Lūkas ev. 5 LG8

1. Bet notikās, kad ļaudis pie Viņa spiedās, Dieva vārdu dzirdēt, un Viņš stāvēja pie Ģenecaretes ezera,

2. Tad Viņš redzēja divas laivas pie ezera stāvam, bet zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus.

3. Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas Sīmanim piederēja, un tam lūdza, maķenīt no malas nocelt, un Viņš nosēdās un mācīja ļaudis no laivas.

4. Un beidzis runāt Viņš uz Sīmani sacīja: “Dodies uz augšu, un izmetiet savus tīklus, ka jūs lomu velkat.”

5. Un Sīmanis atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kungs, mēs cauru nakti strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es tīklu gribu izmest.”

6. Un kad tie to darīja, tad tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls saplīsa.

7. Un tie meta ar roku saviem biedriem, kas bija otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās gandrīz grima.

8. Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, tad viņš krita Jēzum pie kājām un sacīja: “Kungs, izej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”

9. Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par šo lomu, ko tie bija vilkuši;

10. Tāpat arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa darbabiedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: “Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot.”

11. Un tie vilka savas laivas pie malas un, visas lietas atstājuši, sekoja Viņam.

12. Un notikās, kad Viņš tur bija kādā pilsētā, redzi, tad kāds spitālības pilns cilvēks Jēzu redzēdams nometās uz savu vaigu, Viņu pielūdza un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt.”

13. Un roku izstiepis, Viņš to aizskāra sacīdams: “Es gribu, topi šķīstīts.” Un tūdaļ spitālība no tā nozuda.

14. Un Viņš tam pavēlēja, nevienam to nesacīt: “Bet noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis tiem par liecību.”

15. Un Viņa slava jo vairāk izpaudās, un daudz ļaudis sapulcējās, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām slimībām.

16. Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu.

17. Un notikās kādā dienā Viņam mācot, tad tur farizeji sēdēja un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas un Jeruzālemes pilsētām. Un Tā Kunga spēks parādījās Viņam dziedinājot,

18. Un redzi, vīri nesa uz gultas vienu cilvēku, tas bija paralizēts; un tie meklēja, to ienest un nolikt Viņa priekšā.

19. Un neatrazdami, kur viņu ienest, ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā.

20. Un Tas viņu ticību redzēdams uz to sacīja: “Cilvēks, tavi grēki tev ir piedoti.”

21. Un rakstu mācītāji un farizeji iesāka domāt pie sevis un sacīt: “Kas Tas tāds, ka Tas runā Dieva zaimošanas? Kas var grēkus piedot kā vien Tas Vienīgais Dievs?”

22. Bet nomanīdams viņu domas, Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ko jūs domājat savās sirdīs?

23. Kas ir vieglāki sacīt: tavi grēki tev ir piedoti, vai sacīt: celies un staigā?

24. Bet lai jūs zināt, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot, (tad Viņš uz paralizēto sacīja:) Es tev saku: celies un ņem savu gultu un ej uz savām mājām!”

25. Un tas tūdaļ viņiem redzot pacēlās, paņēma to, uz ko tas bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām Dievu slavēdams.

26. Un brīnīšanās visiem uzgāja, un tie slavēja Dievu: un tie bijāšanas pilni sacīja: “Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši.”

27. Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja vienu muitnieku, vārdā Levi, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “Seko Man.”

28. Un visu atstājis tas cēlās un sekoja Viņam.

29. Un Levi Viņam taisīja lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas līdz ar tiem apsēdās.

30. Un rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: “Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?”

31. Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Veseliem ārstus nevajag, bet vājiem.

32. Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”

33. Bet tie uz Viņu sacīja: “Kāpēc Jāņa mācekļi tik daudz gavē un Dievu lūdz, tā kā arī farizeju mācekļi, bet tavi ēd un dzer?”

34. Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kāzu ļaudīm jūs nevarat likt gavēt, kamēr līgavainis pie viņiem.

35. Bet nāks dienas, kad līgavainis tiem būs atņemts, tanīs dienās tad tie gavēs.”

36. Un Viņš sacīja uz tiem arī līdzību: “Neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām; citādi jaunais saplīsīs, un ielāps no jaunā nederēs uz veco.

37. Un neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos; citādi jaunais vīns traukus pārplēsīs un izgāzīsies, un trauki ies bojā;

38. Bet jaunu vīnu būs liet jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.

39. Un nevienam, kas veco dzēris, tūdaļ neiegribās jaunā, jo tas saka: vecais ir labāks.”