Mateja ev. 15 RT65

1. Tad rakstu mācītāji un farizeji nāca no Jeruzālemes pie Jēzus un sacīja:

2. "Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie rokas nemazgā, kad ēd maizi."

3. Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Kāpēc tad jūs arī pārkāpjat Dieva pavēli savu likumu dēļ?

4. Jo Dievs ir pavēlējis: godā savu tēvu un māti! - un: kas tēvu vai māti nolād, tam būs mirt.

5. Bet jūs mācāt: ja kas saka uz savu tēvu vai māti: kas tev no manis nāktos, lai ir Dievam par upuri, - tam nevajagot vairs godāt savu tēvu vai māti.

6. Tā jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ.

7. Jūs liekuļi! Jesaja ir pareizi par jums pravietojis, sacīdams:

8. šī tauta godā Mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no Manis.

9. Bet velti tie Mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi."

10. Un Viņš pieaicināja ļaudis pie Sevis un sacīja tiem: "Klausaities un saprotiet!

11. Ne, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet, kas no mutes iziet, tas sagāna cilvēku."

12. Tad mācekļi pienāca pie Viņa un Tam sacīja: "Vai Tu zini, ka farizeji, Tavus vārdus dzirdēdami, ņēma apgrēcību?"

13. Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauti ar saknēm.

14. Atstājiet tos! Tie ir akli akliem ceļa rādītāji; bet, ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi iekritīs bedrē."

15. Bet Pēteris atbildēja un Viņam sacīja: "Izstāsti mums šo līdzību."

16. Un Jēzus sacīja: "Vai tad arī jūs vēl esat nesaprašas?

17. Vai tad jūs nesaprotat, ka viss, kas ieiet mutē, noiet vēderā un tiek izmests laukā.

18. Bet, kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.

19. Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

20. Tas viss sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna."

21. Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās.

22. Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: "Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka."

23. Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: "Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ."

24. Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm."

25. Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Kungs, palīdzi man!"

26. Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā."

27. Bet viņa sacīja: "Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda."

28. Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: "Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi." Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.

29. Un Jēzus aizgāja no turienes; Viņš nāca pie Galilejas jūras, uzkāpa kalnā un tur apsēdās.

30. Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda sev līdzi tizlus, kroplus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un Viņš dziedināja tos,

31. tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kroplus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu.

32. Un Jēzus, pieaicinājis Savus mācekļus, sacīja tiem: "Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst."

33. Un mācekļi Viņam sacīja: "Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, lai paēdinātu tādu pulku ļaužu?"

34. Un Jēzus tiem sacīja: "Cik jums ir maizes?" Tie atbildēja: "Septiņas un kāds mazums zivtiņu."

35. Un Viņš lika ļaudīm apsēsties zemē,

36. ņēma tās septiņas maizes un tās zivis, pateicās, pārlauza un deva tās mācekļiem un mācekļi ļaudīm.

37. Un viņi ēda un paēda, un no atlikušām druskām salasīja septiņus grozus pilnus.

38. Bet to, kas ēduši, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievas un bērnus.

39. Un Viņš atlaida ļaudis, kāpa laivā un nonāca Magadanas robežās.