Marka ev. 11 LTV1965
1. Un kad tie tuvojās Jeruzālemei, nākdami uz Betfagu un Betāniju pie Eļļas kalna, tad viņš sūta divus no saviem mācekļiem
2. Un tiem saka: „Noeita miestā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsit piesietu kumeļu, uz kā vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.
3. Un ja kas jums sacīs, ko jūs te darāt? tad atsakait: Tam Kungam tā vajaga. Un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.“
4. Un tie nogāja un atrada kumeļu ārā uz ielas pie durvīm piesietu un to atraisīja.
5. Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, viņiem sacīja: „Ko jūs darāt, ka atraisāt kumeļu?“
6. Bet viņi tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie viņiem atļāva.
7. Un viņi kumeļu atved pie Jēzus, uzliek tam savas drēbes, un viņš sēdās tam virsū.
8. Un daudzi izklāja savas drēbes uz ceļa; un citi kaisīja zarus, ko tie bija nocirtuši laukos.
9. Un tie, kas gāja priekšā un kas sekoja, sauca: „Ozianna, slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā!
10. Lai ir slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk. Ozianna augstībā!“
11. Un Jēzus iegāja Jeruzālemē Dieva namā. Un, kad viņs visu visapkārt bija uzlūkojis, un jau vakars bija, viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betāniju.
12. Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad viņam gribējās ēst.
13. Un ieraudzījis no tālienes kādu vīģes koku, kam bija lapas, viņš piegāja pie tā, vai tanī ko neatrastu; un, pie tā piegājis, viņš neatrada nekā, kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks.
14. Un Jēzus sāka par to runāt un sacīja: „Lai neviens ne mūžam vairs neēd augļus no tevis.“ Un viņa mācekļi klausījās.
15. Un tie nāk uz Jeruzālemi. Un Dieva namā iegājis, viņš sāk izdzīt tos, kas pārdeva un pirka Dieva namā, un apgāza mijēju galdus un baložu pārdevēju solus
16. Un neļāva nevienu lietu nest caur Dieva namu.
17. Un viņš mācīja un tiem sacīja: „Vai nav rakstīts: Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām? Bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri.“
18. Un rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja viņu no-galināt; jo tie bijās no viņa, tāpēc ka viņa mācība bija aizrāvusi visus ļaudis.
19. Un vakaram metoties, viņi izgāja no pilsētas ārā.
20. Un rīta agrumā garām iedami, tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.
21. Un Pēteris atminējies Jēzum sacīja: „Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko tu esi nolādējis, ir nokaltis.“
22. Un Jēzus atbildēja un tiem saka: „Ticiet uz Dievu.
23. Jo patiesi es jums saku: Ja kas šim kalnam sacīs: Celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.
24. Tāpēc es jums saku: Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.
25. Un kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai ari jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus, [
26. Bet, ja jūs nepiedodat, tad ari jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos.]
27. Un tie nāk atkal uz Jeruzālemi, un viņam Dieva namā staigājot, nāk pie viņa augstie priesteri un rakstu mācītāji un vecaji,
28. Un uz to sacīja: „Kādā pilnvarā tu šo visu dari? Un kas tev šo pilnvaru devis to darīt?“
29. Bet Jēzus tiem sacīja: „Es jums kaut ko vaicāšu, un atbildiet man; tad es jums sacīšu, kādā pilnvarā es to daru.
30. Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem? Atbildiet man.“
31. Un tie sprieda savā starpā un sacīja: „Ja mēs sakām: no debesīm, tad viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?
32. Bet vai lai sakām: no cilvēkiem?“ —viņi bijās no ļaudīm. Jo visi par Jāni domāja, ka tas patiesi bijis pravietis.
33. Un tie atbildēdami Jēzum saka: „Mēs nezinām.“ Un Jēzus tiem saka: „Tad es arīdzan jums nesaku, kādā piln-varā es to daru.“