Mateja ev. 12 LG8

1. Tanī laikā Jēzus staigāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši un sāka vārpas plūkt un ēst.

2. Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: “Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā darīt nav brīvi.”

3. Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad viņš bija izsalcis līdz ar tiem, kas pie viņa bija?

4. Ka viņš ir Dieva namā gājis un noliktās maizes ēdis, ko ēst nebija brīvi, ne viņam, ne tiem, kas pie viņa bija, bet priesteriem vien?

5. Jeb vai jūs bauslībā neesat lasījuši, ka priesteri sabatos sabatu Dieva namā pārkāpj un ir nevainīgi?

6. Bet Es jums saku, ka Tas kas šeitan, ir lielāks, nekā Dieva nams.

7. Bet kad jūs zinātu, kas tas ir: “Man patīk sirds žēlastība un ne upuris,” tad jūs šos nevainīgos nebūtu notiesājuši.

8. Jo Cilvēka Dēls ir arī sabata kungs.”

9. Un Viņš no turienes izgājis nāca viņu sinagogā.

10. Un redzi, tur bija cilvēks, tam bija sakaltusi roka, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai brīvi sabatā dziedināt?” Ka tie Viņu apsūdzētu.

11. Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kurš cilvēks būs jūsu starpā, kam ir viena avs, un kad tā sabatā iekrīt bedrē, vai tas to nesatvers un neizvilks ārā?

12. Vai tad nu cilvēks nav daudz labāks, nekā avs? Tāpēc ir brīvi, sabatā labu darīt.”

13. Tad Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiepi savu roku!” Un viņš to izstiepa. Tad tā viņam palika atkal vesela kā tā otra.

14. Tad farizeji izgāja un sprieda pret Viņu, kā tie varētu Viņu nomaitāt.

15. Bet Jēzus to nomanīdams aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu Viņam sekoja, un Viņš tos visus dziedināja.

16. Un Viņš tiem piekodināja, ka tie Viņu nedarītu zināmu.

17. Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis, sacīdams:

18. “Redzi, Mans kalps, ko Es izredzējis, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Viņš pasludinās tautām tiesu.

19. Ne Viņš bārsies, ne brēks, un neviens nedzirdēs uz ielām Viņa balsi.

20. Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekams Viņš tiesai dos uzvarēšanu.

21. Un tautas cerēs uz Viņa vārdu.”

22. Tad viens velna apsēsts pie Viņa tapa novests, akls un mēms būdams. Un Viņš to darīja veselu, tā ka aklais un mēmais runāja un redzēja.

23. Un visi ļaudis iztrūkās un sacīja: “Vai Šis nav Dāvida dēls?”

24. Bet farizeji to dzirdēdami, sacīja: “Šis velnus neizdzen, kā tik vien caur Belcebulu, velnu virsnieku.”

25. Bet Jēzus viņu domas nomanījis, uz tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas savā starpā ienaidā, tā aiziet postā, un ikkatra pilsēta vai nams, kas savā starpā ienaidā, nevar pastāvēt.

26. Ja nu sātans sātanu izdzen, tad viņš ir ienaidā ar sevi pašu; kā tad viņa valsts var pastāvēt?

27. Un ja Es caur Belcebulu velnus izdzenu, caur ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc tie būs jūsu tiesātāji.

28. Bet ja Es caur Dieva Garu velnus izdzenu, tad Dieva valstība jau pie jums atnākusi.

29. Jeb, kā var kāds ieiet stipra vīra namā un paņemt viņa lietas, ja tas vispirms stipro nesaista? Un tad tas viņa namu aplaupīs.

30. Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.

31. Tāpēc Es jums saku: ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Gara zaimošana cilvēkiem netaps piedota.

32. Un, kas runās pret Cilvēka Dēlu, tam tas taps piedots; bet, kas runās pret Svēto Garu, tam netaps piedots nedz šinī, nedz nākošā mūžā.

33. Ņemiet labu koku, tad arī viņa augļi būs labi, vai ņemiet nelāga koku, tad arī tā augļi būs nelabi; jo koks top pazīts pēc saviem augļiem.

34. Jūs odžu dzimums, kā jūs varat ko laba runāt, ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā.

35. Labs cilvēks no labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no ļaunas mantas izdod ļaunu.

36. Bet Es jums saku, ka par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild soda dienā.

37. Jo pēc saviem vārdiem tu tapsi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tapsi pazudināts.”

38. Tad kādi no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, mēs no tevis kādu zīmi gribam redzēt.”

39. Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Nikna un laulības pārkāpēju tauta meklē zīmi; un viņai nekāda zīme netaps dota, kā vien pravieša Jonas zīme.

40. Jo kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielas jūras zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls trīs dienas un naktis būs zemes klēpī.

41. Ninivieši celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie no grēkiem ir atgriezušies uz Jonas sludināšanu, un redzi, šeit ir vairāk, nekā Jona.

42. Ķēniņiene no dienvidu puses celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tā no pasaules gala ir nākusi, Salamana gudrību dzirdēt; un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.

43. Bet kad nešķīstais gars no cilvēka izgājis, tad tas pārstaigā sausas vietas un meklē dusu, un to neatrod.

44. Tad tas saka: es gribu atpakaļ griezties uz savu namu, no kurienes es izgājis; un kad viņš nāk, tad tas to atrod tukšu, ar slotām izslaucītu un izpušķotu.

45. Tad tas noiet un ņem pie sevis septiņus garus, kas jo niknāki nekā viņš pats, un tur iekšā nākuši tie tur dzīvo, un kļūst ar šo cilvēku ļaunāk nekā iepriekš. Tāpat arī notiks šai ļaunai tautai.”

46. Un Viņam tā uz ļaudīm vēl runājot, redzi, Viņa māte un Viņa brāļi stāvēja ārā, meklēdami ar Viņu runāt.

47. Un kāds uz Viņu sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā, meklēdami runāt ar Tevi.”

48. Un Viņš atbildēdams sacīja tam, kas Viņam to teica: “Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?”

49. Un Savu roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: “Redzi, Mana māte un Mani brāļi!

50. Jo kas Mana debesu Tēva prātu darīs, tas ir Mans brālis un Mana māsa un Mana māte.”