Lūkas ev. 21 NLB
1. Pacēlis acis, viņš ieraudzīja, ka bagātie met dāvanas tempļa ziedojumu traukā.
2. Un viņš redzēja kādu nabadzīgu atraitni, kas iemeta tur divas nieka artavas.
3. Viņš sacīja: “Patiesi es jums saku: šī nabadzīgā atraitne ir ziedojusi vairāk par visiem.
4. Jo tie visi ziedoja no savas pārpilnības, bet viņa no savas trūcības ziedoja visu, kas tai bija iztikai.”
5. Kad daži runāja par templi, ka tas izrotāts dārgakmeņiem un bagātām dāvanām, viņš sacīja:
6. “Nāks dienas, kad no tā, ko jūs tagad redzat, nepaliks akmens uz akmens, kas netiks nopostīts.”
7. Un viņam jautāja: “Skolotāj, kad tas būs, un kāda būs zīme, ka tas sāksies?”
8. Bet viņš sacīja: “Pielūkojiet, ka netiekat pievilti; jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: es tas esmu, – un: laiks ir pienācis. Nesekojiet tiem!
9. Bet, kad jūs dzirdēsiet par kariem un dumpjiem, nebīstieties! Jo tam tā papriekš jānotiek, bet tas vēl nebūs gals.”
10. Tad viņš tiem sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti,
11. būs lielas zemestrīces un vietu vietām bads un mēris, un no debesīm nāks baismīgas un lielas zīmes.
12. Bet pirms visa tā viņi gūstīs jūs un vajās, nodos sinagogās un cietumos, vedīs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ.
13. Tas jums ļaus par mani liecināt.
14. Tad nu apņemieties savās sirdīs iepriekš nedomāt par to, kā jūs aizstāvēsieties.
15. Jo es jums došu vārdus un gudrību, kam neviens no jūsu pretiniekiem nespēs pretī stāties vai pretī runāt.
16. Arī vecāki un brāļi, radinieki un draugi jūs nodos, un kādus no jūsu vidus nogalinās.
17. Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ.
18. Bet ne mats no jūsu galvas nenokritīs.
19. Ar savu izturību jūs iemantosiet dzīvību.
20. Bet, kad jūs ieraudzīsiet Jeruzālemi karaspēka ielenktu, tad ziniet, ka tās izpostīšana ir pienākusi.
21. Tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos, bet, kas pilsētā, lai iziet no tās un, kas laukos, lai neieiet tajā,
22. jo tās ir soda dienas, lai piepildītos viss, kas ir rakstīts.
23. Vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās; jo liels posts nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu.
24. Un viņi kritīs no zobena asmens un kā gūstekņi tiks aizvesti pie visām tautām, un Jeruzālemi bradās pagānu kājas, līdz viņu laiki piepildīsies.
25. Un zīmes būs uz saules un mēness, un zvaigznēm, un tautas uz zemes būs izmisumā un izbijušās, kālab jūra krāc un bango.
26. Cilvēki pamirs no bailēm, gaidot, kas nāks pār pasauli, jo debesu spēki tiks satricināti.
27. Un tad viņi redzēs Cilvēka Dēlu padebesīs nākam varenībā un lielā godībā.
28. Kad tas sāksies, tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas.”
29. Un viņš tiem stāstīja līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un citus kokus.
30. Kad tiem pumpuri sāk plaukt, jūs paši, to redzot, zināt, ka vasara ir jau tuvu.
31. Tāpat arī jūs, kad ieraudzīsiet to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir klāt.
32. Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.
Aicinājums būt nomodā33. Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
34. Bet piesargieties, ka jūsu sirdis nenotrulinās dzerot un plītējot un dzīves rūpestos un tā diena nepārsteidz jūs pēkšņi –
35. kā slazds. Tā nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.
36. Bet esiet nomodā, ik brīdi lūgdami, lai jūs spētu izbēgt no visa tā, kas notiks, un stāties Cilvēka Dēla priekšā.”
37. Tajās dienās viņš mācīja templī, bet naktis, izgājis ārā, viņš pavadīja uz tā sauktā Olīvkalna.
38. Un visa tauta jau rīta agrumā pulcējās pie viņa templī, lai klausītos viņā.