Lūkas ev. 22 LG8

1. Un Neraudzētās maizes svētki, ko sauc Pashā, bija tuvu.

2. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Viņu nokaut; jo tie bijās no ļaudīm.

3. Bet sātans iegāja iekš Jūdasa, kas tapa saukts Iskariots un bija viens no tiem divpadsmit.

4. Un tas nogāja un runāja ar augstiem priesteriem un kara virsniekiem, kā tas Viņu tiem nodotu.

5. Un tie tapa līksmi un norunāja, viņam naudu dot.

6. Un tas apsolīja un meklēja izdevīgu laiku, Viņu tiem nodot bez dumpja.

7. Bet neraudzētās maizes diena nāca, kur Pashā jērs bija jākauj.

8. Un Viņš Pēteri un Jāni sūtīja sacīdams: “Ejat un sataisāt mums Pashā jēru, ka ēdam.”

9. Bet tie uz Viņu sacīja: “Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?”

10. Un Viņš uz tiem sacīja: “Lūk, pilsētā ieejot jūs viens cilvēks sastaps, ūdens krūzi nesdams; seko viņam namā, kur viņš ieiet,

11. Un sakāt uz nama kungu: Mācītājs tev saka: kur ir tā vieta, kur lai Es ar Saviem mācekļiem ēdu Pashā jēru?

12. Un viņš jums rādīs vienu lielu, ar deķiem izklātu istabu, turpat to sataisiet.”

13. Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un Pashā jēru sataisīja.

14. Un kad tā stunda nāca, tad Viņš apsēdās un divpadsmit apustuļi līdz ar Viņu.

15. Un Viņš uz tiem sacīja: “Es sirsnīgi esmu vēlējies šo Pashā jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu.

16. Jo Es jums saku, ka Es vairs no tā neēdīšu, tiekams tas taps piepildīts Dieva valstībā.”

17. Un biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: “Ņemiet to un daliet to savā starpā.

18. Jo Es jums saku, Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekams Dieva valstība būs nākusi.”

19. Un maizi ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un tiem to deva sacīdams: “Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To dariet, Mani pieminēdami.”

20. Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena sacīdams: “Šis biķeris ir jaunā derība iekš Manām asinīm, kas par jums top izlietas.

21. Bet redzi, Mana nodevēja roka ir ar Mani pie galda.

22. Un Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas ir nolikts, tomēr ak vai, tam cilvēkam, kas Viņu nodod.”

23. Un tie iesāka apjautāties savā starpā, kurš jel viņu starpā tas esot, kurš to grasās darīt.

24. Un tur arī bāršanās cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot lielākais?

25. Bet Viņš uz tiem sacīja: “Pasaules ķēniņi valda, un varenie top saukti cienīgi kungi;

26. Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu starpā būs būt kā mazākajam, un augstākajam kā kalpotājam.

27. Jo kurš tas lielākais, vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu starpā kā tāds, kas kalpo.

28. Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis iekš Manām kārdināšanām,

29. Un tāpēc Es jums esmu novēlējis Valstību, kā Mans Tēvs Man to novēlējis,

30. Ka jums būs ēst un dzert pie Mana galda Manā Valstībā un sēdēt uz krēsliem, tiesāt divpadsmit Israēla ciltis.”

31. Un Tas Kungs sacīja: “Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ir ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.

32. Bet Es esmu lūdzis par tevi, ka tava ticība nemitētos. Un kad tu būsi atgriezies, tad stiprini savus brāļus.”

33. Bet tas uz Viņu sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.”

34. Bet Viņš sacīja: “Es tev saku, Pēteri, gailis šodien nedziedās, pirms tu trīs reiz nebūsi liedzies, ka tu Mani pazīsti.”

35. Un Viņš uz tiem sacīja: “Kad Es jūs esmu sūtījis bez maka un kulītes un kurpēm, vai jums kas trūcis?” Un tie sacīja: “Nekas!”

36. Tad Viņš uz tiem sacīja: “Bet tagad, kam maks ir, tas lai to ņem, tāpat arī kulīti. Un kam nav, tas lai savas drēbes pārdod un pērk zobenu.

37. Jo Es jums saku, ka vēl pie Manis būs piepildītam tapt, kas ir rakstīts: Viņš netaisniem ir līdzināts. Jo kas ir rakstīts par Mani, tas piepildās.”

