Marka ev. 11 LG8

1. Un kad tie tuvu pie Jeruzālemes nāca, pie Betfagas un Betānijas pie Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem,

2. Un uz tiem sacīja: “Noejat ciemā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsiet piesietu kumeļu, uz kā vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.

3. Un ja kas jums sacīs: Kāpēc jūs to dariet? Tad atsakāt: Tam Kungam tā vajag; un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.”

4. Un tie nogāja un atrada kumeļu ārā pie durvīm piesietu uz ielas, un to atraisīja.

5. Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, uz viņiem sacīja: “Ko jūs darāt, ka atraisiet kumeļu?”

6. Un viņi uz tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie tos atlaida.

7. Un viņi kumeļu atveda pie Jēzus un savas drēbes uzlika un Viņš sēdās tam virsū.

8. Un daudzi savas drēbes izklāja uz ceļu; un citi zarus cirta no kokiem un tos izkaisīja uz ceļu.

9. Un tie, kas gāja priekšā un kas sekoja, kliedza un sauca: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!

10. Slavēta ir mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna augstībā!”

11. Un Jēzus iegāja Jeruzālemē un Dieva namā. Un kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis, un jau vakars bija, tad Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betāniju.

12. Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst.

13. Un no tālienes redzēdams vienu vīģes koku, kam lapas bija, Viņš nāca, lai Viņš tanī ko atrastu, un pie tā piegājis Viņš neatrada nenieka kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks.

14. Un Jēzus atbildēja un sacīja tam: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” Un Viņa mācekļi klausījās.

15. Un tie nāca uz Jeruzālemi, un Dieva namā iegājis Viņš iesāka izdzīt visus, kas pārdeva un pirka Dieva namā, un apgāza mijēju galdus un baložu pārdevēju krēslus.

16. Un neļāva nevienu lietu nest caur Dieva namu.

17. Un mācīja un uz tiem sacīja: “Vai nav rakstīts: “Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām?” Bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.”

18. Un rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja, kā Viņu nomaitāt; jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka visi ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.

19. Un kad vakars metās, tad Viņš izgāja no pilsētas ārā.

20. Un no rīta agrumā garām iedami tie redzēja vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.

21. Pēteris atminējies uz Viņu sacīja: “Mācītāj, redzi, vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, tas ir nokaltis.”

22. Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ticat uz Dievu.

23. Jo patiesi, Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka: tad viņam notiks, ko viņš saka.

24. Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsiet, ticat, ka jūs dabūsiet, tad tas jums notiks.

25. Un kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodat, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu noziegumus.

26. Bet ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu noziegumus nepiedos.”

27. Un tie nāca atkal uz Jeruzālemi, un Viņam Dieva namā staigājot, nāca pie Viņa augstie priesteri un rakstu mācītāji un vecaji,

28. Un uz To sacīja: “Kādā varā Tu šo visu dari? Un kas Tev šo varu devis, ka Tu to dari?”

29. Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arīdzan jums vienu vārdu vaicāšu, un atbildiet Man; tad Es jums arīdzan sacīšu, kādā varā Es to daru.

30. Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem? Atbildiet Man.”

31. Un tie domāja savā starpā un sacīja: ja mēs sakām: “No debesīm,” tad Viņš sacīs: “Kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?”

32. Bet ja sacīsim: “No cilvēkiem,” - viņi bijās no ļaudīm. Jo visi Jāni turēja, ka tas patiešam ir pravietis.

33. Un tie atbildēja un uz Jēzu sacīja: “Mēs nezinām.” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es to daru.”