Lūkas ev. 3 LG8

1. Piecpadsmitā ķeizara Tiberijus valdīšanas gadā, kad Pontius Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonites tiesā un Lizanijs valdnieks Abilenē,

2. Apakš augstiem priesteriem Annas un Kajafas, Dieva vārds notika uz Jāni, Zaharijas dēlu, tuksnesī.

3. Un viņš gāja pa visu Jordānes apgabalu, sludinādams kristību uz atgriešanos no grēkiem par grēku piedošanu.

4. Itin kā rakstīts pravieša Jesajas grāmatā, kas saka: “Saucēja balss tuksnesī: “Sataisiet Tā Kunga ceļu, dariet līdzenas Viņa takas.

5. Visas ielejas lai top pildītas, un visi kalni un pakalni lai top zemoti, un kas nelīdzens, lai top līdzens, un kas celmains, par staigājamu ceļu;

6. Un visa miesa redzēs Tā Kunga pestīšanu.””

7. Tāpēc viņš sacīja uz ļaudīm, kas izgāja, ka no viņa tiktu kristīti: “Jūs odžu dzimums, kas jums ir rādījis izbēgt no nākamās dusmības?

8. Tāpēc nesiet pienākamus atgriešanās augļus; un nesākat savā prātā sacīt: “Mums ir Ābrahāms par tēvu.” Jo es jums saku, ka Dievs no šiem akmeņiem Ābrahāmam spēj bērnus radīt.

9. Jau arī cirvis kokiem pie saknes pielikts; tāpēc ikkatrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un ugunī iemests.”

10. Un ļaudis tam jautāja un sacīja: “Ko tad mums būs darīt?”

11. Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kam divi svārki, tas lai dod tam, kam nav; un kam ir barība, lai dara tāpat.”

12. Bet arī muitnieki nāca, ka liktos kristīties, un uz to sacīja: “Mācītāj, ko mums būs darīt?”

13. Un viņš uz tiem sacīja: “Neņemiet vairāk, nekā jums ir nospriests.”

14. Bet arī karavīri tam jautāja un sacīja: “Ko tad mums būs darīt?” Un viņš uz tiem sacīja: “Nedariet nevienam pāri, neapmelojiet nevienu un esat mierā ar savu algu.”

15. Bet ļaudīm gaidot un visiem savā prātā par Jāni domājot, vai tas neesot Kristus,

16. Jānis visiem atbildēja sacīdams: “Es jūs gan kristīju ar ūdeni, bet Viens nāks, spēcīgāks, nekā es, Tam es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpju siksnas. Tas jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni;

17. Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu caur caurim un sakrās kviešus Savā klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.”

18. Arī vēl daudz citu ko mācīdams, viņš pasludināja ļaudīm evaņģēlija vēsti.

19. Bet Hērods, viens no četriem valdniekiem, no viņa norāts Hērodijas, Filipa, sava brāļa, sievas dēļ, un visa ļauna dēļ, ko Hērods bija darījis,

20. Pie visa tā arī šo vēl darīja, ka Jāni ieslēdza cietumā.

21. Un notikās, kad visi ļaudis tapa kristīti, un arī Jēzus bija kristīts un Dievu pielūdza, tad debesis atvērās,

22. Un Svētais Gars nolaidās uz Viņu redzamā ģīmī kā balodis; un balss atskanēja no debesīm sacīdama: “Tu esi Mans mīļais Dēls, pie Tevis Man ir labs prāts.”

23. Un Viņš pats, Jēzus, bija trīsdesmitā gadā un bija pēc ļaužu domām Jāzepa dēls, tas bija Ēlis dēls,

24. Tas Matata, tas Levija, tas Melhija, tas Janna, tas Jāzepa dēls,

25. Tas Matatijas, tas Amosa, tas Naūma, tas Eslija, tas Nagaja dēls,

26. Tas Mahāta, tas Matatijas, tas Semeina, tas Jāzepa, tas Jūdas dēls,

27. Tas Joannas, tas Rezas, tas Zerubabeļa, tas Šealtiēļa, tas Nerija dēls,

28. Tas Melhija, tas Addija, tas Kozama, tas Elmodama, tas Era dēls,

29. Tas Jāzepa, tas Eliēzera, tas Joruma, tas Matata, tas Levija dēls,

30. Tas Simeona, tas Jūdas, tas Jāzepa, tas Jonana, tas Eliakima dēls,

31. Tas Meleas, tas Menas, tas Matatas, tas Nātana, tas Dāvida dēls,

32. Tas Isajus, tas Obeda, tas Boasa, tas Salma, tas Nahšona dēls,

33. Tas Aminadaba, tas Rama, tas Hecrona, tas Pereca, tas Jūdas dēls,

34. Tas Jēkaba, tas Īzaka, tas Ābrahāma, tas Teraha, tas Nahora dēls,

35. Tas Seruga, tas Regua, tas Pelega, tas Ēbera, tas Šelus dēls,

36. Tas Kainana, tas Arfaksada, tas Šema, tas Noas, tas Lāmeha dēls,

37. Tas Matuzalas, tas Enoha, tas Jareda, tas Mahalaleēla, tas Kainana dēls,

38. Tas Enosa, tas Seta, tas Ādama dēls, tas Dieva.