Marka ev. 13 NLB
1. Kad Jēzus izgāja no tempļa, viens no viņa mācekļiem sacīja: “Skolotāj, paskat, kādi akmeņi un kādas celtnes!”
2. Un Jēzus tam sacīja: “Vai redzi šīs milzīgās celtnes? Te akmens uz akmens nepaliks, kas netiktu nopostīts.”
3. Kad viņš sēdēja Olīvkalnā iepretī templim, Pēteris, Jēkabs, Jānis un Andrejs izjautāja viņu atsevišķi:
4. “Saki mums, kad tas notiks un kāda būs zīme, kad tas viss piepildīsies?”
5. Un Jēzus sāka tiem stāstīt: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ.
6. Daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: es tas esmu, – un tie pievils daudzus.
7. Bet ikreiz, kad jūs dzirdēsiet runājam par kariem un vēstis par kariem, neuztraucieties: jo tam tā jānotiek, bet tas vēl nav gals.
8. Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, dažviet būs zemestrīces un bads; tas viss būs dzemdību sāpju sākums.
9. Bet uzmanieties, jo tie jūs nodos tiesās un šaustīs sinagogās, un jūs stāsieties valdnieku un ķēniņu priekšā, lai viņiem liecinātu par mani.
10. Un evaņģēlijam vispirms ir jātiek pasludinātam visās tautās.
11. Kad tie jūs aizvedīs, lai jūs nodotu, neesiet norūpējušies iepriekš par to, ko runāsiet, bet, kas jums tajā brīdī tiks dots, to runājiet, jo ne jūs esat tie, kas runā, bet Svētais Gars.
12. Brālis brāli nodos nāvei un tēvs – bērnu, un bērni sacelsies pret vecākiem un tos nonāvēs.
13. Visi jūs nicinās mana vārda dēļ, bet, kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts.
14. Bet, kad jūs redzēsiet postīšanas negantību tur, kur tai neklātos būt, – kas to lasa, lai saprot, – tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos,
15. kas uz jumta, lai nenokāpj, nedz ieiet savā namā kaut ko paņemt.
16. Un, kas laukā, lai negriežas atpakaļ paņemt savas drēbes.
17. Bet vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās!
18. Lūdziet Dievu, lai tas nenotiek ziemā!
19. Jo tik smagas dienas nav piedzīvotas no Dieva radītās pasaules sākuma līdz pat šim laikam un tādu arī vairs nebūs.
20. Un, ja Kungs šīs dienas nesaīsinātu, neizglābtos neviens dzīvais; bet to izredzēto dēļ, ko viņš izredzējis, viņš tās dienas ir saīsinājis.
21. Ja kāds jums tad sacīs: redzi, te ir Kristus, redzi, tur – neticiet!
22. Jo viltus kristi un viltus pravieši celsies un rādīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos.
23. Bet jūs pielūkojiet, es jums visu esmu iepriekš pateicis.
24. Bet tajās dienās pēc tām bēdām saule aptumšosies un mēness nedos sava spožuma.
25. Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debesu spēki tiks satricināti.
26. Un tad tie redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu varenību un godību.
27. Tad viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās vienkopus savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes malas līdz debess malai.
28. Bet mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu.
29. Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet notiekam, ziniet: viņš ir tuvu pie durvīm.
30. Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.
31. Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
32. Bet to dienu vai stundu nezina neviens – ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, vienīgi Tēvs.
33. Pielūkojiet, ka esat nomodā, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir klāt.
34. Tāpat arī cilvēks, kas aizceļojot atstāj savu namu un dod saviem kalpiem varu un katram savu darbu, un pavēl durvju sargam būt nomodā.
35. Tad nu esiet nomodā: jūs taču nezināt, kad nama kungs nāks, vai vakarā, vai pusnaktī, vai gaiļiem dziedot, vai rīta agrumā –
36. ka, pēkšņi nākdams, tas neatrod jūs guļam.
37. Bet, ko es jums saku, to es saku visiem: esiet nomodā!”