Marka ev. 3 NLB

1. Un viņš atkal iegāja sinagogā. Tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta roka.

2. Tie vēroja viņu, vai viņš sabatā to dziedinās, lai tad varētu viņu apsūdzēt.

3. Un viņš sacīja cilvēkam ar paralizēto roku: “Celies un nostājies vidū!”

4. Un viņš sacīja tiem: “Vai ir atļauts sabatā darīt labu vai ļaunu? Dzīvību glābt vai nonāvēt?” Bet tie cieta klusu.

5. Un viņš, tos visapkārt dusmās uzlūkojis un par viņu cietsirdību noskumis, tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Un tas roku izstiepa, un tā kļuva vesela.

6. Farizeji, izgājuši laukā, tūlīt ar Hēroda piekritējiem apspriedās, kā viņu nodot nāvē.

7. Bet Jēzus aizgāja ar saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas gāja viņam līdzi. Tāpat arī no Jūdejas,

8. no Jeruzālemes, no Idūmejas un no Aizjardānas, no Tīras un Sidonas apkaimes daudz ļaužu, dzirdējuši, ko viņš dara, nāca pie viņa.

9. Viņš saviem mācekļiem sacīja, lai tie viņam tur gatavībā laivu ļaužu pūļa dēļ, ka tie nespiestos virsū.

10. Jo viņš daudzus darīja veselus; tādēļ tie, kam bija kādas kaites, lauzās viņam klāt, lai viņam pieskartos.

11. Un nešķīstie gari, kad tie viņu redzēja, krita pie zemes viņa priekšā un brēca: “Tu esi Dieva Dēls!”

12. Un viņš tiem daudzkārt piedraudēja, lai tie viņu neatklāj.

13. Tad viņš, uzkāpis kalnā, aicināja pie sevis tos, kurus pats gribēja, un tie nāca pie viņa.

14. Un viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu ar viņu un viņš tos sūtītu sludināt,

15. un tiem būtu vara izdzīt dēmonus.

16. Un viņš iecēla: Sīmani, kam viņš deva vārdu Pēteris,

17. un Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un deva tiem vārdu Boanergi, tas ir, pērkona dēli,

18. un Andreju, Filipu, Bartolomeju, Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Tadeju un Sīmani, kanaānieti,

19. un Jūdu Iskariotu, kas viņu nodeva.

20. Tad viņš devās uz mājām, un sanāca atkal ļaužu pūlis, tā ka viņi nevarēja pat maizi paēst.

21. Un, kad savējie to dzirdēja, tie iznāca viņu apvaldīt, jo tie runāja: “Viņam nav prāta.”

22. Un rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzālemes, runāja: “Viņā ir Belcebuls, – un: viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka palīdzību.”

23. Tos pieaicinājis, viņš runāja uz tiem līdzībās: “Kā var sātans izdzīt sātanu?

24. Ja kāda valstība sašķeļas sevī, tad tāda valstība nevar pastāvēt.

25. Un, ja kāds nams sašķeļas sevī, tad tāds nams nevar pastāvēt.

26. Ja sātans saceļas pret sevi un sašķeļas, tad tas nevar pastāvēt, bet iet bojā.

27. Bet neviens nevar ielauzties stipra vīra namā, lai izlaupītu tā mantu, pirms stiprais netiks sasiets; tikai tad tā namu varēs izlaupīt.

28. Patiesi es jums saku: viss cilvēku dēliem tiks piedots – gan grēki, gan zaimi, lai cik tie būtu zaimojuši.

29. Bet, kas pret Svēto Garu zaimos, tas nemūžam nesaņems piedošanu, bet būs vainīgs mūžīgā grēkā,” –

30. jo viņi sacīja: “Viņam ir nešķīsts gars.”

31. Tad viņa māte un viņa brāļi nāca un, ārpusē nostājušies, sūtīja pie viņa, lai viņu pasauc.

32. Ap viņu sēdēja ļaužu pūlis. Un tie viņam sacīja: “Redzi, tava māte un tavi brāļi, un tavas māsas ārpusē tevi meklē.”

33. Un viņš tiem atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?”

34. Uzlūkojis ap sevi sēdošos, viņš sacīja: “Redzi, mana māte un mani brāļi.

35. Kas dara Dieva gribu, tas ir mans brālis un māsa, un māte.”