzum pateikdamies, tas krita uz sava vaiga pie viņa kājām; tas bija samarietis.
17. Jēzus vērsās pie tā un sacīja: “Vai tad visi desmit nekļuva šķīsti no spitālības? Kur ir tie deviņi?
18. Vai tad cits neviens neatradās, kas grieztos atpakaļ un pagodinātu Dievu, kā vien šis cittautietis?”
19. Viņš tam sacīja: “Celies un ej! Tava ticība tevi ir izglābusi.”
20. Uz farizeju jautājumu, kad nāks Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāks redzamā veidā.
21. Nedz arī kādi sacīs: redzi, šeit! – vai: tur! – jo, redzi, Dieva valstība ir jūsu vidū.”
22. Bet mācekļiem viņš sacīja: “Nāks dienas, kad jūs ilgosieties redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsiet.
23. Kad jums sacīs: redzi, tur! Redzi, šeit! – neejiet un nedzenieties tam pakaļ!
24. Jo kā zibens, kas uzplaiksnī un apspīd debesis no vienas malas līdz otrai, tā arī Cilvēka Dēls parādīsies.
25. Bet pirms tam viņam vajadzēs daudz ciest un tikt šīs paaudzes atmestam.
26. Un, tāpat kā notika Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla dienās.
27. Tie ēda un dzēra, un precējās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus pazudināja.
28. Tāpat kā tas notika Lata dienās: tie ēda un dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja.
29. Bet tajā dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus pazudināja.
30. Tāpat būs arī tajā dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.
31. Ja kāds tajā dienā būs uz jumta un viņa mantas būs mājā, lai tas nekāpj zemē tās paņemt, un, ja kāds būs laukā, tas lai negriežas atpakaļ.
32. Atcerieties Lata sievu!
33. Kas savu dzīvību meklēs paglābt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to pasargās dzīvu.
34. Es jums saku: tajā naktī divi būs vienā gultā – viens tiks paņemts, bet otrs atstāts.
35. Būs divas, kas kopā mals – viena tiks paņemta, bet otra atstāta.”
37. Tie vērsās pie viņa, jautādami: “Kur tā notiks, Kungs?” Viņš atbildēja: “Kur būs maita, tur salidos ērgļi.”