Lūkas ev. 2 LTV1965
1. Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus.
2. Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijs valdīja Sirijā.
3. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs Savā cilts pilsētā.
4. Arī Jāzeps no Galilejas no Nācaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Betlēmi, tāpēc ka viņs bija no Dāvida nama un cilts,
5. Ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta.
6. Un tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt.
7. Un viņai piedzima pirmdzimtais dēls, un viņa to ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija telpas tai mājvietā.
8. Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja nakti savus lopus,
9. Un tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
10. Bet eņģelis uz tiem sacīja: „Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks:
11. Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs.
12. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.“
13. Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja:
14. „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.“
15. Un kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gāni runāja savā starpā: „Eima tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko tas Kungs mums licis paziņot.“
16. Un tie steigdamies nāca un atrada ir Mariju, ir Jāzepu un bērniņu, silē gulošu.
17. Bet to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu.
18. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši.
19. Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī.
20. Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.
21. Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms viņš bija iedzimis mātes miesās.
22. Un kad viņas šķīstīšanas dienas bija beigušās pēc Mozus bauslības, tad tie viņu nesa uz Jeruzālemi, lai to stādītu tam Kungam priekšā
23. Pēc tā Kunga bauslības priekšraksta: Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai ir Dievam svētīts;
24. Un lai nestu upuri pēc Dieva bauslības priekšraksta: Vienu pāri ūbeļu, vai divus jaunus baložus.
25. Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzalemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā.
26. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, tiekams nebūšot redzējis tā Kunga Svaidīto.
27. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Dieva namā, kad vecāki Jēzus bērnu ie-nesa, lai izpildītu pie viņa bauslības paražu,
28. Tad to uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29. „Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, kā tu esi sacījis;
30. Jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu,
31. Ko tu esi sataisījis visiem ļaudīm.
32. Gaismu, apgaismot pagānus un par slavu saviem Israēla ļaudīm.“
33. Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
34. Un Sīmeans tos svētīja un sacīja Marijai, viņa mātei: „Redzi, viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī.
35. Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, lai daudz siržu domas nāktu zināmas.“
36. Un tur bija viena praviete, Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37. Un tā bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem; tā nešķīrās no Dieva namā, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu.
38. Tā arī tai pašā stundā piegāja un slavēja to Kungu, par to runādama uz visiem, kas Jeruzālemē gaidīja uz pestī-šanu.
39. Un visu pēc tā Kunga bauslības izpildījuši, tie atgriezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.
40. Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, uņ Dieva žēlastība bija ar viņu.
41. Un viņa vecāki gāja ikgadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.
42. Kad nu viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
43. Un kad svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un viņa māte to nezināja.
44. Bet tie domāja, ka tas esot pie ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nostaigājuši, tie to meklēja pie radiem un pazīstamiem.
45. Un kad tie to neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, lai to meklētu.
46. Un pēc trim dienām tie viņu atrada templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot.
47. Un visi, kas viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par viņa saprašanu un viņa atbildēm.
48. Un viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un viņa māte uz to sacīja: „Mans dēls, kāpēc tu mums to esi darījis? Redzi, tavs tēvs un es, mēs tevi ar sāpēm esam meklējuši.“
49. Bet viņš tiem atbildēja: „Kam jūs esat mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?“
50. Bet tie neizprata uz viņiem sacīto vārdu.
51. Un viņš nogāja tiem līdz uz Nācareti un bija tiem paklausīgs. Bet viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
52. Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.