Marka ev. 2 LTV1965
1. Un pēc kādām dienām viņš gāja atkal uz Kapemaumu, un ļaudis dzirdēja viņu esam namā.
2. Un daudzi sapulcējās, tā ka tiem ir ārā priekš durvīm nebija vietas, un viņš tiem sludināja vārdu.
3. Un pie viņa nāca ar triekas ķertu, ko četri nesa.
4. Un kad tie nevarēja pie viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu, kur viņš bija iekšā, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja.
5. Un redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: „Mans bērns, tavi grēki tev piedoti.“
6. Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs:
7. „Ko šis tā runā. Viņš zaimo Dievu. Kas cits var grēkus piedot, kā vienīgi Dievs?“
8. Un tūdaļ Jēzus savā garā nomanīja tos pie sevis pašiem tā domājam, un uz tiem saka: „Kam jūs tā domājat savās sirdīs?
9. Kas ir vieglāki: Vai sacīt uz triekas ķerto: Grēki tev ir piedoti; vai sacīt: Celies, ņem savu gultu un staigā?
10. Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,“ —viņš saka uz triekas ķerto:
11. „Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās.“
12. Un tas tūdaļ cēlās un, gultu paņēmis, aizgāja, visiem redzot, tā kā visi izbrīnījās un Dievu teica, sacīdami: „To mēs ne mūžam vēl neesam redzējuši.“
13. Un viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie viņa, un viņš tos mācīja.
14. Un gaļām iedams, viņš redzēja Leviju, Alfeja dēlu, pie muitas šēžam un tam saka: „Staigā man pakaļ!“ Un tas cēlies staigāja viņam pakaļ!
15. Un notika, tam viņa namā pie galda sēžot, ka arī daudz muitinieku un grēci-nieku sēdēja pie galda līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem; jo to bija daudz, un tie staigāja viņam pakaļ.
16. Un kad rakstu mācītāji un farizēji viņu redzēja ēdam ar grēciniekiem un muitiniekiem, tad tie sacīja viņa mācekļiem: „Vai tad viņš ēd ar muitiniekiem un grēciniekiem?“
17. Un Jēzus, to dzirdējis, uz tiem saka: „Veseliem ārsta nevajaga, bet neveseliem. Es neesmu nācis aicināt [atgriezties no grēkiem] taisnus, bet grēciniekus.“
18. Un Jāņa mācekļi un farizēji gavēja, un tie nāk un uz viņu saka: „Kāpēc Jāņa un farizēju mācekļi gavē, bet tavi mācekļi negavē?“
19. Un Jēzus uz tiem sacīja: „Kā kāzu ļaudis var gavēt, kamēr līgavainis ir pie tiem? Kamēr līgavainis ir pie viņiem, tie nevar gavēt.
20. Bet nāks dienas, kad līgavainis no tiem taps atņēmts, tad tie gavēs tanīs dienās.
21. Neviens nešuj jaunas vadmalas ielāpu uz vecām drēbēm, citādi ielāps no tām noplīst, jaunais no vecām drēbēm, un plīsums top lielāks.
22. Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos; citādi vīns traukus pārplēš, un vīns un trauki iet bojā.“ [Bet jauns vīns jālej jaunos traukos.]
23. Un notikās, viņam sabatā pa labību ejot, viņa mācekļi, pa ceļu iedami, sāka plūkt vārpas.
24. Un farizēji uz viņu sacīja: „Raugi, ko tie dara sabatā, kas nav atļauts?“
25. Un viņš uz tiem saka: „Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad viņu spieda trūkums un tas bija izsalcis pats un tie, kas bija pie viņa?
26. Kā tas iegāja Dieva namā augstā priestera Abjatāra laikā un ēda skatāmās maizes, ko ēst nav atļauts, kā tik vien priesteriem, un deva arī tiem, kas pie viņa bija.“
27. Un viņš uz tiem sacīja: „Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ.
28. Tā nu Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.“