Mateja ev. 12 NLB

1. Tajā laikā Jēzus kādā sabatā gāja caur labības laukiem. Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka plūkt vārpas un ēst.

2. Bet farizeji, to redzēdami, sacīja viņam: “Redzi, tavi mācekļi dara, ko sabatā nav atļauts darīt.”

3. Jēzus tiem sacīja: “Vai tad jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas ar viņu bija, kad tie bija izsalkuši?

4. Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda Dieva priekšā liktās upurmaizes, ko neklājās ēst nedz viņam, nedz tiem, kas ar viņu bija, bet vienīgi priesteriem.

5. Vai neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri templī sabatā pārkāpj sabatu un tomēr ir bez vainas?

6. Bet es jums saku: šeit ir kas lielāks par templi.

7. Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē – gribu žēlsirdību, ne upuri, jūs nenosodītu nevainīgos,

8. jo Cilvēka Dēls ir kungs pār sabatu.”

9. Iedams prom no turienes, Jēzus iegāja viņu sinagogā.

10. Un, redzi, tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta roka. Tie viņam jautāja: “Vai drīkst dziedināt sabatā?” – lai pēc tam varētu viņu apsūdzēt.

11. Bet viņš tiem sacīja: “Kurš no jūsu vidus, kam sabatā avs būtu iekritusi bedrē, to nesatvertu un nevilktu ārā?

12. Cilvēks ir daudz vērtīgāks par avi! Tādēļ ir atļauts sabatā labu darīt.”

13. Tad Jēzus tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Viņš roku izstiepa, un tā kļuva vesela, tāda pati kā otra.

14. Farizeji, izgājuši laukā, tūlīt sāka apspriesties, kā viņu nodot nāvē.

15. Jēzus, to zinādams, aizgāja no turienes. Viņam sekoja liels ļaužu pūlis, un viņš tos visus dziedināja

16. un piekodināja, lai tie neatklāj, kas viņš ir,

17. ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis:

18. redzi, mans kalps, ko es esmu izredzējis, mans mīļotais, uz ko man labs prāts; es likšu uz viņu savu Garu, un viņš pasludinās pagāniem tiesu.

19. Nedz viņš ķildosies, nedz kliegs, nedz arī kāds dzirdēs uz ielām viņa balsi.

20. Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu dakti viņš nenodzēsīs, kamēr viņš novedīs tiesu līdz uzvarai;

21. un pagāni cerēs uz viņa vārdu.

22. Tad pie viņa atnesa dēmona apsēstu, kas bija akls un kurlmēms, un viņš to dziedināja, tā ka tas varēja runāt un redzēt.

23. Un viss ļaužu pūlis brīnījās un sacīja: “Vai tik šis nav Dāvida dēls?”

24. Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: “Šis jau izdzen dēmonus ne citādi kā ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību!”

25. Jēzus, viņu domas zinādams, teica: “Ikviena valsts, kas sevī sašķēlusies, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai nams, kas sevī sašķēlies, nepastāvēs.

26. Ja jau sātans izdzen sātanu un ir sevī sašķēlies, kā tad viņa valstība pastāvēs?

27. Ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs tie, kas jūs tiesās.

28. Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība jau ir atnākusi pie jums.

29. Vai – kā var kāds ieiet stipra vīra namā un izlaupīt viņa mantu, ja stipro vispirms nesasien; tikai tad viņš varēs tā namu izlaupīt.

30. Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa.

31. Tādēļ es jums saku: jebkurš grēks un jebkura zaimošana tiks cilvēkiem piedota, bet Svētā Gara zaimošana netiks piedota.

32. Ja kāds ko sacīs pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet, kas ko runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots nedz šajā, nedz nākamajā laikā.

33. Vai nu padariet koku labu un viņa augļus labus, vai arī padariet koku nelāgu un viņa augļus sliktus! Koku taču pazīst pēc tā augļiem.

34. Jūs čūsku dzimums! Kā jūs varat runāt labu, būdami ļauni, jo no pārpilnas sirds mute runā.

35. Labs cilvēks no savas sirds labumu krājumiem dod labo, bet ļaunais – no ļaunā krājumiem dod ļauno.

36. Bet es jums saku: par visu tukšo runāšanu, ko cilvēki runājuši, tiesas dienā tiem būs jānorēķinās.

37. Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi attaisnots un pēc saviem vārdiem tu tiksi notiesāts.”

38. Tad pie viņa vērsās rakstu mācītāji un farizeji un sacīja: “Skolotāj, mēs no tevis vēlamies kādu zīmi redzēt.”

39. Jēzus tiem atbildēja: “Samaitāta un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme.

40. Kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija milzu zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes sirdī.

41. Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās; jo, kad Jona sludināja, tie atgriezās no grēkiem. Un, redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.

42. Dienvidu ķēniņiene celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās, jo viņa nāca no tālām zemēm dzirdēt Sālamana gudrību; un, redzi, šeit ir vairāk nekā Sālamans.

43. Kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru, bet neatrod.

44. Tad tas saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. Un atnācis viņš atrod to brīvu, izslaucītu un uzpostu.

45. Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā. Tā notiks arī šai ļaunajai paaudzei.”

46. Jēzum uz ļaužu pūli vēl runājot, redzi, viņa māte un brāļi stāvēja ārpusē un meklēja iespēju ar viņu runāt.

47. Kāds viņam sacīja: “Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un grib ar tevi runāt.”

48. Tad Jēzus šim runātājam atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?”

49. Un, ar roku norādīdams uz saviem mācekļiem, viņš teica: “Redzi, mana māte un mani brāļi!

50. Ikviens, kas darīs mana debesu Tēva gribu, ir mans brālis un mana māsa, un mana māte.”