38. Bet tie sacīja: “Kungs, redzi, še ir divi zobeni.” Un Viņš tiem sacīja: “Ir diezgan.”

39. Un izgājis Viņš staigāja pēc sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam sekoja.

40. Un tai vietā nācis Viņš uz tiem sacīja: “Lūdziet, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.”

41. Un Viņš novērsās no tiem akmens metiena tālumā un ceļos nometies lūdzās,

42. Un sacīja: “Tēvs, ja Tu gribi, tad ņem šo biķeri no Manis; tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek.”

43. Bet Viņam viens eņģelis no debesīm parādījās un Viņu stiprināja.

44. Un kad Viņš nāves bailēs cīnījās, tad Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.

45. Un no pielūgšanas cēlies Viņš nāca pie Saviem mācekļiem, un tos atrada aizmigušus aiz noskumšanas,

46. Un uz tiem sacīja: “Ko jūs guļat? Ceļaties un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā.”

47. Un Viņam vēl runājot, redzi, pulks ļaužu un viens no tiem divpadsmit, Jūdas vārdā, gāja tiem priekšā un nāca tuvu pie Jēzus, Viņu skūpstīt.

48. Bet Jēzus uz to sacīja: “Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?”

49. Un tie, kas pie Viņa bija, redzēdami, kas tur gribēja notikt, uz Viņu sacīja: “Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?”

50. Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam, un tam nocirta labo ausi.

51. Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ļaujat pat to,” un Viņš tam ausi aizskāra un to dziedināja.

52. Un Jēzus sacīja uz augstiem priesteriem un kara virsniekiem pie Dieva nama un vecajiem, kas Viņam bija nākuši virsū: “Jūs esat izgājuši tā kā pret slepkavu ar zobeniem un šķēpiem.

53. Es esmu bijis ikdienas pie jums Dieva namā, un jūs savas rokas Man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsas spēks.”

54. Un tie Viņu saņēma, veda un noveda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes.

55. Un kad tie uguni bija sakūruši nama vidū un kopā nosēdušies, Pēteris apsēdās viņu starpā.

56. Un viena kalpone, to redzēdama sēžam pie uguns, uzlūkoja to un sacīja: “Šis arīdzan bija pie Viņa.”

57. Bet tas Viņu aizliedza sacīdams: “Sieva, es Viņu nepazīstu.”

58. Un pēc maza brīža vēl cits to redzēdams sacīja: “Tu arīdzan esi no tiem.” Bet Pēteris sacīja: “Cilvēks, es neesmu.”

59. Un pēc vienas stundas cits to apstiprināja sacīdams: “Patiesi, šis arīdzan ir bijis pie Viņa, jo tas arīdzan ir Galilejs.”

60. Bet Pēteris sacīja: “Cilvēks, es nezinu, ko tu runā.” Un tūdaļ kad tas vēl runāja, gailis dziedāja.

61. Un Tas Kungs atgriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris pieminēja Tā Kunga vārdu, ka Tas uz viņu bija sacījis: “Pirms nekā gailis dziedās, tu Mani trīs reiz aizliegsi.”

62. Un ārā izgājis Pēteris gauži raudāja.

63. Bet vīri, kas Jēzu turēja, Viņu apmēdīja un sita.

64. Un tie Viņu aizklāja un sita Viņam vaigā un Viņam vaicāja sacīdami: “Uzmini, pravietis būdams, kurš Tevi sitis?”

65. Arī daudz citus vārdus tie uz Viņu sacīja, zaimodami.

66. Un kad gaisma ausa, tad sapulcējās ļaužu vecaji un augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tie To veda augšā priekš savas tiesas,

67. Un sacīja: “Ja Tu esi Kristus, tad saki mums.” Bet Viņš uz tiem sacīja: “Ja Es jums saku, tad jūs neticat;

68. Bet ja Es vaicāšu, tad jūs Man neatbildēsiet un Mani nelaidīsiet vaļā.

69. Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie Visspēcīgā Dieva labās rokas.”

70. Tad visi sacīja: “Vai tad Tu esi Dieva Dēls?” Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs to sakāt, un Es tas esmu.”

71. Un tie sacīja: “Kādas liecības mums vēl vajag? Mēs paši to esam dzirdējuši no Viņa mutes.”