Mateja ev. 15 NLB
1. Tad pie Jēzus atnāca farizeji un rakstu mācītāji no Jeruzālemes un sacīja:
2. “Kādēļ tavi mācekļi pārkāpj vecajo paražas? Tie nemazgā rokas pirms maizes ēšanas.”
3. Bet viņš atbildēja: “Un kādēļ jūs pārkāpjat Dieva bausli paražu dēļ?
4. Dievs taču ir sacījis: godā savu tēvu un māti, – un: kas rupji izrunājas pret tēvu un māti, lai mirdams mirst.
5. Bet jūs sakāt: ja kāds saka savam tēvam vai mātei: es ziedošu Dievam to, kas jums pienākas no manis, –
6. tad tas negodā savu tēvu. Tā jūs atceļat Dieva vārdu savu paražu dēļ.
7. Liekuļi! Jesaja ir labi par jums pravietojis:
8. šī tauta godā mani ar mēli, bet viņu sirds ir tālu no manis.
9. Tie man velti izrāda godbijību, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles.”
10. Un, pieaicinājis ļaudis, Jēzus tiem sacīja: “Klausieties un saprotiet!
11. Ne tas, kas caur muti ieiet, sagāna cilvēku, bet gan tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku.”
12. Tad pie viņa pienāca mācekļi un teica: “Vai tu zini, ka farizeji, kas dzirdēja šos vārdus, tika apgrēcināti?”
13. Jēzus atbildēja: “Ikviens dēsts, ko mans debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauts ar saknēm.
14. Atstājiet tos, tie ir akli aklo vadoņi; ja aklais ved aklo, abi iekritīs bedrē.”
15. Pēteris Jēzum sacīja: “Izskaidro mums šo līdzību.”
16. Bet viņš jautāja: “Vai arī jūs vēl nesaprotat?
17. Vai jūs neapjēdzat, ka viss, kas mutē ieiet, noiet vēderā un tiek izmests bedrē,
18. bet, kas no mutes iziet, tas nāk no sirds un sagāna cilvēku.
19. No sirds iziet ļauni nodomi, slepkavība, laulības pārkāpšana, izvirtība, zagšana, apmelošana, zaimi;
20. tas sagāna cilvēku. Bet ēst maizi ar nemazgātām rokām – tas cilvēku nesagāna.”
21. Jēzus tos atstāja un devās atpakaļ uz Tīras un Sidonas apvidu.
22. Un, redzi, kāda kanaāniešu sieviete, kas tur dzīvoja, nāca pie viņa, saukdama: “Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu dēmons briesmīgi moka!”
23. Bet viņš tai neatbildēja ne vārda. Tad viņa mācekļi pienāca un lūdza: “Palīdzi tai, jo tā kliedz, nākdama aiz mums.”
24. Jēzus tiem atbildēja: “Es neesmu sūtīts ne pie viena cita kā vienīgi pie Israēla nama pazudušajām avīm.”
25. Bet sieviete, pienākusi klāt, nometās ceļos viņa priekšā, sacīdama: “Kungs, palīdzi man!”
26. Viņš atbildēja: “Nav labi bērniem domāto maizi nomest sunīšiem.” –
27. “Jā, Kungs,” viņa sacīja, “bet sunīši ēd druskas, kas nobirst no viņu kungu galda.”
Daudzu slimo dziedināšana28. Tad Jēzus viņai atbildēja: “Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek, kā tu vēlies.” Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela.
29. Jēzus devās projām un nonāca Galilejas jūras krastā. Viņš uzkāpa kādā kalnā un tur apsēdās.
30. Un liels ļaužu pūlis nāca pie viņa un kopā ar tiem kropli, akli, tizli, mēmi un vēl daudzi citi. Viņi nolika tos pie Jēzus kājām, un viņš dziedināja tos.
31. Ļaudis brīnījās, redzēdami mēmos runājam, tizlos veselus, kroplos staigājam un aklos redzīgus. Un tie slavēja Israēla Dievu.
32. Tad Jēzus, pieaicinājis savus mācekļus, sacīja: “Man ļoti žēl šo ļaužu, jo tie jau trīs dienas ir pie manis un tiem nav ko ēst, bet es negribu neēdušus tos atlaist, ka tie ceļā nenovārgst.”
33. Mācekļi viņam sacīja: “Kur mēs ņemsim šajā nomaļajā vietā tik daudz maizes, lai paēdinātu tādu ļaužu pūli?”
34. Jēzus tiem jautāja: “Cik maizes jums ir?” Tie atbildēja: “Septiņas un arī nedaudz zivtiņu.”
35. Pavēlējis ļaužu pūlim apsēsties zemē,
36. viņš ņēma šīs septiņas maizes un arī zivtiņas, pateicās, lauza un deva saviem mācekļiem, bet mācekļi – ļaudīm.
37. Un visi ēda un bija sāti, un tie salasīja ar pārpalikušajiem maizes gabaliem septiņus lielus grozus.
38. Bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievietes un bērnus.
39. Atlaidis ļaudis, Jēzus iekāpa laivā un devās uz Magadanas apvidu.