Malahija 1 NLB

1. Kunga vārda vēstījums, kas nācis caur pravieti Maleahiju.

2. “Es jūs mīlēju,” saka Kungs, “bet jūs sakāt: kā tad tu mīli mūs?! – Vai Ēsavs nav Jēkaba brālis? – saka Kungs, taču Jēkabu es mīlēju,

3. bet Ēsavu ienīdu un viņa kalnus par izpostījumu padarīju, viņa mantojumu – par tuksnesi šakāļiem!

4. Kaut Edoms saka: mēs iznīdēti, taču no drupām par jaunu uzcelsim! – Tā saka Pulku Kungs: viņi uzcels, bet es noplēsīšu! Viņus tāpat par ļaundariem dēvēs, par tautu, kas uz mūžiem apkaitinājusi Kungu!

5. Jūsu pašu acis to pieredzēs, tad jūs teiksiet: varens ir Kungs pār Israēla robežām!

6. Dēls lai godā tēvu un vergs – savu kungu, un, ja esmu tēvs, tad kur mans gods, ja esmu kungs, kur manis bijāšana? – tā Pulku Kungs saka jums, priesteriem, kas manu vārdu nievājuši! Bet jūs sakāt: kā tad mēs tavu vārdu nievājam?! –

7. Uz mana altāra pienesat sagānītu maizi! Un tad vēl jūs sakāt: kā tad mēs tevi esam apgānījuši?! – Sacījāt taču, ka Kunga galds nievājams!

8. Un, kad jūs pienesat upurēt aklu, vai tas nav ļaunums?! Kad pienesat tizlu un slimu – vai tas nav ļaunums?! Pienesiet to savam zemes pārvaldniekam, vai šis to gribēs, vai būs labvēlīgs?! – saka Pulku Kungs.

9. Un tagad lūdziet Dievu, lai viņš apžēlojas, ka tā esat darījuši! Vai viņš novērsīs no jums savu vaigu? – saka Pulku Kungs.

10. Kaut jūs būtu aizdarījuši durvis, lai velti nekvēl mans altāris, jūs man netīkat, saka Pulku Kungs, no jūsu rokām es labības dāvanu neņemšu!

11. Taču no saules lēkta līdz rietam lai mans vārds ir varens starp tautām, ik visur lai manam vārdam pienes kvēpināmo un šķīstu labības dāvanu, jo mans vārds ir varens starp tautām, saka Pulku Kungs.

12. Bet jūs to sagānāt, sacīdami: Kunga galds ir sagānīts, tas nedod nenieka, tik nederīgu ēdmaņu! –

13. Un vēl jūs sakāt: tas ir nieki, nav vērts! – saka Pulku Kungs, un jūs pienesat saplosītu, tizlu un slimu, un jūs pienesat labības dāvanu – no jūsu rokas es to negribu! – saka Kungs.

14. Lai nolādēts krāpnieks, kam ganāmpulkā ir sprigans auns, bet Kungam tas ziedo kropli, – jo es esmu varens ķēniņš, saka Pulku Kungs, un mans vārds ir bijājams tautās!