Marka ev. 8 LG8

1. Tanīs dienās, kad tur daudz ļaužu bija un tiem nebija ko ēst, Jēzus aicināja Savus mācekļus pie Sevis un uz tiem sacīja:

2. “Mana sirds iežēlojās ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši un tiem nav ko ēst.

3. Un kad es tos neēdušus uz mājām atlaidīšu, tad tie uz ceļa badā nonīks; jo citi bija no tālienes nākuši.”

4. Un Viņa mācekļi tam atbildēja: “No kurienes, kas šos ar maizi var pieēdināt šeitan tuksnesī?”

5. Un Viņš tiem jautāja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas.”

6. Un Viņš ļaudīm pavēlēja, pie zemes apmesties. Un Viņš ņēma tās septiņas maizes un pateikdams tās pārlauza un deva Saviem mācekļiem, lai tās liek priekšā; un tie lika ļaudīm priekšā.

7. Tiem bija arī mazums zivtiņu; un pateicību sacījis, Viņš pavēlēja, arī tās likt priekšā.

8. Bet tie ēda un paēda un pielasīja ar atlikušām druskām septiņus kurvjus.

9. Un to bija pie četrtūkstošiem, kas bija ēduši. Un Viņš tos atlaida.

10. Un tūdaļ Viņš iekāpa laivā ar Saviem mācekļiem un nāca Dalmanutas tiesā.

11. Un farizeji izgāja un iesāka ar Viņu strīdēties un meklēja no Viņa kādu zīmi no debess, Viņu kārdinādami.

12. Un Viņš gauži nopūtās Savā garā un sacīja: “Ko šī tauta meklē zīmes? Patiesi, Es jums saku: šai tautai nekāda zīme netaps dota.”

13. Un Viņš tos atstājis, kāpa atkal laivā un nocēlās uz viņu malu.

14. Un tie bija aizmirsuši maizi ņemt līdz, un tiem vairāk nebija, kā viena maize vien pašiem klāt laivā.

15. Un Viņš tiem pavēlēja sacīdams: “Raugāt, sargājaties no farizeju un no Hēroda rauga!”

16. Un tie domāja savā starpā sacīdami: “Tas ir, ka mums maizes nav.”

17. Un to nomanīdams, Jēzus uz tiem sacīja: “Ko jūs domājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nedz samanāt, nedz saprotat? Vai jums sirds vēl ir apcietināta?

18. Jums ir acis, un jūs neredzat; jums ir ausis, un jūs nedzirdat un neatminaties?

19. Kad Es tās piecas maizes piectūkstošiem lauzu, cik kurvju ar druskām jūs esat pielasījuši?” Tie uz Viņu sacīja: “Divpadsmit.”

20. “Bet kad Es tās septiņas maizes četrtūkstošiem lauzu, cik kurvju ar atlikušām druskām jūs esat pielasījuši?” Un tie sacīja: “Septiņus.”

21. Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad jūs nesaprotat?”

22. Un Viņš nāca uz Betsaidu; tad tie Viņam pieveda vienu neredzīgu un Viņam lūdza, ka Viņš to aizskartu.

23. Un Viņš ņēma neredzīgo pie rokas un to izveda ārā no pilsētas un spļāva viņa acīs un uzlika tam rokas, Viņš jautāja: vai tu kaut ko redzi?

24. Un acis pacēlis, tas sacīja: “Es redzu cilvēkus kā kokus staigājam.”

25. Tad Viņš atkal uzlika rokas uz viņa acīm un viņam lika acis pacelt, un viņš tapa atkal vesels un redzēja visu skaidri.

26. Un Viņš to sūtīja mājās sacīdams: “Neej pilsētā un nesaki to nevienam pilsētā.”

27. Un Jēzus un Viņa mācekļi izgāja uz Filipa Cezarejas pilsētām, un vaicāja Saviem mācekļiem uz ceļa, tiem sacīdams: “Ko ļaudis saka, Mani esam?”

28. Bet tie atbildēja: “Tu esot Jānis, Kristītājs; un citi: Tu esot Elija; un citi: viens no praviešiem.”

29. Un Viņš uz tiem sacīja: “Bet jūs, ko jūs sakāt, Mani esam?” Bet Pēteris atbildēdams uz To sacīja: “Tu esi Kristus.”

30. Un Viņš tiem stipri piekodināja, lai nevienam par Viņu neko nesaka.

31. Un Viņš iesāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam daudz būs ciest un tapt atmestam no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem un tapt nokautam un pēc trim dienām augšāmcelties.

32. Un Viņš šo vārdu it skaidri runāja, un Pēteris, Viņu savrup vedis, iesāka Viņu apsaukt.

33. Bet Viņš atgriezdamies un Savus mācekļus uzlūkodams norāja Pēteri sacīdams: “Atkāpies no Manis, sātan! Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku prāta.”

34. Un ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem pieaicinājis, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib sekot, tas lai pats sevi aizliedz, lai ņem savu krustu un lai seko Man.

35. Jo kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.

36. Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un tam sava dvēsele zūd?

37. Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?

38. Jo kas Manis un Manu vārdu dēļ kaunas iekš šīs laulību pārkāpējas un grēcīgas tautas, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks ar svētiem eņģeļiem Sava Tēva godībā.”