Marka ev. 2 LG8

1. Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaumu, un ļaudis dzirdēja, Viņu esam namā.

2. Un tūdaļ daudz sapulcējās, tā ka tiem pat ārā priekš durvīm vairs nebija rūmes, un Viņš tiem sludināja vārdu.

3. Un pie Viņa nāca ar vienu paralizēto, ko četri nesa.

4. Un kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu, kur Viņš bija iekšā, un to uzplēsuši, nolaida gultu, uz kuras paralizētais gulēja.

5. Un redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz paralizēto: “Mans bērns, tavi grēki tev ir piedoti.”

6. Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs:

7. “Kā Šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas var grēkus piedot, kā vien Tas Vienīgais Dievs.”

8. Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja, tos pie sevis pašiem tā domājam, un uz tiem sacīja: “Kam jūs tā domājiet savās sirdīs?

9. Kas ir vieglāki: - vai sacīt uz paralizēto: grēki tev ir piedoti; - vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā?

10. Bet lai jūs zinātu, ka Tam Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot,” (Viņš sacīja uz paralizēto:)

11. “Es tev saku, celies, ņem savu gultu un ej mājās.”

12. Un tas tūdaļ cēlās un gultu paņēmis, aizgāja visiem redzot, tā ka visi izbrīnījās un Dievu teica sacīdami: “To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši.”

13. Un Viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie Viņa, un Viņš tos mācīja.

14. Un garām iedams Viņš redzēja Levi, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “Seko Man!” Un tas cēlies sekoja Viņam.

15. Un notikās, Tam viņa namā pie galda sēžot, arī daudz muitnieku un grēcinieku piesēdās līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem, jo to bija daudz, un tie Viņam sekoja.

16. Un kad rakstu mācītāji un farizeji Viņu redzēja ēdam ar muitniekiem un grēciniekiem, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Viņš ēd un dzer ar muitniekiem un grēciniekiem!”

17. Un to dzirdējis, Jēzus uz tiem sacīja: “Spirgtiem ārsta nevajag, bet vājiem. Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”

18. Un Jāņa mācekļi un farizeji gavēja, un tie nāca un uz Viņu sacīja: “Kāpēc Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?”

19. Un Jēzus uz tiem sacīja: “Kā kāzu ļaudis var gavēt, kamēr līgavainis pie tiem ir? Kamēr līgavainis pie viņiem, tie nevar gavēt.

20. Bet nāks dienas, ka līgavainis no tiem taps atņemts, un tad tie gavēs tanīs dienās.

21. Neviens jaunas vadmalas ielāpu nešuj uz vecām drēbēm; citādi jaunais ielāps noplīst no vecām drēbēm un plīsums paliek jo liels.

22. Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos; citādi vīns traukus pārplēš, un vīns un trauki iet bojā, bet jauns vīns jālej jaunos traukos.”

23. Un notikās, Viņam sabatā caur labību ejot, tad Viņa mācekļi pa ceļu iedami sāka vārpas plūkt.

24. Un farizeji uz Viņu sacīja: “Raugi, ko tie dara sabatā, kas nav brīv?”

25. Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad tam bija vajadzība un tas bija izsalcis, pats un tie, kas pie viņa bija?

26. Kā tas iegāja Dieva namā augstā priestera Abjatara laikā un ēda Dieva priekšā noliktās maizes, ko ēst nav brīv, kā tik vien priesteriem, un deva arī tiem, kas pie viņa bija.”

27. Un Viņš uz tiem sacīja: “Sabats ir celts cilvēka dēļ, nevis cilvēks sabata dēļ.

28. Tā nu Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.”